Kā varētu raksturot mūsdienu folkloru 7
„Folklora ir ļoti daudzveidīga, pētnieki parasti pamana un plašāk pēta tikai kādu daļu no tās. Tāpat kā t. s. bērnu folkloru, arī t. s. mūsdienu folkloru ir grūti klasificēt, „salikt pa plauktiņiem”. Varētu domāt, ka teicieni, sakāmvārdi, joki visvairāk izplatās pateicoties internetam, tomēr arī sakāmvārdi ir dažādi. Par daudziem pat nenojaušam, cik tie ir veci, ne tikai no Bībeles laikiem. Un kopš rakstības izgudrošanas tie izplatās arī ar rakstības palīdzību. Ja cilvēki ko atzīst par tālāk stāstīšanas vērtu, tad tiek izmantotas visas attiecīgā laikā pieejamās tehnoloģijas. Interneta izmantošana šajā ziņā nav nekas jauns un īpašs. Internetam pat ir priekšrocības, kas to tuvina mutvārdu komunikācijai – iespēja „atbildēt”, komentēt, vērtēt tekstus un jokus, pārsūtīt tos tālāk, attīstīt, parodēt utt.
Protams, datoru tehnoloģijas ir radījušas jaunus un interesantus joku žanrus – attēlus ir vieglāk apstrādāt, tiek radītas animācijas, spēlītes un visu nav pat iespējams uzskaitīt. Cilvēkiem patīk jokot un dalīties šajos jokos ar citiem. Protams, konkrētās politiskās situācijās joki tiek lietoti arī kā cīņas līdzeklis, un tas notiek „frontes” abās pusēs. Un mūsdienu folklora nav tikai joki, protams. Tepat vien ir arī mūsdienu mīti, ticējumi, aizspriedumi, mūsdienu maģija, „ilgas un cerības” – viss, kas tiek izmantots, lai ar mums manipulētu, kad mēs, piemēram, skatāmies TV reklāmas.
Attiecībā uz jokiem arvien grūtāk ir atrast ko „tīri nacionālu”. Varbūt vienīgi joki par mūsu konkrēto situāciju valstī, uz valodas specifiku balstīti joki. Bet mums taču nav tik svarīgi, vai konkrētais produkts tiešām ir „made in Latvia”? Daudz svarīgāk ir, vai to varam lietot, vai tas ir glīts, veselīgs, izturīgs, efektīvs, vairāk vai mazāk ekoloģisks. Tāpat arī ar jokiem. Tāpat var būt grūti nodalīt mūsdienās radušos un mūsdienās aktīvi lietoto folkloru”, uzsver G. Pakalns.
