Igaunijai lojājie cittautieši: Mūs nevajag aizstāvēt! 2
Ukrainā notikumu kontekstā reizēm starptautiskie analītiķi norāda uz krievvalodīgajiem Latvijā un Igaunijā kā potenciālo līdzekli Krievijas impērisko ideju īstenošanai. Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma intervijā “Latvijas Avīzei” sacījusi, ka valdība ir pasūtījusi pētījumu, lai noskaidrotu Latvijas krievu noskaņojumu. Bet kāda ir situācija kaimiņvalstī Igaunijā?
Izveido Krievu aliansi
Marta vidū (tātad jau pēc Krievijas īstenotās Krimas sagrābšanas) Igaunijā izveidota organizācija “Krievu alianse”, kuras galvenais mērķis ir krievu organizāciju savstarpējā koordinācija un kopīga problēmu risināšana. Organizācija savā manifestā apgalvo, ka Igaunijas “krievu kopiena” ir daļa no Igaunijas tautas, bet tā ir vienota ar “krievu pasauli”. Organizācija pieprasa, lai Igaunijā līdz pat augstskolai būtu iespēja izglītoties krievu valodā (tiek lietota arī Latvijā bieži dzirdētā iebilde “pret vardarbīgu krievu skolu igauniskošanu”), kā arī ieviests pilsonības “nulles variants”. Aliansē ietilpst arī bēdīgi slavenā organizācija “Nakts sardze”, kas bija saistīta ar 2007. gada aprīļa “Bronzas kareivja” nemieriem. Vēl ir tādas organizācijas kā Igaunijas krievu kopienas informācijas portāls “Baltija”, kura virsrakstos pašreizējā vara Ukrainā tiek dēvēta par “Kijevas huntu”. Tāpat aliansē ietilpst organizācijas “Jaunā Igaunija”, “Rezonanse”, “Igaunijas Krievu skola”, tiesību aizsardzības centrs “Kitež”, Krievu diskusiju klubs, Krievu zemstu padome un Igaunijas nepilsoņu savienība. Manifestu parakstījis arī “Baltija.eu” redaktors Aleksandrs Korņilovs. Jautāts, kurā pusē nostātos Igaunijas krievi, ja sāktos Krievijas agresija Igaunijā, viņš atbild izvairīgi: “Es ceru, ka lietas tik tālu neaizies. Ir NATO, un ir Krievija, un neviens no šāda scenārija nebūs ieguvējs.” Pats viņš arī neatbild, kurā pusē nostātos. Jautāts par Baltijas valstu sabiedroto – ASV militāristu – klātbūtni Igaunijā, viņš atbild: “Neredzu tam jēgu. Lai kārtējo reizi pakaitinātu Krieviju? Tas nav vajadzīgs. Man nav pārliecības, ka viņi mūs izglābtu. Igaunijas valsts iestādes veido neauglīgu un nedraudzīgu politiku ar Krieviju. Vajadzētu to darīt kā Somijai, balstoties uz pragmatismu.” Viņš arī sūkstās, ka laiks labu attiecību uzturēšanai ar Krieviju Igaunijai esot zaudēts.
Igaunijas valstij lojālākas vēsmas manāmas lielākoties krievu apdzīvotās Narvas interneta portāla “Viru Prospekt” administratora Vasīlija Kuškova teiktajā. “Dzīve pie mums Narvā ir labāka nekā Krievijā, tādēļ nedomāju, ka vietējie krievi nostātos Krievijas pusē. Igaunija ir mana dzimtene,” saka V. Kuškovs. Jautāts par Igaunijas aizstāvēšanu iespējamā militārā konflikta gadījumā, viņš saka, ka zvērestu nav devis nevienam, bet, ja tāda situācija teorētiski izveidosies, viņš nostāsies Igaunijas pusē. V. Kuškovs ir dzimis Igaunijā un padomju laikos studējis Sanktpēterburgā. “Ziniet, ja man tiešām tur viss būtu paticis, es būtu izvēlējies palikt Sanktpēterburgā, tādēļ jautājums par jūtām pret etnisko dzimteni ir nevietā,” saka V. Kuškovs.
