“Mūs jau sadzird Ramšteinā!” Egila Līcīša sauna ar Aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci 59
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Plānojam, ka jūlijā pirmie brīvprātīgie sāks dienēt Ādažos. Tas nozīmē – ļoti prestižā, starptautiskā vidē kopā ar karavīriem no 11 NATO valstīm. Dzirdam tikai slavinājuma vārdus par dienesta apstākļiem Ādažos. Jaunākās aptaujas liecina, ka jaunieši ir gatavāki pieņemt domu par dienēšanu armijā nekā agrāk,” runājot par plānoto valsts aizsardzības dienestu, intervijā “Latvijas Avīzei” saka aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Viņa ir mūsu bijusī kolēģe, “Latvijas Avīzes” žurnāliste, vēlāk Nacionālās apvienības politiķe un astoņus gadus Latvijas parlamenta priekšsēdētāja.
Kā esat iejutusies Ministru kabinetā? Vai aizsardzības ministres darbs nav dinamiskāks par Saeimas priekšsēdētājas amata pienākumu pildīšanu?
I. Mūrniece: Darbs Aizsardzības ministrijā ir ļoti interesants un dinamisks. Dzīvē tas nozīmē skriet pakaļ savam darba grafikam un pulkstenim. Darbā ir ļoti izteikta starptautiskā dimensija. Tiekos ar ārvalstu kolēģiem – aizsardzības ministriem – , aiz muguras ir viena Ramšteinas sanāksme, tūliņ sekos nākamā, pašlaik intensīvi komunicējam ar NATO dalībvalstu vēstniekiem, jūlijā būs Viļņas NATO samits. Vajadzīga augsta koncentrēšanās pakāpe. Un, kad jautā, kādēļ esmu izvēlējusies būt tieši par aizsardzības ministri, bieži atbildu, ka “Latvijas Avīzes” dēļ. Toreizējais “Lauku Avīzes” galvenais redaktors Voldemārs Krustiņš mani pastūma šai virzienā. Kad 90. gadu vidū sāka veidoties mūsu Bruņotie spēki, Zemessardze, mans temats laikrakstā bija – valsts aizsardzība. Arī Saeimas priekšsēdētājas pienākumu pildot, no 2014. gada esmu pievērsusi uzmanību notiekošajam Ukrainā un mūsu drošības, aizsardzības jautājumiem. Strādāju arī Nacionālās drošības komisijā.
Sanāk, ka esat apzinīgi gatavojusi sevi amatam Aizsardzības ministrijā. Atgādināšu, ka Nacionālā apvienība un jūs personīgi mudinājāt ieviest obligāto militāro dienestu jau 2017. gadā.
Jā, iesniedzām likumprojektu, bet tobrīd sabiedriskā doma nebija tam nobriedusi, nebija politiskā atbalsta. Tas izskanēja zināmā mērā kā saucēja balss bez atbalss. Šobrīd doma skaidra – Valsts aizsardzības dienests ir vitāli nepieciešams, nedrīkstam atpalikt militārās sagatavotības ziņā no kaimiņiem.
Ko vēlaties mainīt ministrijā, sistēmā, aizsardzības koncepcijā?
Iepriekšējais ministrs Artis Pabriks izdarījis labu darbu, izvirzot ideju par aizsardzības dienestu. Projektu esam uzlabojuši, tas kļuvis mērķētāks, fokusētāks, un svarīgi, ka sabiedrība iesaistījusies domu apmaiņā kopš likumprojekta iesniegšanas brīža. Jaunākās aptaujas liecina, ka jaunieši ir gatavāki pieņemt domu par dienēšanu armijā nekā agrāk.
