„Muša”, sekss un grūtniecība. Lappuses no dienasgrāmatas 0
Šīs lappuses ir no psihologa Damiana Sinaiska klienta dienasgrāmatas, publicētas ar viņa piekrišanu.
Iespējams, es atradu saknes manai attieksmei pret sievietēm, seksu un iespējamu grūtniecību. Pēdējā laikā es sāku pārskatīt filmas, kaut tas nav man raksturīgi. Un pāris dienu atpakaļ es ieraudzīju filmas nosaukumu, kas manī atmodināja jo dzīvas atmiņas. Es miglaini atcerējos filmas sižetu, kā pa sapni, klātu ar putekļiem, bet skaidri atcerējos ledaini aukstās pārdzīvotās bailes un izteikto šausmu sajūtu pēc filmas skatīšanās un tās laikā.
Es pieņēmu, ka toreiz piedzīvotās bailes atstāja spēcīgus nospiedumus manā psihē un uztverē. Filma saucās “Muša”, tā uzņemta 1986. gadā. Žanrs – šausmu filma. Nevaru atcerēties, kur to skatījos, pieļauju, ka kopā ar māsu uz video kasešu magnetafona, sliktā kvalitātē. Vecāku mājās nebija. Visticamāk man bija pieci seši gadi, māsai – 12-13. Atceros, ka baidījos palūkoties uz ekrānu, aizvēru acis un skraidīju pa istabu. Bet, tā kā interese par filmu tomēr bija, es skatījos un kaut kādas ainas iegaumēju. Un, acīmredzot, visu pārdzīvoju kopā ar varoņiem, tas nepalika bez pēdām un, par lielu nožēlu, nosēdās zemapziņā…
Gāja laiks un atceros, ka vairākas reizes dzīvē, kad bijām kādā kompānijā un runājām par pārdzīvotām bailēm, es kā piemēru no savas dzīves minēju tieši baiļu sajūtu, ko raisīja šī filma. Vēlāk to aizmirsu vai neņēmu to par pilnu. Vakar es šo filmu noskatījos vēlreiz. Es neteiktu, ka izjutu bailes vai sāpes, bet skatīšanās laikā pat šobrīd mans stāvoklis izmainījās. Es atzīmēju ainas no filmas, kas, manuprāt, sakrīt ar manas uzvedības shēmām. Es vēlos pārstrādāt emocijas un pārskatīt uzvedības modeļus, un ņemt vērā savas pārdomas. Nekrietnība, paralizējošas bailes, iztēlotas sekas, notikumu pārnešana uz manu kā bērna reālo dzīvi, pretīgums un baisas, baisas bailes. Pamēģināšu izstāstīt sižetu, paralēli atzīmējot izpausmes manā dzīvē, manā personiskajā dzīvē.
Filmas galvenais varonis ir ģeniāls jauns zinātnieks, asu prātu un izveicīgs, kurš patstāvīgi savā laboratorijā izstrādājis un veiksmīgi veicis lietu teleportāciju (zeķu, tējkannas u.tml.). Viņš ir nedaudz sevī noslēdzies un ne īpaši prot veidot attiecības ar sievietēm. Kādā konferencē viņš iepazīstas ar žurnālisti, ļoti skaistu, jaunu un aktīvu sievieti, kurai muti nevar aizvērt. Viņa strādā žurnālā un meklē sensāciju. Vīrietis neprasmīgi cenšas ar viņu iepazīties, sieviete piekrīt ar viņu braukt uz mājām, bet tāpēc, lai ieraudzītu izgudrojumu, kurš, pēc zinātnieka vārdiem, mainīs pasauli. Vārdusakot, sākumā viņam ir grūti ar viņu kaut ko uzsākt, bet pēc tam, ar laiku, viņš viņu savaldzina un sieviete vīrieti izvēlas. Sieviete šajās attiecībās ir vadošā (tas raksturīgs arī man un manās gaidās – lai krāšņa un īpaši aktīva, spēcīga sieviete ieraudzītu manī manu ģenialitāti un izvēlētos mani). Filmā viņa pirmā viņu romantiski un seksuāli noskūpstīja, man tas palika atmiņā, un pat varonis to negaidīja. Viņi sāka satikties viņa laboratorijā un, visticamāk, no šīs filmas es pirmoreiz iepazinos ar vizuālu seksa veidolu. Sekss šajā filmā bija kolorīts, bet ne atklāts. Es atceros sava uzbudinājuma pazīmes, kaunu un interesi. Man patika zagšus skatīties seksa ainas. Tālāk filmā šo meiteni izsekoja bijušais puisis un abi periodiski skaidroja attiecības – iznāk, ka attiecībās veidojās sava veida trijstūris. (To arī var attiecināt uz manu dzīvi: es bieži uzsāku attiecības ar meitenēm, kuras vēl ir attiecībās ar citu vai izbeidz tās. Tas vienmēr man ir kaitējis un sākums bijis smags).
