Klasisko ralliju vilinājums veterāniem 0
Esam dzirdējuši, ka pasaules līmeņu rallijos šogad brauks Mārtiņs Sesks – Ulda dēls, Mārtiņa (Latvijas ralliju laureāta pagājušā gadsimta sešdesmitajos) mazdēls. Brauks kopā ar Ivara Caunes (13 reizes LR čempiona) dēlu Krišjāni. Forša pēctecība. Bet ko dara paši vectēvi? Snauž?
Nebūt ne. Februāra sākums, sniegu, aukstu miglu un puteņu dienas un naktis, ir laiks, kad Eiropā notiek skaistākie klasisku auto un sporta veterānu festivāli.
Rallijs “Monte Carlo Historique”, piemēram. Tradicionāli mūsējo apmeklēts. Šogad tur atkal jau kuro reizi brauc Kārlis Miķelsons. Bez politekonomiskiem smīniem, lūdzu! Varbūt šis kungs arī ir biznesa līkločos maldījies, no darījumu skatuves padzīts, bet – cepuri nost! – stūres spēlēs lojāli piedalās joprojām. Un labi tās spēlē. Pēc vēsturiskā “Monte Carlo” pirmajām trim dienām ir apmēram simtais. No 300 dalībniekiem.
Dažus gadus uz “Monte Carlo” brauca arī Agris Staņēvičs. Vairākkārtējs Latvijas čempions (1970.–1980.) rallijā. Viens no pieredzes bagātākajiem Latvijas auto tirgotājiem (tagad pensionārs). “Gada auto” žurijas biedrs. Šogad viņš izvēlējies citu nostalģisku aktivitāšu ceļu. Mazliet tuvāku – līdz Beļģijai. Mazliet kompaktāku – tikai divas sacīkstes dienas “MC” nedēļas vietā. Un, stūrmaņa krēslā paņēmis nākamās paaudzes ātruma kāro Uldi (Hmieļevskis, savulaik žurnāla “Auto” autors, vēlāk Liepājas mēra preses sekretārs, rallija “Kurzeme” organizators, tagad viens no vadošajiem Liepājas SEZ darbiniekiem un – atkal – “Gada auto” žūrijas biedrs), Agris Bastoņā ir iekļuvis kopvērtējuma pirmajā sešniekā. Svētdienas (ceļi bez asfalta) sacensības posmā sasniedzis pat otro labāko rezultātu no gandrīz 200 finišējušajām ekipāžām. Auto – “Lada 2103”.
Bet ne jau rezultāti šajās veču spēlēs galvenais. Galvenais ir kustība. Lētāka nekā jaunībā iespēja baudīt sacensību auru. Baudīt to pēc citiem (nevis absolūta ātruma) principiem. Modernās tehnoloģijas devušas iespēju sacensties par uzdotā vidējā ātruma ievērošanas precizitāti koplietošanas ceļos. Ar vienkāršākiem (iespējams – skaistākiem) automobiļiem bez kosmiskas jaudas un attiecīgi dārga drošības aprīkojuma. Joprojām nemiera dīdītiem sirmiem puikām pieejamākiem.
Tādēļ – starptautiskus panākumus, protams, sveicot – lielākais prieks tomēr par Ulda Hmieļevska teikto: “Varu piebilst, ka arī Latvijā jebkuram interesentam ir iespēja piedalīties vēsturisko automašīnu regularitātes rallijā. Viena no iespējām būs “Rally Liepāja”. Šis pasākums notiks maija beigās, dalībniekiem būs jābrauc no Talsiem līdz Liepājai. Teikšu, ka tas ir aizraujošs un drošs pasākums, kur nav jācenšas izspiest maksimālo ātrumu meža ceļos. Šādos rallijos nav bail braukt, bet tajā pašā laikā ir vietas, kur ir krietni jāpavingro, lai noturētu vidējo ātrumu. Šādos rallijos stūrmanim ir jāskatās gan leģendā, gan pulkstenī, gan arī jāmāk to visu nodot pilotam. Iesaku pamēģināt visiem, jo tas ir ļoti interesanti.”