Citas pārmaiņas ir bruņoto spēku modernizēšana ar ieročiem un ekipējumu. Paredzēts nodrošināt trīs veidu – krasta, vidējās un tālās darbības pretgaisa – aizsardzību ar sistēmām, toskait, HIMARS raķetēm. Tām jāattur mūsu ienaidnieks, jo tas rēķina līdzi, ka bruņota konflikta gadījumā no visvairāk sagatavota pretinieka būs jācieš smagāki zaudējumi. Savukārt zemessargiem jāuzlabo apgāde, jāpiešķir jauni ieroči. Katram jāsaņem vajadzīgā izmēra formastērps un zābaki, jādod tiesības personīgo ieroci glabāt mājās vai vienību atbalsta punktā. Ukrainas pieredze māca – ja šaujamos glabā centralizēti, tad viens trieciens visus iznīcina.
Zemessargiem piešķirs “Patria” bruņumašīnas?
Pasūtītas 200 “Patria” armijas vajadzībām, pirmās divas Zemessardzei domātās nodotas Vidzemes brigādes rīcībā. Jāņem vērā vēl viena Ukrainas kara skola – munīciju, karavīru pārtikas devas, formastērpus un visus iespējamos ieročus patērē un izlieto daudz straujāk, nekā militārie eksperti jebkad iedomājušies aprēķināt. Pašiem jāspēj saražot krājumus, ar ko atjaunot iztērēto. Līdz ar to jāattīsta militārā industrija. Latvijā ražo dronus, pārtiku karavīriem, ir “Patria” projekts, bet – ir, kur izvērsties. Likumā nostiprināta norma, ka lielākajos militārajos iepirkumos 30% jāparedz vietējiem ražotājiem. Pašmāju militārā industrija vēl ir mazs stādiņš, kas jāaudzē plašāks, lielāks. Tas būs pienesums mūsu ekonomikai un aizsardzības spēju nodrošināšanai. Vajadzētu būt tā, ka Latvijā ražotās militarizētās preces būtu tik augstas kvalitātes un ar tik lielu pievienoto vērtību, ka pēc tām stāvētu rindā arī NATO partneri.
Kāds vīrs, reiz zvanīdams uz radio “Brīvo mikrofonu”, bija skeptisks par sievieti aizsardzības ministra postenī. Teica – vēl varētu uzticēt amatu biatlonistei Baibai Bendikai, viņa prot šaut, bet Mūrniecei gan ne. Ko atbildāt skeptiķiem?
Simboliski, ka pirmā ministre, ar ko tikos, bija kolēģe no Nīderlandes. Apmēram trešdaļā NATO dalībvalstu aizsardzības ministres ir sievietes. Tā ir laba pārstāvniecība. Latvieši iepazinuši kaut vai kanādieti Anitu Anandu, kura viesojusies Ādažu bāzē pie Kanādas karavīriem. Ministram jāvirza uz priekšu politika, un tas ir politiķu lauciņš, kamēr Bruņoto spēku attīstību uzrauga armijas komandieris.
Ko teiksiet par sievietēm armijā, kuru Latvijas bruņotajos spēkos esot ap 17%, un kurā pusē esat diskusijā, kurā apgalvo, ka obligātam iesaukumam jāpakļauj visi attiecīgā vecuma jaunieši neatkarīgi no dzimuma?
Esam par paraugu citām NATO valstīm ar augstiem procentuālajiem rādītājiem par sieviešu skaitu – 16% armijā kopumā, 21% Zemessardzē. Sievietēm valsts aizsardzībā atvērtas visas durvis. Ministrijā atbildīgos amatos strādā daudz sieviešu – zinošas profesionāles, ar kurām gods strādāt plecu pie pleca. Ir sievietes Bruņoto spēku palīgdienestos, ir sievietes, kuras darbojas kā līdzvērtīgi karavīri kaujas vienībās. Brīvprātības princips dienestam armijā, Zemessardzē attiecināts vienlīdzīgi abiem dzimumiem. Pirmais iesaukums Valsts aizsardzības dienestā būs brīvprātīgs, pieteikties ir aicināti kā jaunieši, tā jaunietes. Raudzīsimies, kā ies tālāk.
