Mūsdienu meiteņu pasakas. Reiz dzīvoja meitenīte, kura visu laiku muka no depresijas 1
Reiz dzīvoja meitenīte. Viņa visu laiku muka no depresija – uz darbu, no darba, uz sportu, pie vīriešiem. Bet reiz šajā skrējienā viņa paslīdēja un iekrita depresijā uz ilgu laiku. Tā nu viņa tur gulēja, gulēja, atgulējās un izkļuva no tās kā māksliniece. No tā laika meitenīte nekur neskrien, bet sēž tāda mierīga un zīmē zīmējumus ar eļļas krāsām.
***
Reiz dzīvoja meitenīte. Viņa domāja, ka valda pār visu pasaule. Bet izrādījās, ka viņa vienkārši ir saspringusi, cenšoties kontrolēt to, kas no viņas nemaz nav atkarīgs.
***
Reiz dzīvoja meitenīte. Viņa domāja, ka viņu pacilā vīrieši, puķes un taureņi. Bet pēc tam izrādījās, ka viņa vienkārši ir pacilāta.
***
Reiz dzīvoja meitenīte. Viņa piedzima nesmuka. Viņa paraudāja, paraudāja un nolēma par sevi rūpēties kā par skaistuli – mazgāties, ķemmēties, dāvināt sev dāvanas, atbilstoši ģērbties. Tā viņa dzīvoja, dzīvoja, līdz apprecējās. Vīrs no viņas novilka visas drēbes un arī iekšpusē viņa izrādījās skaista.
Un neviens par to nebija pārsteigts, izņemot pašu meitenīti.
***
Reiz dzīvoja meitenīte. Un neviens ar šo meitenīti nespēlējās. Meitenīte ļoti noskuma, līdz saprata, ka tā ir viņa pati, kura ar nevienu negrib spēlēties. Un sāka to darīt.
***
Reiz dzīvoja meitenīte.
Kādu dienu viņa piekusa.
Sēž un domā, ko darīt.
Bet darīt kā reiz neko nevajag.
***
Reiz dzīvoja meitenīte. Viņa bija izcila it visā: vienmēr gatava, vienmēr viņai bija taisnība, vienmēr pirmā, vienmēr turēja savu vārdu, vienmēr rādīja piemēru. Vārdu sakot – ar viņu bija ļoti sarežģīti…
***
Reiz dzīvoja meitenīte. Viņa daudz cieta un par to rakstīja savā populārajā blogā. Pēc tam viņa pārstāja ciest. Un izrādījās, ka blogā vairs nav,ao rakstīt. Un pat vairs negribas to darīt. Žēl laika.
***
Reiz dzīvoja meitenīte. Kādu dienu viņa nolēma ātri palikt stāvoklī. Ātri gan viņai tas neizdevās. Toties lēnām viss izdevās lieliski. Četras reizes.
***
Reiz dzīvoja meitenīte. Kādu dienu viņai pateica, ka viņa ir muļķe, nedraudzējas ar galvu un viņu nosūtīja mācīties pie varenām sievietēm. Izrādījās, pirmā varenā sieva bija pārāk aizņemta, verot adatā diegu. Otra visu dienu mērcējās vannā, tā arī neiznāca pie meitenītes. Bet trešā tikai dejoja tarantellu un visu laiku smējās. ”
“Muļķes, nedraudzējas ar galvu!” nodomāja meitenīte un nomierinājās.
***
Reiz dzīvoja meitenīte. Kādu dienu viņa saprata, ka ir laimīga.
Un, lūk, viņa sēž vakarā virtuvē un nezina, ko ar šo laimi iesākt.
Autore – Aglaja Datešidze
Avots: facebook.com
