Mūsdienu vecāki: izsmelti, izdeguši un pastāvīgi atpalikuši 43
Ķirurgs Viveks H. Mērtijs ir patiecis skaļi to, ko daudzi vecāki baidās publiski atzīt: bērnu audzināšana mūsdienās ir pārāk grūta un saspringta. Dr. Mērtijs ir pievērsies šim jautājumam par vecāku garīgo veselību, atzīstot, ka mūsdienu vecāki saskaras ar neparasti augstu stresa līmeni, raksta “The New York Times”.
Lai gan mūsdienu vecāki saskaras ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, tehnoloģijām un vardarbības draudiem, pamata bažas par bērnu drošību un labklājību ir palikušas nemainīgas.
Vecāki ir nonākuši situācijā, kurā viņiem tiek uzlikta liela atbildība par bērnu nākotni. Bailes par ekonomisko nestabilitāti liek vecākiem justies spiestiem ieguldīt arvien vairāk laika un resursu bērnu attīstībā, lai tie varētu būt veiksmīgi pieaugušie.
Termins intensīva audzināšana, ko 90. gados ieviesa socioloģe Šērona Heisa, ir balstīts uz ideju, ka vecāki var sistemātiski attīstīt bērnu talantus un akadēmiskos sasniegumus. Tomēr, kā liecina jaunākie pētījumi, šāda pieeja ir kļuvusi tik prasīga, ka rada pārmērīgu stresu vecākiem.
Salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm, mūsdienu vecāki ne tikai tērē vairāk naudas, bet arī aktīvāk piedalās bērnu dzīvē.
Šis pieaugošais spiediens uz vecākiem ir saistīts ar augstajām sabiedrības gaidām attiecībā uz bērnu attīstību un nākotnes panākumiem.
Pētījumi liecina, ka lielākā daļa vecāku uzskata, ka viņu bērnu sasniegumi ir tieši saistīti ar viņu pašu audzināšanas metodēm. Šī sajūta, ka vecāki ir atbildīgi par bērnu panākumiem vai neveiksmēm, bieži izraisa vainas apziņu un stresu.
Saskaņā ar Dr. Mērtija augusta beigās publicēto izteikumu, mūsdienu sabiedrība ir radījusi milzīgu spiedienu uz vecākiem, liekot viņiem ticēt, ka bērnu dzīve ir pastāvīgi jāoptimizē, lai nodrošinātu veiksmīgu nākotni.
Šis nemitīgais skrējiens pēc pilnības ir novedis daudzas ģimenes uz izsīkuma robežas.
Profesori Milkijs un Nomaguči, kuri jau vairāk nekā desmit gadus pēta vecāku audzināšanas intensitāti un tās izraisītos stresu, ir konstatējuši, ka pēdējos gados šis spiediens ir būtiski pieaudzis. Vecāki jūtas spiesti kompensēt to, ko bērni nespēja iegūt pandēmijas laikā, un sociālie mediji tikai palielina šo sajūtu, liekot vecākiem salīdzināt savus bērnu sasniegumus ar citu bērnu panākumiem. Turklāt, straujās tehnoloģiju pārmaiņas ir radījušas bažas par to, kā sagatavot bērnus nākotnes darba tirgum.
Mūsdienu sabiedrībā gan mātes, gan tēvi izjūt arvien lielāku spiedienu būt perfekti vecāki.
Lai gan tēvi iesaistās bērnu audzināšanā vairāk nekā jebkad agrāk, viņi joprojām atzīst, ka šis uzdevums ir pārāk izaicinošs. Šī situācija ir saistīta ar dominējošo uzskatu, ka bērnu audzināšana ir tikai vecāku atbildība, nevis sabiedrības kopējais uzdevums. Daudzi vecāki atzīst, ka jūtas vientuļi un nesaprasti, meklējot atbalstu šajā sarežģītajā procesā.
Kā norāda Toronto Universitātes profesors Milkijs, amerikāņu sabiedrībā valda spēcīga individuālisma ideja, kas liek vecākiem uzskatīt, ka viņi paši ir atbildīgi par visu, kas saistīts ar bērnu audzināšanu.
Mūsdienu sabiedrībā vecāki saskaras ar arvien lielākām grūtībām. Lai gan agrāk ģimenes tika atbalstītas ar plašākas kopienas palīdzību, mūsdienās vecāki ir atstāti vieni ar savām problēmām. Intensīva audzināšana, darbs, ģimenes aprūpe – visi šie pienākumi rada milzīgu stresu un apdraud vecāku garīgo veselību. Šī situācija ir ne tikai netaisnīga pret vecākiem, bet arī negatīvi ietekmē bērnus.
Eksperti aicina pārskatīt attieksmi pret vecākiem. Lai gan daudzi politiķi un eksperti atbalsta ideju par lielāku atbalstu ģimenēm, ir nepieciešams arī mainīt sabiedrības uztveri par vecāku lomu. Mums jāatceras, ka laimīgi un apmierināti vecāki var labāk rūpēties par saviem bērniem. Tas nozīmē, ka vecākiem ir jābūt iespējai veltīt laiku sev, neizjūtot par to vainas apziņu. Bērnu audzināšana ir svarīgs, bet ne vienīgais aspekts mūsu dzīvē.