Vērojot krievu armādu plašā Ukrainas teritorijā, daudziem cilvēkiem nedod mieru jautājums – cik ilgi mazā Latvijā spēsim turēties pretī X stundā. Esat izteikusi atbalstu iniciatīvai par NATO vīru klātbūtnes paplašināšanu līdz brigādes apjomam. Arī Polijas prezidents Duda nesen vizītē Latvijā sacīja, ka gar Krievijas robežu jāsavelk NATO spēki, cik vien iespējams. Kādas iespējas saņemt papildspēkus?
Esam pieņēmuši domu par kolektīvo aizsardzību un 5. pants NATO līgumā ir labs lietussargs gan Latvijai, gan Baltijas valstīm kopā. Taču pirms tā ir 3. pants, kurš nosaka – katrai dalībvalstij jādara viss iespējamais, nostiprinot aizsardzības spējas un nepieciešamības brīdī aizsargājot valsti. Kad paši ieguldām drošībā, ir vieglāk uzrunāt sadarbībai un atbalstam partnerus. Kad paši ar savu karaspēku esam gatavi militāri sargāt savu tēviju, arī NATO dalībvalstis ir daudz gatavākas un atvērtākas karavīru sūtīšanai uz Latviju.
Esmu intensīvā dialogā ar potenciālajām NATO jaunajām dalībvalstīm, un mēs labprāt redzētu zviedru karavīrus Latvijā. Ceru, līdz Viļņas samitam pretrunas tiks atrisinātas, un Zviedrija, Somija pievienosies NATO saimei pilnā mērā. Attiecībā uz lielāku NATO vīru skaitu, ko vēlamies šeit redzēt, – jā, tas ir mans mērķis. Runājam ar Kanādu, kas ir mūsu ietvarnācija NATO kaujas grupā, un ar ASV, kas ir pamatīgs motors jaunu iniciatīvu virzīšanā un mūsu galvenais stratēģiskais partneris. Pašlaik Kanādas valdībā apspriež, kā viņi redzētu karavīru palielinājumu līdz brigādei, apmēram 3000 vīriem, Latvijā. Tas, protams, prasa milzu finansiālu ieguldījumu un pateicamies Kanādai par to. Cik kanādieši nopietni uztver pienākumu Latvijā, liecina mans apmeklējums Ādažu bāzē, vēl esot amatā Saeimā. Ievēroju, ka, risinoties celtniecībai, ir armijnieki, kas joprojām dzīvo teltīs. Tie, protams, bija kanādieši, kuri teica – nevaram dzīvot labākos apstākļos, kamēr citiem atrodas vieta tikai teltī. Ceru, drīz redzēsim grafiku, kādā esošais bataljons tiek pārveidots par kaujasspējīgu brigādi. Nākamajā Ramšteinā plānoju tikties arī ar ģenerālsekretāru Stoltenbergu.
Drošības labad – kad te būs vairāk amerikāņu un viņu tehnika? “Black Hawk” helikopteri ir labi, bet kas būs vēl?
Divi “Black Hawk” ir Lielvārdē, divi vēl “lido” šurp. Uz mācībām atvestas HIMARS sistēmas, sabiedrība redzējusi, novērtējusi. Paldies ASV politiskajai vadībai par atbalstu, par iespaidīgo finanšu piešķīrumu Baltijas valstīm drošības stiprināšanā.
Vai piekrītat ekspertu vērtējumam, ka Latvijas drošība paaugstinās, kamēr Krievija iesaistījusies militārajās darbībās Ukrainā?
Jā, bet nedrīkst atslābt. Ja Krievija netiks sakauta, ja Krievija netiks tiesāta starptautiskajā tribunālā par kara noziegumiem, tad tā vidējā termiņā pilnīgi noteikti saglabājas kā drauds. Vienalga, novājināta vai stipra, bet drauds. Arvien vairāk valstu nonāk pie patiesās problēmas izpratnes. Agrāk uz Baltijas valstīm raudzījās kā uz panikas cēlājām, tikai atsevišķās valstīs, piemēram, Lielbritānijā – teiksim, pēc Skripaļa indēšanas –, varēja rast dzirdīgākas ausis. Bet šobrīd mūs uzskata par Krievijas ekspertiem, vēlas konsultēties par pieredzi.
