Muskuļu protests – smeldze. Tradicionālo un netradicionālo ārstu padomi 0
Sāpju ārste: ķermenis fiziski jākopj
Pēc intensīva treniņa vai vīrusu infekcijas muskuļu sāpes pāriet pašas no sevis, taču reizēm smeldze paņem savā varā uz ilgāku laiku. Jo vairāk darba un kreņķu, jo tā stiprāka un grūtāk novēršama. Kā nepieļaut un mazināt sāpes, vaicāju trīs dažādu specialitāšu ārstiem.
Kustību trūkums, vāja muskulatūra, slikta fiziskā sagatavotība un mugurkaula deformācija – mūsdienās, kad tik daudz laika pavadām sēžot, – nav nekāds retums. Tie ir pirmie priekšnoteikumi muskuļu sāpēm.
Par muskuļu smeldzi visbiežāk sūdzas tie, kas ilgas stundas pavada nepareizā pozā, kurā nodarbināti vienas grupas muskuļi, turklāt cieš no pastāvīga stresa. Tad mēdz rasties sāpju jeb tā sauktie trigerpunkti. To skaits ķermenī var būt līdz pat 18! Ja sāpes izplatās visos muskuļos un nedēļas laikā nepāriet, jāmeklē to cēlonis, uzsver algoloģe Irina Evansa.
Ilgstošas sāpes ķermenī, pārsvarā muskuļos un visbiežāk vietās, kur tie piestiprinās kauliem, dēvē par fibromialģiju. To atzīst par vienu no desmit tā sauktajām pseidodiagnozēm, ko nosaka, kad nevar atrast citu vainu. Sāpes mēdz pastiprināties stresa un fiziskas pārpūles brīžos. To lokalizācija mēdz mainīties, piemēram, sākumā sāp pleci, bet ar laiku pievienojas smeldze mugurā. Nereti ir arī nepareiza stāja, pastiprināta svīšana un psihoemocionāli traucējumi, galvassāpes, traucēts miegs, roku trīce un citi simptomi.
Sākumā sāpes ir tikai trigerpunktos, bet vēlāk, to impulsiem izplatoties no muguras uz galvas smadzenēm, tās sāk klejot pa visu organismu, veidojot tā dēvēto sāpju atmiņu. Tad slimnieku moka pastāvīga smeldze un hronisks nogurums. Ja viņš laikus nesāk risināt šīs problēmas, kļūst depresīvs, negrib kustēties, regulāri lieto medikamentus, kas diemžēl ne vienmēr palīdz.
Fiziski aktīviem cilvēkiem ir trenēti muskuļi, tādēļ sāpju risks ir mazāks. Tomēr līdz spēku izsīkumam sporta zālē darboties nevajadzētu, jo organisms diskomforta sajūtu neaizmirsīs, iesaka ārste.
Pašlaik zinātnieki cenšas atrast gēnu, kurš nosaka fibromialģijas rašanos. Pēc citas teorijas, šīs slimības attīstību veicina psiholoģiskas problēmas – vēlme gūt lielāku apkārtējo uzmanību.
Muskuļu sāpes var izraisīt arī deformētas locītavas. Piemēram, ja tāpēc sākam klibot, mainās ķermeņa poza un viena muskuļu grupa ir saspringusi, bet cita – atslābusi.
Kā palīdzēt?
* Ja analīzēs un izmeklējumos vainu neatrod, tomēr moka muskuļu smeldze un hronisks nogurums, vispirms nepieciešama atpūta un fiziski vingrinājumi.
* Masēt trigerpunktus. Ārsts var veikt blokādi, ievadot tajos atsāpinošu līdzekli, lai muskulis atslābst, mazinās sāpes un kustību ierobežojumu.
* Ja muskuļu sāpju iemesls ir mugurkaula deformācija, jāsāk ar stājas koriģēšanu un atbilstošu fizisku slodzi.
* Pastāvot aizdomām par reimatiska rakstura slimību, veic specifiskas analīzes. Ja tās neliecina par iekaisumu, jāmeklē cita vaina.
* Lai muskuļos nerastos krampji, katrā ēdienreizē jāuzņem mikroelementi un tādēļ vismaz reizi dienā jāēd dārzeņi. Pret hronisku nogurumu, kas pavada smeldzi, palīdz multivitamīni.
* Nepieciešamības gadījumā jāizmanto dažādu grupu medikamenti – pretsāpju, muskuļus atslābinoši līdzekļi un citi –, nevis vairākas vienādas iedarbības zāles, kā dažkārt slimnieki mēdz darīt bez ārsta ziņas.
