Kāds ir projekta izveides mērķis? 0
Tā kā šī slimību grupa ir lielākais invaliditāti izraisošais cēlonis darbspējīgo iedzīvotāju vidū,tās būtiski pasliktina cilvēku individuālo produktivitāti, kā arī ietekmē kopējo darba tirgu un tā kvalitāti, kavējot arī valsts ekonomisko attīstību, kas tiek ierobežota ar labi kvalificēta darbaspēka samazināšanos un apjomīgo darbnespējas lapu skaitu, kas rada zaudējumus indivīdam, uzņēmējiem, sociālajam budžetam un valsts ekonomikai kopumā.
Projekta mērķis ir pievērst pastiprinātu valsts institūciju un politikas veidotāju uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu hronisko, tajā skaitā, muskuļu un skeleta sistēmas slimību diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztu šos pacietus darbā un pilnvērtīgā sociālajā dzīvē. Slimības un invaliditāte ir galvenie faktori, kas nosaka veselīgi nodzīvotu dzīves gadu rādītāju, kas Latvijā vīriešiem ir tikai 53,5 gadi un sievietēm 56,5 gadi, ES valstīs vidēji attiecīgi 61,8 un 62,2 gadi. Latvijas Nacionālais plāns paredz šo rādītāju līdz 2030.gadam uzlabot līdz esošajam Eiropas valstu iedzīvotāju rādītājam.
Kādas ir Jūsu prognozes? Kā saslimstība ar MSS ietekmēs valsts ekonomisko attīstību? Kādi pasākumi būtu jāveic, lai situāciju uzlabotu?
Pavisam noteikti ir nepieciešams sākt ar precīzu prioritāšu izvirzīšanu, kas projekta ietvaros jau ir realizēts. Tā kā projekta ietvaros tiek akcentētas divas nozares – reimatoloģija un arodveselība, ir izstrādāti darbības virzieni, kurus plānots īstenot sadarbībā ar valsts institūcijām. Reimatoloģijas nozarē, sadarbībā ar Veselības ministriju un Nacionālo Veselības dienestu ir nepieciešams nodrošināt pacientiem savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanās uzsākšanu, izveidot reimatisko pacientu reģistru, izveidot artrīta un reimatisko pacientu aprūpes kabinetus, nodrošināt valsts apmaksātas reimatologu konsultācijas Latvijas reģionos, pārskatīt speciālistu darba samaksu un nosacījumus. Pacientu reģistrs ļaus novērtēt slimību izplatību, pacientu ārstēšanas rezultātu, nodrošinās datu pieejamību ārstiem un valsts institūcijām.
Reimatologu skaits Latvijā ir zemākais visā Eiropā – 0,5 speciālisti uz 100 000 iedzīvotājiem. Kā rāda kaimiņvalstu prakse, Igaunijā ir 4 reimatologi uz 100 000 iedzīvotājiem, bet Lietuvā 2,8 tādējādi ievērojami samazinot iedzīvotāju rindas pie speciālistiem un speciālistu noslodzi, ļaujot sniegt efektīvu palīdzību tiem pacientiem, kuriem tā nepieciešama nekavējoties. Šobrīd gaidīšanas laiks līdz pirmreizējai reimatologa konsultācijai var sasniegt 14 nedēļas, bet gaidīšana uz svarīgākajiem izmeklējumiem un diagnostiku pat 17 nedēļas. Viena no svarīgākajām prioritātēm ir arī rehabilitācijas un fizioterapijas pakalpojumu pieejamība.
Tāpat ir būtiski ar ES finansējuma palīdzību turpināt ģimenes ārstu apmācību Reimatologu skolas ietvaros, īstenojot sadarbību ar gastroenerologiem, dermatologiem, oftalamologiem un citiem speciālistiem. Šajā slimību grupā liela nozīme ir multidisciplināras ārstu komandas koordinētam darbam. Projekta ietvaros ir plānots papildus izglītot arī medmāsas, kuras strādā ar hroniskiem pacientiem ar reimatiskajām saslimšanām.
Savukārt arodveselības jomā ir būtiski jāsamazina saslimstība ar neiekasīgajām ar darbu saistītajām saistaudu muskuļu un skeleta sistēmas slimībām, nodrošinot darbinieku obligātās veselības pārbaudes, palielinot darba devēju lomu, un strādājošo iesaisti, ar darba vidi un darba specifiku saistīto risku mazināšanā un novēršanā. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta speciālisti ir sagatavojuši pasākumu programmu ar darbu saistīto slimību profilaksei un mazināšanai.
Tāpat nepieciešams informēt sabiedrību par muskuļu un skeleta sistēmas slimību profilaksi un riska faktoru ietekmes mazināšanu, pievēršot īpašu uzmanību jauniešu un nodarbināto balsta kustību aparāta veselībai, kā arī popularizējot nepieciešamību sekot ergonomikas pamatpricipiem darbavietās un izglītības iestādēs. Projekta ietvaros tiek plānota arī ar darbu saistīto neiekaisīgo muskuļu un skeleta sistēmas slimību agrīnas atpazīšanas un diagnostikas veicināšana, uzlabojot obligātās veselības pārbaužu kvalitāti un speciālistu pieejamību.
Ko saslimšana ar muskuļu un skeleta sistēmas slimībām ilgtermiņā nodara indivīdam un sabiedrībai kopumā?
Fizisko funkciju zaudējuma gadījumā ekonomiskais slogs ilgtermiņā paredz lielākas medicīniskās izmaksas pacientiem un valsts veselības aprūpes sistēmai, pacientam nodrošinot tādus pakalpojumus kā hospitalizācija, operācijas, laboratoriskie pakalpojumi un ārstēšanai nepieciešamo medikamentu iegāde. Tāpat ilgstoši slimojot samazinās indivīda spēja gūt regulārus ienākumus – palielinās nespēja strādāt pilnu darba laiku, pazeminās produktivitāte, tiek kavēts darbs, kas var rezultēties ar tā zaudēšanu, kā arī pasliktinās pacienta dzīves kvalitāte, spēja rūpēties par ģimeni, sociālās dzīves aktivitātes un personiskā neatkarība – gan finansiāla, gan praktiska.