Lasām “Latvijas Avīzē” pazīstamā kara reportiera Ata Klimoviča domas, ka Valsts aizsardzības dienests iestidzis, arī bijusī Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece brīdina par kavēšanos. Vai ir iemesls uztraukumam?
Domāju, nav. Ar deputātu Raimondu Bergmani, kurš Saeimā vada Aizsardzības komisiju, esam vienojušies par likumprojekta svarīgumu, koalīcijā tam ir liels atbalsts. Mums ir jauns parlaments. Iepriekšējie deputāti bija daudz izrunājuši, jaunie grib vairāk laika iedziļināties. Tā ir pamatīga reforma ne vien Bruņotajiem spēkiem, bet skar visu sabiedrību. Interese ir saprotama. Svarīgākais ieguvums no Valsts aizsardzības dienesta – lielāka drošības sajūta sabiedrībā.
Man bija iespēja pārstrādāt un patīrīt likumprojektu, padarot to mērķtiecīgāku. Iesniedzu Saeimā 16 labojumus. Jā, reforma jāvirza ātrāk, arī Valsts prezidents tam seko līdzi. Varbūt Aizsardzības komisijai sēdes jārīko biežāk?
Kad ir vēlamais likuma pieņemšanas termiņš, lai pirmais jaunkareivis brīvprātīgi ierastos dienēt, kā plānots, 1. jūlijā?
Nevaru izvirzīt Saeimas Aizsardzības komisijai termiņu, varu vēlēties, lai darbs rit pēc iespējas ātri. Ir izskanējis, ka parlamenta Juridiskajam birojam ir iebildumi, bet tie bija vērsti pret 1. lasījuma normām, ko skatīja iepriekšējā Saeimā. Juridisku šķēršļu virzībai nav.
Kādi ir svarīgākie no jūsu iesniegtajiem priekšlikumiem?
Esam paredzējuši militāro un civilo dienestu. Civilais dienests plānots aizsardzības resora nemilitārajos uzņēmumos, piemēram, noliktavās, puiši, kas prot vadīt auto – par šoferiem, kas orientējas IT jomā – kiberdrošībā, kurus interesē vēsture, varētu atrast vietu Kara muzejā. Gribu uzsvērt, ka civilais dienests ir tikai izņēmuma gadījumos ar nopietniem apliecinošiem iemesliem, kādēļ nevar pildīt karaklausību. Citi priekšlikumi precizē iesaucamo vecumu. Tie ir 18–19 gadus veci jaunieši, ja nemācās nevienā mācību iestādē vai vidusskolas absolventi. Ir iespēja studējošiem augstskolā iziet dienestu jaunāko komandieru kursos un Zemessardzē. Ir dota iespēja dienestu atlikt līdz 27 gadu vecumam, bet arī ar pierādītu pamatojumu.
Plānojam, ka jūlijā pirmie brīvprātīgie sāks dienēt Ādažos. Tas nozīmē – ļoti prestižā, starptautiskā vidē kopā ar karavīriem no 11 NATO valstīm. Dzirdam tikai slavinājuma vārdus par dienesta apstākļiem Ādažos, ēdnīcā izvēlies, ko vēlies, brīnišķīgs sporta centrs. Arī uz nākamajiem iesaukumiem attiecinās iespēju pieteikties brīvprātīgi. Pirmajiem brīvprātīgi atnākušajiem būs pašu izvēle, kur dienēt. Ādažos vai Alūksnē, vai kādā Kurzemes vienībā. Nepiepildītās vakances sadalīs izlozes kārtībā ar algoritma palīdzību. Algoritms izraudzīs jauniešus un tad sapratīsim, kur piedāvāt dienestvietu.
Pabrika plāns paredzēja pēc pieciem valsts aizsardzības dienesta darbības gadiem 50 000 apmācītu karavīru, 14 000 profesionālajā armijā, 16 000 Zemessardzē un 20 000 rezervistu. Vai tas saglabājas?