Atbildes reakcija – petīcija
Reaģējot uz prokremliski noskaņoto Igaunijas krievu izteikumiem sakarā ar Ukrainas krīzi un valsts iekšpolitiku, dažādu valstī dzīvojošo tautību pārstāvji interneta vietnē “petitsioon.ee” izveidojuši petīciju, kurā pausts skaidrs atbalsts neatkarīgai Igaunijai. Līdz šim atbalstu petīcijai pauduši gandrīz 800 parakstītāju, starp kuriem atrodami arī krieviski uzvārdi. Viena no iniciatorēm bija portāla “Etnoweb.ee” vadītāja Nataļja Kitama, kurā plūst gan grieķu, gan igauņu asinis. Pēc viņas vārdiem, petīcijas veidošana bijusi nepieciešama, lai stātos pretim marginālām krievvalodīgo organizācijām, kas uzdrošinās runāt visu Igaunijas krieviski runājošo pilsoņu vārdā. Viņa stāsta, ka dažas no šīm organizācijām darbojoties kā nereģistrētas, turklāt esot arī tādas, ko finansējot Kremlis. “Mums bija viena doma, veidojot un parakstot petīciju, – iestājamies par neatkarīgu Igauniju un negaidām trešo valstu iejaukšanos. Krimas scenārijs nestrādās nedz Latvijā, nedz Igaunijā. Mūs mēģina nobiedēt. Ikdienas dzīve Krievijā ir krietni sliktāka nekā Igaunijā. Es nerunāju par Sanktpēterburgu, bet mazākām Krievijas pilsētām,” saka N. Kitama. Viņa atzīst, ka pašlaik Igaunijā kā postpadomju sabiedrībā trūkst dialoga starp dažādām nacionalitātēm, kā tālāk veidot savu valsti, taču viņa cer, ka petīcija būs kā atspēriena punkts, kas šo diskusiju ierosinās. “Mums bija skaidri jāpasaka, ka Igaunija ir mūsu dzimtene un ka ar savām lietām paši tiksim galā, bez citu atbalsta,” piebilst N. Kitama. Starp petīcijas parakstītājiem ir pazīstami Igaunijas sabiedriskie aktīvisti, no kuriem lielu daļu N. Kitama sauc par krieviski runājošiem eiropiešiem. Bez N. Kitamas petīcijas iniciatori ir arī Igaunijas Atvērtās sabiedrības fonda pārstāve Jeļena Katsuba, Tallinas Tonismegi Zinātņu skolas direktors Igors Kazlausks un Igaunijas Bezpeļņas organizāciju tīkla koordinators Ivans Lavrentjevs. Starp parakstītājiem ir, piemēram, Rīgikogu deputāte Olga Sotnika no Tallinas mēra Edgara Savisāra vadītās Centra partijas, kā arī bijušais Zaļās partijas politiķis biologs Aleksejs Lotmans. Viņa tēvs savulaik bija pazīstams zinātnieks, kas nodarbojās ar semiotiku jeb zinātni, kas pēta zīmes. Alekseja radi nāk no Sanktpēterburgas, un savulaik viņi pārcēlušies uz Igauniju. A. Lotmana dzimtā valoda ir krievu, viņš ir precējies ar igaunieti un ģimenē runā igauniski. Biologs savās atbildēs ir lakonisks un tiešs – viņš parakstījis petīciju, jo ir Igaunijas iedzīvotājs un patriots. Jautāts, cik lielā mērā krievi ir integrējušies Igaunijas sabiedrībā, viņš atbild, ka integrācijas pakāpe starp dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga. Uz jautājumu, kā viņš vērtē iespējamos draudus Igaunijai no Krievijas puses, viņš atbild, ka nav “nedz pravietis, nedz orākuls”, taču, ja Krievijas agresija sāktos, viņš aizstāvētu Igauniju, jo tas ir katra pilsoņa pienākums. Savukārt ASV bruņoto spēku klātbūtni Igaunijā viņš pašreizējā situācijā atbalsta.
“Jūt līdzi tiem, kam pie krūtīm ir Georga lentīte”
Notikumus Krimā un Austrumu Ukrainā A. Lotmans vērtē kā tiešu agresiju no Krievijas puses. Izvairīgs atbildē par notiekošo Krimā un Ukrainas austrumos ir Aleksandrs Korņilovs. “Krievi jūt līdzi tiem, kam pie krūtīm ir Georga lentīte,” viņš saka. Tikmēr V. Kuškovs teic, ka nevarot uzticēties nedz Krievijas, nedz Ukrainas medijiem, jo abas puses melojot par notikumiem Ukrainā. N. Kitama uzsver, ka notikumus Krimā petīcijas parakstījušie neuzskata par “brīnišķīgiem” un noraida tā saukto “referendumu” leģitimitāti, kā arī pauž uzskatu, ka integrācijai par labu nāks uz sabiedrisko mediju pamatiem veidots Baltijas kanāls krievvalodīgai auditorijai.
