Mūsdienīgas sirsniņmājiņas: skaistas, ērtas un bez smaciņas 0
Tās būvē ne tikai laukos, kur nevar pieslēgties kanalizācijai. Sirsniņmājiņas ir videi draudzīgas, jo nepatērē un nepiesārņo ūdeni. Tās var izveidot acij pievilcīgas, ērtas, aprīkotas ar mūsdienīgu santehniku un bez nepatīkamā aromāta.
Mūsdienās civilizēts tualetes apmeklējums parasti saistās ar ūdens lietošanu. Ja nav speciālas dozēšanas tvertnes, viena apmeklējuma reizē cilvēks patērē aptuveni 10 litrus ūdens. Gadā viena ģimene tātad kanalizācijā aizskalo 72 tonnas ūdens! Tas ir dzeramais – centralizēti piegādāts un attīrīts ūdensvada ūdens vai arī individuālās mājās no dziļurbuma iegūts, arī pietiekami kvalitatīvs. Tieši ūdens tualetes visvairāk piesārņo notekūdeņus, kurus pēc tam nākas attīrīt.
Toties sausās tualetes notekūdeņus nepiesārņo.
To saturu pēc kompostēšanas var izmantot augsnes mēslošanai. Kamēr mēs sirsniņmājiņas uzskatām drīzāk par nabadzības apliecinājumu vai ne visai ērtu piespiedu risinājumu vasarnīcā, dārza mājiņā vai kempingā, tikmēr civilizētajā Rietumeiropā sausās jeb biotualetes sāk atdzimt. Somijā darbojas pat Sauso tualešu klubs (Dry Toilet Club).
Konstrukcija un aprīkojums
Sirsniņmājiņu drīkst ierīkot tur, kur nav centralizēta ūdensvada un kanalizācijas pieslēguma. Agrāk laukos vispirms vienkārši izraka bedri. Tagad, rūpējoties par gruntsūdeņu tīrību, ir prasība, ka tai jābūt izolētai. Tvertni izbetonē vai arī ieliek lielāka tilpuma mucu, padomājot arī par to, lai būtu ērti vēlāk izdabūt tās saturu.
Lai mazinātu smakas, noteikti jāierīko ventilācija. Caurules apakšējais gals ieiet tvertnē (virs ūdenslīnijas), bet augšējais iziet mājiņas jumta līmenī. Galā jāuzliek smalks sietiņš, lai neiekļūtu mušas, un jāizveido jumtiņš, lai pasargātu no nokrišņiem.
Lai mazinātu aromu, pēc katras lietošanas reizes podā iesaka iebērt sauju kūdras. Vēl labāk, ja tai piejaukts biokompostētāja pulveris.
Tad baktērijas tvertnes saturu ātri vien pārstrādā kompostā, smakas nav, jūtama vien svaigas zemes smarža. Podā var ieliet arī kādu no šķidrajiem bioloģiskajiem smakas novēršanas līdzekļiem, ko piedāvā veikalos. Ja lietojam kūdru, to iebērsim akurātā traukā un klāt pieliksim lāpstiņu. Somijā izmanto kūdras un koka šķeldas maisījumu attiecībā 1 : 1. Kūdra labi uzsūc mitrumu, bet šķelda masu irdina.
Koka troņa vietā var likt santehnikas veikalos nopērkamus speciāli sausajām tualetēm domātus podus. No ārpuses tie izskatās tāpat kā parastie WC podi, taču iekšpusē nav līkuma, un gala produkts uzreiz iekrīt tvertnē. Protams, arī šim podam jāuzliek vāks.
Civilizētā sirsniņmājiņā jābūt iespējai nomazgāt rokas. Pie sienas var piestiprināt izlietni, virs tās – mehānisku metāla vai plastmasas ierīci, kuru vēl var sameklēt, piemēram, Rīgas Centrāltirgū. Ūdens patēriņš roku mazgāšanai nav nekāds lielais, tādēļ laukos izlietnes cauruli var vienkārši izvadīt ārpusē un galu ierakt augsnē. Vai arī zem izlietnes ierīkot skapīti un apakšā palikt spaini.
