Mūsdienās Maijas būs Myas? Inese stāsta, kā vārdi izvēlēti viņas ģimenē 1
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Nupat tīmekli satricinājusi stīvēšanās par vārdu Mya, kādu jaunie vecāki izvēlējušies savai meitiņai. Valodnieki nobažījušies, ka jaundzimušajiem arvien retāk tiek doti latviskas izcelsmes vārdi.
To vietā nāk no citām tautām aizgūti un vieglāk izrunājami angļu mēlē, kā arī atgriežas senāki. Kādas izredzes noturēties virsotnē līdz šim nepārspētajam Jānim?
Tīmekļa komentāros par Mya, ko mūsu alfabētam svešā burta “y” dēļ nereģistrē dzimtsarakstu nodaļā, vairākums rakstītāju nostājušies latviešu valodas aizsardzībā.
Vai tad nevarot izvēlēties Mia vai Maija? Vārdu izvēle ir plaša, pārskatot Valsts valodas centra mājaslapā paplašināto vārdadienu sarakstu, līdzās 960 tradicionālajiem kalendārvārdiem ierakstīti vairāk nekā pieci tūkstoši retāk sastopamu personvārdu, no tiem ap trīs tūkstoši ir sieviešu un divi tūkstoši – vīriešu.
Latviskas izcelsmes vārdu piedāvājums gan nav tik bagātīgs, jo lielākai daļai, arī šķietami latviskiem vārdiem, cilme nāk no citām valodām – aramiešu, senebreju, sengrieķu, latīņu, ģermāņu, franču, angļu, skandināvu, somugru, lietuviešu, krievu. No 100 izplatītākajiem sieviešu vārdiem 2018. gadā tikai ceturto daļu veidoja latviskas izcelsmes personvārdi, vīriešiem to ir vēl mazāk – tikai 10.
Jāņus apdzen Roberti
Pagaidām nesatricināmi pirmo vietu ieņem personvārds Jānis, kas dots vairāk nekā 48 tūkstošiem vīriešu, tikai vietumis Rīgā un tās apkārtnē, kā arī Latgalē tam uz papēžiem min Aleksandrs, kas kopā ar vēl vienu stiprinieku – Andreju – visos laikos noturējušies 100 populārāko personvārdu virsotnē.
Jaundzimušo vidū gan Jāņa pozīcijas, sākot ar 2000. gadu, sašķobījās – 2005. gadā līderos izvirzījās Daniels, bet pēdējā desmitgadē viņu apsteidzis Roberts,
kas jau kopš Latvijas pirmās republikas laika, it sevišķi Vidzemē, turas 100 populārāko zēnu vārdu sarakstā. Starp ilgdzīvotājiem minami arī tādi vārdi kā Pēteris, Andrejs, Kārlis, Ar-tūrs, Eduards, Ēriks, Edgars, Mārtiņš u. c.
Pērn Latvija kļuva bagātāka par 208 Robertiem, arī 160 Aleksandriem, bet Jāni saviem puikām izvēlējās ap 100 ģimeņu. Par Aleksandra sengrieķu saknēm valodnieki ir vienisprātis, taču Jāņa izcelsmei pastāv vairākas hipotēzes: gan to saistot ar latviešu verbu “jāt”, senindiešu “yāna” – “iešana”, tātad semantiski “nācējs, gājējs”, gan ar biblisko Johānān (senebreju valodā “Dievs ir žēlīgs”), gan romiešu mitoloģisko divsejaino dievu Janusu (Iānus) u. c.
Meiteņu vārdu sacensība bijusi spraigāka – simts gados pirmo vietu ieņēmuši desmit vārdi. Līdz Otrā pasaules kara beigām vispopulārākais vārds Latvijā bija Anna, kopš 1990. gada Anna atkal atrodas pirmajā sešiniekā. Savas 40. gadu nogales līderpozīcijas pagaidām uz neatgriešanos zaudējusi Dzintra.
15 gadus pirmajā vietā noturējās Kristīne, ko nomainījusi Laura, Anastasija un Sofija.
