“Mūsējos sit!” Vai tiešām? Tracis ap nodokļu maksāšanas kārtību radošo profesiju pārstāvjiem 9
Dace Baltruma, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nerimst šūmēšanās ap atalgojuma un nodokļu maksāšanas kārtību radošo profesiju un mākslas pasaulei pietuvinātajiem. Tracis liels, un to var saprast, jo jebkādu “vienlīdzīgāko” privilēģiju zaudēšana “vienlīdzīgo” sistēmā ir sāpīga. Es nebūt negribu noniecināt radošo profesiju cilvēku vietu sabiedrībā.
Tādai pašai attieksmei vajadzētu būt arī attiecībā uz nodokļu maksāšanu – noteikts apjoms no ienākumiem jebkuram sabiedrības loceklim maksājams valstij, lai tai būtu iespēja parūpēties par cilvēku, kad viņš pats kaut kādu iemeslu dēļ to nespēj. Un lai būtu tiesības izmantot to, kura radīšanā cilvēks pats tiešā veidā nepiedalās, bet ikdienā netieši tomēr izmanto.
Par ko tad uztraukums un vaimanas, ka visa Latvijas mākslas pasaule tūlīt būs zārkā un tā vāks aiznaglots?
Topošajā likumā neko tādu neredzu. Likumdevējs tikai grib nodrošināt līdzšinējā autoratlīdzības sistēmā strādājošajiem kaut kādas aizsardzības iespējas, kas realizējamas tikai no maksātajiem nodokļiem.
Jā, topošajā likumā sākotnēji bija formulētas normas, kas pirmajā mirklī spēj sakaitināt. Kā var prasīt maksāt nodokļus no tā, ko tu līdz maksāšanas brīdim neesi saņēmis? Te nu likumdevējam vajadzētu piestrādāt, lai neizplatītos “viltus ziņa”, ka valsts māksliniekus nolemj bada nāvei.
Katram jāmaksā nodokļi proporcionāli visam nopelnītajam, un tā to arī vajadzētu paredzēt likumos.
Nodokļi nedrīkstētu skriet pa priekšu nopelnītajam. Un likumā tiem jābūt formulētiem tik loģiski un saprotami, lai nevienam nerastos vēlēšanās skaļi brēkt: “Mūsējos sit!” Satracinātajai vietējai mākslas pasaulei es ieteiktu sākt domāt loģiski un savai valstij (līdz ar to arī pašiem sev) vēlēt tikai labu. Viens no laba vēlējumiem ir nodokļu maksāšana.