Monika Zīle: Mūsdienu minhauzenu zirgi. ASV republikāņa Santosa “melu māsa” Grevcova 30
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Lai gan melus pie dzīvības uztur patiesības šķietamība, to mūžs nekad nav ilgs.” Senēģiptiešu paruna
ASV mediji apstiprina, ka uzsākta kriminālizmeklēšana pret republikāni Džordžu Santosu, kurš no Ņujorkas 3. vēlēšanu apgabala pērnajā rudenī ievēlēts Kongresā. Lai gan tur mandāts jau apstiprināts, daudzi par viņu balsojošie uzskata – Dž. Santosam ir jāatkāpjas. “Te darīšana ar cilvēku, kurš krāpis vēlētājus līdz šim nepieredzētā mērogā,” saka žurnālists, kas vērīgi sekojis Dž. Santosa kampaņai.
Tur mediju uzmanību vispirms pievērsa tas, ka uz Kongresu mērķējošais pinās paskaidrojumos par kampaņā iztērēto septiņsimt tūkstošu dolāru avotu, pašam gadā pelnot tikai piecdesmit piecus tūkstošus. Starp Dž. Santosu finansiāli atbalstījušajiem žurnālisti uzgāja kāda krievu oligarha brālēnu, bet daudz satriecošāki pārsteigumi atklājās, rūpīgi izpētot sev augsto krēslu nolūkojušā trīsdesmitčetrgadīgā brazīliešu izcelsmes amerikāņa CV.
Tajā viņš stāstīja par ebreju tautības vecvecākiem, kas Pirmā pasaules kara laikā Ukrainā tautības dēļ vajāti un atbēguši uz Beļģiju, no kurienes vēlāk pa sarežģītiem ceļiem nokļuvuši Brazīlijā. Ar savām ebreju saknēm Dž. Santoss dižojās, apmeklējot šīs tautības kopienu saietus, un tur, labs runātājs būdams, ieguvis daudz atbalstītāju. Viņi tagad jūtas satriekti, jo noticējuši baltiem meliem.
Izrādās, tagadējam republikāņu kongresmenim nav ne senču ebreju, ne biogrāfijā minētās augstākās izglītības ekonomikas un finanšu jomā, viņam nekad nav piederējuši trīspadsmit nekustamie īpašumi un starp darbavietām CV minētajās divās Volstrītas bankās par tādu Dž. Santosu pirmā dzirdēšana. Uz šā fona kādas viņa dibinātās labdarības organizācijas neesamība jau tīrais sīkums, bet kampaņas sākumā žurnālistu izklaidēšanai piedāvātais stāsts par līdzdalību dramatiskā apšaudē Floridas štata naktsklubā ir pasaciņa, kas vēlēšanu rezultātu nevarēja ietekmēt.
Cita lieta, ka elektorāts domāja balsojam par izglītotu veiksmīgu biznesmeni, bet ASV Kongresā tagad sēž jaunībā Brazīlijā par blēdīšanos ar zagtu čeku grāmatiņu apsūdzēts blēdis un divreiz no dzīvokļa izlikts īres nemaksātājs Ņujorkā. Šos faktus viņš, protams, noklusējis.
Meliem atklājoties, Dž. Santoss sākumā visu noliedza. Pēc tam sacīja, ka nav pareizi saprasts. Bet beidzamajās intervijās valšķīgi atsaucas uz cilvēku vēlmi mazliet piepucēt savu personību, nesaredz tur nekā ļauna un mandātu nolikt netaisās. Prokuratūra to solās panākt caur tiesu, bet vairākos līmeņos sakārtotie soģu dzirnavu gaņģi maļ bez steigas, un, kamēr Dž. Santosa lieta izies visiem cauri, daudz ūdeņu aiztecēs.
Daži skandālam sekojošie ASV žurnālisti dēvē Dž. Santosu par Minhauzenu. Literārā melšas neticamo piedzīvojumu skaitā ir jāšana uz zirga priekšpuses, kamēr aizmugure mierīgi ganījās zaļā pļavā, tāpēc nebija problēmu abas daļas sašūt kopā un atkal auļot uz nebēdu. Tomēr salīdzinājums nevietā. Atšķirībā no barona, kura dēku stāsti nesatur kaitējumu sabiedrībai, mūsdienu minhauzeni, uz melu rumakiem iejādami nopietnas politikas gaiteņos, piesmej gan vēlēšanu sistēmu, gan savus atbalstītājus.
Dž. Santosa “melu māsa”, 14. Saeimā no partijas “Stabilitātei” saraksta ievēlētā Glorija Grevcova piedevām nekautrējas uzsvērt, ka savā lietā gaida “taisnīgu spriedumu”, proti – attaisnošanu. Jāteic, viņa nepagurusi testē valsts drošībnieku vērīgumu un pacietību, savos paudumos nupat jau stāvēdama pie Latvijas okupācijas nolieguma robežas.
Sociālo tīklu sašutuma viļņa mazliet iebiedēta, taisnojas, ka Okupācijas muzejā apgalvoto dzirdējušie viņu nepareizi interpretē. Taču, godīgi sakot, G. Grevcovai nav iemesla satraukties par kādu sodu vai nepieciešamībām gari tiesāties – ar 470 tūkstošiem eiro, kas partijai ik gadu pienākas no valsts budžeta, būs gana vēl daudzu prāvu un Kremlim tīkamu vaļasprieku apmaksāšanai.