Daudzi mūsdienās populāri vārdi, piemēram, Emīlija, Marta, Alise, Katrīna, Elza, pēc vairāku paaudžu pārtraukuma atkal tiek celti saulītē. 2019. gada pirmais trijnieks Latvijā – 251 Sofija, 248 Alises, 225 Emīlijas.
Latviešu valodas aģentūras rīkotās akcijas tīmekļa vietnē “vards.valoda.lv” Jānis pagaidām ir visbiežāk nosauktais personvārds ar pamatojumu, ka svinam svētkus un ir sens, tautā iecienīts stipru vīru vārds. 18. novembrī, kad būs apkopoti balsojuma rezultāti, uzzināsim, vai Jānītis sēdēs vārtu staba galiņā, vai vara bungas skandēs kāds cits latviskākais vārds.
Vārds – spēkam un aizsardzībai
“Paldies dieviņam un latviešu veselajam saprātam!” Jāņa līderpozīcijas uzslavē Ikšķiles Brīvās skolas matemātikas skolotāja un sievu kopas “Vilcenes” dalībniece Inese Krūmiņa, kurai ģimenē divi Jāņi – vīrs un dēls.
Pašai vecāki devuši spānisku vārdu, ko Latvijā 70. gadu otrajā pusē slavenāku darīja Raimonda Paula populārā dziesma ar Pētera Šiliņa vārdiem, taču pielipis arī otrs – ja kāds sajaucot viņas vārdu, tad nekā citādi kā ar Ilzi.
Inesei prātā bērnības atmiņas par māsīcas raudzībām, kad skatījusies uz mazo, kliedzošo kunkulīti un domājusi: “Šitāda maziņa, sarkana, nesmuka, un viņai tik skaists vārds!” Meitēnu vecāki bija nosaukuši par Ilzi.
Krūmiņiem vārdus vajadzējis izvēlēties sešas reizes – četriem dēliem un divām meitām. Pirmais puika piedzima, kad vecāki tikai nesen kā bija kļuvuši pilngadīgi, un tika pie vārda Ingus – no Viļa Lāča romāna “Zītaru dzimta”.
Ineses mamma bijusi citās domās – ja dēliņš tik ātri atskrējis, jābūt Agrītim.
Inese prāto, ka ar šodienas zināšanu viņa izvēlētos Indriķi. Dēls ar ģermāņu izcelsmes vārdu ir apmierināts, savas atvases nosaucis par Paulīni, Gustavu un Indriķi. “Turpmāk dēliem devām vārdus, sekojot dzimtas tradīcijai, tāpēc otrais bija Jānis – pa tēva līniju viņš ir jau piektais Jānis.”
Lai neatsauktos divi Jāņi reizē, vīru ģimenē uzrunājot otrā vārdā – Atis. Dēli Kārlis un Eduards dabūjuši vecvectēvu vārdus.
“Tā ir dzimtas turpināšana ne tikai ģenētiskā, bet arī garīgā līmenī,” skaidro Inese.
Ar meitām sanācis citādi – vecāko nosaukuši par Baibu, jo šķitis, ka labi piestāv, jaunākā tikusi pie Mētras, kas bērnībā sagādājis arī pa kādai asarai. Vārdu noskatījuši, rīkojot “3×3” nometni Gaujienā, no slavenās pagasta padomes priekšsēdētājas Mētras Kalniņas.
Inese noteikusi – ja piedzims meita, saukšu tavā vārdā, un divas dienas pēc nometnes atskrēja maza Mētriņa. Prieku par neparasto un reto vārdu reiz sabojājusi vecāmamma – kā lauku cilvēkam viņa kādā ģimenes sanākšanā izspērusi, ka nevar saprast, kāpēc vecāki bērnam govs vārdu ielikuši? Mazā uz vecākiem apvainojusies.
Tikai pēc kāda laika Nīgrandes “3×3” nometnē, kad atnākusi vietējā iedzīvotāja, vārdā Mētra, lai iepazītos ar savu vārdamāsu, un uzdāvinājusi viņai groziņu ar saldajiem ķiršiem, meitas kreņķis norimis.
