Metālmākslinieka Reiņa Kuncīša mājās – mūsdienīgais saplūst ar senatnes elpu 0
Medzes pagastā ainaviski gleznainā vietā – pakalnā pie Tāšu ezera – atrodas metālmākslinieka Reiņa Kuncīša un Ivetas mājas “Maztāši”, kuras vēsturei ir vismaz divi simti gadu. Savukārt Kuncīšu dzimta ar to ir saistīta kādus simts gadus.
Mākslinieka ģimene te pastāvīgi dzīvo piecus gadus un, saglabājot ēkas seno daļu, izveidojusi laikmetīgi stilīgu māju. Pa grantētu ceļu, kas uzvijas pakalnē, piebraucam pie senas ēkas, kuras sienas mūrētas no pamatīgiem akmeņiem. Mastā plīvo Latvijas karogs, lejā pie tā kāta – senas līvu laivas atveids.
Mūsu tautas vēsturi te godā īpaši, jo metālmākslinieka Reiņa Kuncīša vecvectēvs Jēkabs šo māju nopircis no kāda Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, kurš šo īpašumu bija saņēmis pateicībā par Latvijas Brīvības cīņām. Turklāt zīmīgi, ka Reinis un viņa mamma Inta dzimuši 18. novembrī!
Gan Reinis, gan viņa dzīvesbiedre Iveta studējuši metālmākslu Liepājā, bijuši kursabiedri. Plašākai sabiedrībai zināms, ka, piemēram, Reinis veidojis Liepājas vides objektu “Spoku koks”, veltītu leģendārajai mūzikas grupai “Līvi”, metāla ģitāru pie bijušās Liepājas Rokkafejnīcas, Slavas aleju un daudz ko citu.
Viņš izgatavo arī metāla konstrukcijas Liepājas teātra dekorācijām. “Maztāšos” bijušajā stallī iekārtojis savu darbnīcu, kur ražo metāla izstrādājumus ne vien vietējiem pēc pasūtījuma, bet arī Skandināvijas viesnīcu interjera iekārtotājiem.
Savukārt Iveta šajā ēkā izveidojusi savu modernās amatniecības uzņēmumu “Eko telpa”, kurā izgatavo bērniem attīstošas koka rotaļlietas, tostarp arī burtus, ciparus…
Tomēr galvenā viņu rūpe ir par bērniem: meitiņu Līvu, kas iet bērnudārzā, Jēkabu un vecāko dēlu Rūdolfu, kurš arī dodas vecāku pēdās – mācās Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. Viņš turpina Kuncīšu dzimtu jau piektajā paaudzē.
Dzīvojamā ēka ir iespaidīgi gara, tās apjoms – apmēram 10 x 30 metru. Sadalīta divās daļās, vienā dzīvo Reiņa vecāki, otrā paši mākslinieki ar bērniem. Ēkas viducī – unikālā seno laiku “centrālapkure” – manteļskurstenis, kura lejas daļā ievietots centrālās apkures katls, to kurina ar granulām.
Priekštelpā pirms ieejas virtuvē pie sienas – sens skapis, uz kura novietots spogulis, ierāmēts bijušās koka gultas galā. “Šo pašizgatavoto mēbeli mans vecvectēvs dāvinājis savai meitai kāzās. Praktiska, ērta, turklāt izturīga joprojām,” norāda Reinis, kurš šīs mājas pārbūvē ieguldījis vislielāko darbu.
Virtuve pārsteidz ar plašumu, kamīnu un koka kāpnēm uz augšstāvu, kur iekārtots Ivetas darba stūrītis ar senu rakstāmgaldu. Šajā bēniņu stāvā ir izveidotas arī atsevišķas istabas abiem dēliem un vannas istaba.
“Senās ēkas iekštelpu pārveidošanā centāmies izmantot galvenokārt kokmateriālus un rūdīto stiklu, izvairījāmies no rīģipša,” teic Iveta. Gudrs lēmums – izturīgā stikla margas kāpnēm, kā arī spoguļa logs griestos, paplašinātie logi sienās vizuāli padara telpu ne vien gaišu, bet arī vieglu un iespaidīgi plašu.
Virtuvē – liels, masīvs koka galds, par kuru Iveta zina teikt: “Agrāk šeit atradās omes kambaris, kurā no muižas laikiem bija saglabājies saimes galds, daļēji sapuvis… Galdniekam lūdzām pēc tā parauga izgatavot līdzīgu mēbeli.”
Par senatnes klātbūtni liecina ne vien ēkas iespaidīgās akmens sienas, bet arī iekštelpās saglabātās brusas ar iedzītajām naglām, pie kurām senāk, iespējams, piekāra kūpinātu gaļu, lai tai netiktu klāt kādi grauzēji.
Arī interjerā līdzās laikmetīgajām mēbelēm, dizaina priekšmetiem un paša Reiņa metāla izstrādājumiem piemeklētas senas lietas, piemēram, lādes, vienai uz sāna pat iezīmēts gada skaitlis “1825”. Guļamistabā, kur ir iebūvēts sienas skapis ar bīdāmām durvīm, pie baltās gultas nolikts sens koka soliņš, atrasts bēniņos.
Interesanti veidota augšstāva tualetes siena, tā klāta ar līdzīgiem parketa dēlīšiem, kādi ir līdzās gaiteņa grīdā, līdz ar to radot vienotu kopiespaidu. Mājas saimnieki mums parāda āra kamīnu un pirti.
Tās priekštelpā pie sienas novietots Reiņa Kuncīša Mākslas akadēmijas diplomdarbs – skaņas siena, kuras viducī ir atskaņošanas ierīce. Nokalnē skatienam paveras Tāšu ezers, tik aicinošs doties pie dabas – ezerā esot lieliska iespēja copēt līņus un līdakas.