Ukrainas notikumus steidza izmantot Igaunijas krievu radikālis Jurijs Žuravļovs, arī viens no “Bronzas nakts” nemieru dalībniekiem, kurš 14. aprīlī bija sarīkojis Tallinā pie Krievijas vēstniecības mītiņu “Krievija – mēs esam kopā ar tevi”. Pirms mītiņa viņš interneta portālā “Baltija.eu” publicēja mītiņa lozungus, starp kuriem bija tādi kā “NATO agresorus ārā no mūsu valsts”, “Slava Berkutam!” vai arī “Pirmās uzvaras: Krimas, Doņeckas un Harkovas republikas!” un “Krievu Ukraina uz mūžiem ar Krieviju!”. Mītiņā piedalījušies 40 cilvēki, un viņiem tika dalītas Georga lentītes un izkliegti prokrieviski saukļi, kā arī mītiņā parādījies sarkans karogs ar sirpi un āmuru. Savukārt 26. aprīlī, “pieminot” “Bronzas nakts” notikumus, Tallinā notika divi prokrieviski mītiņi, kas bija mazapmeklēti.
Uzziņa
“Krievu alianses” manifests
1. Igaunijas krievu kopiena ir daļa no Igaunijas tautas un veido vienotu veselumu ar krievu pasauli.
2. Mēs iestājamies par:
2.1. krievu valodas un kultūras saglabāšanu republikas teritorijā;
2.2. iespēju iegūt izglītību Igaunijas Republikā krievu valodā pat līdz augstākās izglītības līmenim;
2.3. savstarpēju cieņu starp Igaunijas tautām;
2.4. vienlīdzīgas vēršanās principa ievērošanu kā no valsts iestāžu puses, tā arī no privātpersonām;
2.5. tiesību atjaunošanu uz brīvu izvēli un Igaunijas pilsonības iegūšanu tām personām un viņu radiniekiem, kam bija liegta šī iespēja 1991. gadā.
3. Mēs esam pret:
3.1. vardarbīgu krievu skolu igauniskošanu;
3.2. krievu valodas izstumšanu no visām dzīves jomām;
3.3. valsts īstenoto krievu nacionālās minoritātes masu diskriminācijas politiku;
3.4. Igaunijas krievu kopienas aktīvistu vajāšanu un attiecībā uz viņiem un viņu tuviniekiem īstenotām represīvām darbībām;
3.5. nacistisko noziedznieku heroizāciju un Otrā pasaules kara iznākuma pārskatīšanu.
Interneta petīcija “Memorandum 14” pilsoniskās līdzdalības portālā “petitsioon.ee”
* “Mēs, zemāk parakstījušies Igaunijas iedzīvotāji – kā Igaunijas Republikas pilsoņi, tā arī citu valstu pilsoņi un nepilsoņi, šeit pastāvīgi dzīvojošie – ar sāpēm un satraukumu vērojam notikumus Ukrainā.
* Ar savu atbildību vēlamies paziņot, ka visas Igaunijas sabiedrībā pastāvošās problēmas mēs vēlamies risināt kopīgi ar likumīgajiem Igaunijas Republikas varas pārstāvjiem. Mūs nevajag aizstāvēt no ārpuses, mēs uzskatām par nepieņemamu trešo valstu iejaukšanos Igaunijas iekšpolitikā. Mēs neatbalstām separātiskos noskaņojumus un paziņojumus, kas izteikti no krievvalodīgās Igaunijas kopienas. Jebkuri jautājumi, kas attiecas uz mūsu sabiedrības attīstību, ieskaitot politiku izglītības, pilsonības un valodas jomā, jārisina, balstoties uz valsts suverenitātes principu.
* Vairākums no tiem, kas dzīvo šeit, neatkarīgi no dzimtās valodas un nacionālās piederības uzskata Igauniju par savu valsti. Mēs uzskatām par lielu vērtību faktu, ka, kaut arī mēs dzīvē varam stāvēt dažādās ideoloģisko barikāžu pusēs, tomēr kopā mēs vienādi uzskatām par savu pienākumu paziņot: mūsu mājas ir neatkarīga un brīva Igaunija!”