Diviem Krūmiņu bērniem un gandrīz visiem astoņiem mazbērniem ir arī otrie vārdi, tautā saukti par slepenajiem.
Inese kā daudzu krustabu vīkšītāja allaž piedāvājot likt atvasēm otru vārdu, kuru parasti zina tikai vecāki, krustvecāki un pats bērns. “Vārdu dod gan aizsardzībai, gan spēkam, tāpēc ir jēga izvēlēties tādu, kas saistās ar kaut ko jaudīgu un emocionālu.
Lielākoties izvēlas ar dabu saistītus slepenos vārdus, piemēram, Saule, Irbe, Zīle, Zemene, Lācis, Briedis, kas var asociēties ar šamanismu un totēmismu, bet mūsdienu pasaulē reti kurš domā tādās kategorijās. Tas ir simbols īpašībām vai kvalitātēm, ko vārds satur, un pieder cilvēka identitātei,” skaidro Inese.
Slepenā vārda izvēle varot būt arī ticības lieta, viņa spriež, taču personvārdus gan mūsu tautai vajadzētu likt ar latvisku cilmi, lai turpinātu dzimtas tradīciju un nostiprinātu nacionālo piederību un identitāti.
Uzziņa
Pirmais latvisku vārdu kalendārs
* Par latviešu tautiskās kalendārniecības dibinātāju uzskata dzejnieku Ausekli, kristītajā vārdā Miķeli Krogzemi. Pirmajā īsti latviskajā izdevumā „Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagastu valdību u. c. kalendārs 1879. gadam“ viņš iekļāva arī apmēram 300 personvārdus. Agrāko nelatvisko kristāmo vārdu vietā Auseklis piedāvāja jaunus, paša darinātus un no latviešu vēstures un mitoloģijas ņemtus.
* Ap 50 Ausekļa kalendārā ierakstīto vārdu izmanto arī mūsdienās, piemēram, Līga, Lauma, Laima, Imants u. c.
Avots: Nacionālā enciklopēdija u. c.
Levitam – pavei, Keišam – dona, nosauc savu latviskāko vārdu!
Latviešu valodas daudzināšanas akciju “Mans latviskākais vārds” rīko Latviešu valodas aģentūra. Līdz 25. oktobrim tīmekļa vietnē “vards.valoda.lv” ikviens var iesniegt savu latviskāko vārdu un stāstu par to. No 2. līdz 18. novembrim būs iespēja nobalsot par vienu no desmit pašiem populārākajiem vārdiem, lai valsts svētku dienā suminātu uzvarētāju.
“Ideja aizgūta no igauņiem, kuri šādu akciju rīkoja pērn, Igauņu valodas gadā, kad par uzvarētāju viņiem kļuva vārds “paparde”,” stāsta Latviešu valodas aģentūras projekta koordinatore Ieva Vāvere. Adaptējot un papildinot kaimiņu paraugu savai versijai, aģentūra radījusi latvisko kampaņu ar mērķi noskaidrot, kādi vārdi latviešiem šķiet interesanti, svarīgi un kādi stāsti ar tiem saistās. Necerot uz jaunatklājumiem, bet uz senākiem vārdiem, kas, izcelti no pūra lādes, atgrieztos ļaužu valodā.
Līdz 6. oktobrim iesūtīti 680 vārdi no Latvijas un ārzemēm – daudzām Eiropas valstīm, ASV, Kanādas, Austrālijas, Indijas, Pakistānas, Krievijas u. c. Videoversijā ar savu latviskāko vārdu “pavei” iepazīstina Valsts prezidents Egils Levits, Jaunā Rīgas teātra aktierim Andrim Keišam tuvāka “dona”, bet Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis dāvā pat divus “sirdi un serdi”.
No tīmeklī iesūtītajiem pagaidām populārākie ir Latvija, ozols, Jānis, Laima, līgo, pasaule, tēvzeme, dzimtene, saule, ģimene, rupjmaize u. c.