Uzliksim arī trauku ar ziepju gabaliņu vai šķidrās ziepes, parūpēsimies par dvieli vai papīra dvieļu rulli. Komfortam pie sienas var piekārt spoguli, lai dāmas var matus saķemmēt un degunu nopūderēt. Noder arī vairāki āķīši, lai var pakarināt mēteli un somu.
Der ievilkt arī elektrību. Patīkams ir āra apgaismojums, kuru var ieslēgt gan no dzīvojamās mājas, gan pie tualetes.
Sirsniņmājiņas telpa un santehnika arī ir regulāri jātīra. Vajadzīga vismaz birste un vieta, kur glabāt tīrīšanas līdzekļus.
Šādā tualetē nedrīkst izmantot dezinfekcijas līdzekļus un agresīvus tīrīšanas līdzekļus, jo tad labās baktērijas aizies bojā un būs nepatīkams aromāts.
Kad tvertne pilna, ir divas iespējas. Var izsaukt zelta vedēju, kurš tvertni iztukšos. Laukos tas varētu būt problemātiskāk, tādēļ kompostētu tvertnes saturu var lietot augsnes mēslošanai. Protams, uz sakņu dobēm to neliksim, taču to var iestrādāt ap augļu kokiem vai ogu krūmiem, vai pie dekoratīvo koku un krūmu stādījumiem.
Ko darīt jaunceltnē? Ceļot māju, kad vēl nekādu labierīcību nav, apdzīvotās vietās tagad neviens uz krūmiem neskrien. Celtnieki parasti iznomā un uzstāda pārvietojamās plastmasas biotualetes kabīnes.
Arhitektoniskie risinājumi
Ciemojoties Latvijas lauku sētās, redzētas daudzas un dažādas akurātas sirsniņmājiņas. Arī tad, ja mājā ir visas ērtības, saimnieki atzīst, ka tāda noder. Tā ir ērta, lai vasarā, laukā strādājot, nebūtu jāskrien uz telpām. Tā noder arī ekskursantiem vai kādam, kas atnācis uz brīdi aprunāties.
Ir saimnieki, kuri arī ciemiņiem ierīkojuši āra tualeti ar visām ērtībām. Tāda ir Strūbergu ģimenes daiļdārzā Beibežos. Gar dārza tālāko malu, kur atrodas volejbola laukums un atpūtas zona ar ugunskura vietu, ved ciemata iela, zem kuras atrodas centralizētā ūdensvada un kanalizācijas caurules. Saimnieks, saskaņojot ar būvvaldi, āra tualeti pieslēdzis šīm ērtībām. Pie Strūbergiem regulāri brauc ekskursanti, kuri ar šādu risinājumu ir ļoti apmierināti.
Āra tualetes noder arī viesu namos. Piemēram, lauku sētā “Kalnarušķi” Apes novadā, lai viesiem, laukā dzīvojoties, nebūtu jāskrien liels gabals uz māju, plašajā teritorijā uzceltas vairākas āra tualetes. Tām ir divas puses – dāmām un kungiem. Ielikti sausajām tualetēm domātie podi, bet grīdām izmantoti dažādi flīžu atlikumi, veidojot interesantu mozaīku.
Daudzi saimnieki sirsniņmājiņu labiekārtošanai izmanto būvmateriālu atlikumus, kas palikuši pāri no mājas celtniecības.
Uz grīdas var uzklāt ne tikai flīzes, bet arī linoleju vai laminātu. Lai nepiepēdotu, ārpusē noliek kājslauķi. Durvīs var iestrādāt kādu ledusstikla vai matētā stikla josliņu – iekšā gaišāks un arī no ārpuses labāk izskatās.
Lai mājiņa saderētos ar pārējām ēkām, var izmantot tādus pašus celtniecības materiālus un jumta segumus. Piemēram, lauku sētā ar niedru jumtiem tāds bija atvēlēts arī sirniņmājiņai, kura bija veidota trīsstūra formā (kā vigvams).
Vietu mājiņai parasti izvēlas nomaļus, lai tā nekristu acīs – piemēram, aiz kokiem vai krūmiem, ēku aizmugurē.
Autore: Daina Brila
