Man sāp mugura, bet ģimenes ārsts sūta pie fizioterapeita. Vai vingrojot, sāpes tiešām pazudīs? 39
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Man sāp mugura, bet ģimenes ārsts teic, ka tās ir stājas problēmas, un sūta pie fizioterapeita. Vai vingrojot un stāvot ar taisnu muguru, sāpes tiešām pazudīs?” – raksta Māris Kuldīgas novadā.
Atbild fizioterapeits Uldis Sproģis: “Mūsdienās katram ir kaut kādas stājas izmaiņas. Pie tā visbiežāk vainojama ilgstoša piespiedu poza, piemēram, somas nēsāšana uz viena pleca vai nepareizi iekārtota darba vieta, kad ķermenis visu laiku atrodas rotācijā – pagriezies uz vienu pusi, jo tā novietots datora monitors, vai sēžot ar apaļu muguru un noliekta galva, visu laiku skatoties uz leju, piemēram, viedtālrunī.
Bērnībā nepareiza stāja attīstās ļoti strauji – tā saucamā ideopātiskā skolioze, bet pieaugušajiem tas notiek pakāpeniski un lielākoties tādēļ, ka izjaukts muskuļu līdzsvars un vienā ķermeņa pusē tie ir hipotoniski jeb vāji, bet otrā hipertoniski jeb sasprindzināti, piemēram, vāji vēdera muskuļi – savilkti muguras muskuļi, vai vienā pusē gurni pievilkti uz augšu, otrā izstiepti uz leju. Vājie muskuļi ir izstiepušies, gari, bet sasprindzinātie – sarāvušies, īsi.
Kad ierodas pacients, vispirms novērtēju viņa stājas simetriju un muguras izliekumus. Pareizi mugurkaula izliekumi nodrošina labu amortizāciju, bet, ja tie ir pārāk lieli vai mazi, tiek saspiesti starpskiemeļu diski, skriemeļi, nervu saknītes un pagarinās muskuļi.
Svarīgi aplūkot arī mugurkaula skriemeļu izaugumus, vai tie stiepjas taisni vai “ar līkumiem”, var būt arī tā, ka sānis novirzījies tikai viens skriemelis. Pēc tam pienāk kārta muskuļu novērtēšanai. Ja tie ir disbalansā – vienā ķermeņa pusē saspringti un sarāvušies, bet otrā – izstiepušies, pacients var pat sākt klibot, jo šķiet, ka vien kāja ir īsāka par otru. Kāja var kļūt šķietami īsāka arī tad, ja mainās iegurņa pozīcija un līdz ar to pagriežas arī kāja.
Pareizai stājai jābūt tādai, lai pēc iespējas ekonomiskāk noturētu ķermeni vertikālā stāvoklī, nepārslogojot locītavas. Diemžēl mūsu muguras muskuļi ikdienā tiek pārāk atpūtināti, tādēļ, stāvot taisni, vairs nespēj balstīt mugurkaulu.
Ļoti svarīgi ir arī mainīt stājas stereotipu. Tas prasa laiku un gribasspēku, jo pareiza stāja sākumā rada diskomfortu. Ja cilvēks ir pieradis staigāt ar apaļu muguru, tas arī šķitīs ērtāk nekā iztaisnoties.
Ārstnieciskā vingrošana vērsta uz vājo muskuļu stiprināšanu, lai tie varētu noturēt pareizu stāju, nepārslogojot saites un mugurkaula skriemeļus un starpskriemeļu diskus. Sākumā vajag apmeklēt individuālas nodarbības, lai iemācītos sev piemērotus vingrojumus un to tehniku, pēc tam var izmantot grupu nodarbības.”