Mūsdienīgs retro ar ābelēm. Ciemos Grobiņas novadā + Uzzinām šķirņu knifus 1
Daudziem dārzos pavasarī ābeles apsala ziedos, taču Grobiņas novada Gaviezes pagasta piemājas saimniecības “Vēži” saimnieks Mārcis Jukšs sevi var uzskatīt par veiksminieku, jo viņam bija ābolu rekordražas gads. Dārzi plešas divu hektāru platībā, un, pēc saimnieka aprēķiniem, tajos ienākas vairāk nekā desmit tonnas augļu. Āboli ir galvenais ienākumu avots, bet sirdslieta jau vairāk nekā desmit gadu – vīna darīšana.
Ar mērķi un rūpību
Mārcis Jukšs, būdams dārznieks agronoms (viņš ir kādreizējais Bulduru dārzkopības tehnikuma absolvents), augļkopībai mērķtiecīgi pievērsās gandrīz pirms divdesmit gadiem, pamazām ierīkojot puspundura ābeļu dārzu hektāra platībā. Dārzkopis palepojas, ka neviena no ābelītēm nav nopirkta stādaudzētavā, visas uzpotējis pats. Šķirņu potzarus iegādājies pie speciālistiem Pūrē un Dobelē. Vairākums komercdārzu patlaban ir vienveidīgi, bet Mārcis Jukšs vēlējās dažādot sortimentu, papildināt dārzu ar perspektīvām un daudzsološām šķirnēm. Kopumā dārzā iestādīts aptuveni 60 ābeļu šķirņu. Daļa augļu izaug arī 1 ha lielajā dārzā, ko “Vēžu” pašreizējais saimnieks saņēmis mantojumā no priekštečiem. Kaut gan kolhozu laikos stādītie koki ir veci un lieli, tie ir sakopti un vēl labi ražo.
Tikpat rūpīgi, kā izvēlas jaunas šķirnes ābeļdārza izveidei, viņš pievēršas arī vīna darīšanai. Katra garšas un krāsas nianse tiek ņemta vērā.
– Uzskatu, ka vīnam šķirne ‘Antonovka’ ir viena no vērtīgākajām. Lai gan āboli ir skābi, tomēr tāds aromāts un buķete nav nevienai citai šķirnei. Vienmēr aktuāli ir arī mežābolu sēklaudži, kas parasti aug mežmalās. Tiem ir savdabīgs, jauks augļu aromāts un atspirdzinošs skābums, tāpēc var iegūt augstvērtīgu vīnu, – stāsta dārzkopis. – Vīna gatavošanai var izmantot jebkuru dzeltenaugļu ābeļu šķirni, vienīgi tiem var būt vairāk vai mazāk izteikts aromāts. Piemēram, Reinas pupu ābolus savā pagrabā beru kā kartupeļus, tie nebojājas un labi saglabājas līdz pavasarim. Augļiem ir viduvēja garša, toties ir piemēroti vīna gatavošanai.
“Vēžu” saimnieks regulāri piedalās vīna svētkos Sabilē, uzņem tūristus arī savā saimniecībā, tomēr interesentiem raudzētos dzērienus ļauts tikai pagaršot. Vīndaris saka: viņa ražojumi veikalu plauktos vai gadatirgos nekad nenonākšot, jo lielākais šķērslis ir grūti izpildāmās stingrās prasības vīna ražošanai mājas apstākļos un dokumentu sakārtošanai.
Apgūstot vīna darīšanu, savulaik nācies piedzīvot arī reizes, kad raudzējums pārtop etiķī un ir jāizlej, tomēr neveiksmes tikai vairojušas interesi darboties tālāk. Ik gadu piedaloties vietējos augļu un ogu vīnu konkursos, ko organizē Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība, “Vēžu” saimnieka sarūpētie vīni jau vairākkārt atzīti par labākajiem. Pašlaik saimniecībā rūgst ābolu, aveņu, aroniju, smiltsērkšķu un citu ogu vīns.