Esam saziņā ar Bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu. Jāsaprot, cik lielu skaitu armijnieki gatavi apmācīt. Par iesaucamo izvietošanu mums ir plāns, piemēram, izmantot slēgto skolu, tehnikumu telpas. Ministrijas pārstāvji apbraukā reģionus, apskata skolas, citas pašvaldībām piederošās ēkas labā tehniskā stāvoklī, kas ir tuvu armijas vienībām. Šīs ēkas renovēt sanāks lētāk, nekā būvēt jaunas kazarmas.
Saprotu, ka jaunbūvējamais Sēlijas poligons būs tikai mācību, nevis karavīru pastāvīgi apdzīvota vieta?
Pirmos gadus nē, gaidām NBS plānus – kam tur būt? Latvijā dienošie NATO karavīri gribētu veikt plašākus militāros manevrus. Lielāka mēroga mācības, kam Ādažos jau trūkst vietas. Vienpadsmit valstis, smagie tanki, bruņumašīnas – pietrūkst, kur izvērsties. Sēlijas poligons 25 000 ha platībā būs divreiz lielāks par Ādažu bāzi. Runājot ar NATO valstu virsniekiem – viņiem spīd acis! Tas būs lielākais militārais poligons Baltijā.
Kurš algoritms atskaitīs nelojālo jaunatnes daļu, kam nav ieteicams dot šaujamos?
Ir viena daļa, ar kuru varam strādāt un strādāsim. Armija ir zināma kā sabiedrības saliedētības platforma, patriotisma skola, kur arī valsts valodu iemāca tiem, kas to neprot līdz galam. Ja cilvēks kaut ko dara, tiek iesaistīts, viņš ir psiholoģiski gatavāks pieņemt arī vērtības. Bet ir jaunie cilvēki, par kuru lojalitāti ir pamatotas šaubas. Tādus droši vien neiesauks, drošības dienesti rūpīgi sekos līdzi.
Instruktorus vajadzēs jauniesaukto apmācībai, skolās no 2024. gada paredzētajai aizsardzības mācības disciplīnai arī būs nepieciešami pasniedzēji. Kur tos ņems?
Aizsardzības mācība skolās ir liels projekts. Tā jau aizsākusies apmēram 100 Latvijas mācību iestādēs ar Jaunsardzes instruktoru palīdzību, bet, kad obligāti būs mācāma visās skolās, papildus vajadzēs vismaz 200 pasniedzēju. Būs jāatrod, jāsagatavo. Jaunsardzes centrs aktīvi strādā, lai tā notiktu.
Kādas spilgtākās atmiņas jums nāk prātā, atceroties parlamenta priekšsēdētājas astoņus amata gadus?
Atmiņā pirmām kārtām ir vizītes uz Ukrainu kopš Krimas okupācijas laika. Bija iespēja apmeklēt Ukrainas austrumus, tā dēvēto kontaktlīniju pirms liela mēroga krievu uzbrukuma. Redzēju, ko ukraiņu armija darīja tobrīd, kad notiekošo vēl vilcinājās saukt par karu. Krievu armija 2014. gadā iegāja Krimā un bez šāvieniem, ar spēka palīdzību vienkārši paņēma ukraiņiem piederošo pussalu.
Bet 24. februāris mainīja visu. Ukraiņi ļoti daudz ko pārvērtējuši. Sapratuši, cik nozīmīgi attīstīt Bruņotos spēkus un ka korupcija ir apkarojama lieta. Pēc okupantu agresijas iegūtā sabiedrības saliedētība ir vienkārši fantastiska. 2022. gadā krievi, iebrukdami plaša mēroga karā, iznīcināja ne tikai ukraiņu civiliedzīvotājus, bet apšāva un nogalēja arī Ukrainā dzīvojošos etniskos krievus un krievvalodīgos, kuri dažā pilsētā dzīvoja vislielākajā skaitā! Pēc tā Ukrainas krievi lielumlielā daļā ir skaidri pateikuši – mēs esam ukraiņi! Viņi ir piederīgi Ukrainas valstij un ar ieročiem rokās piedalās tēvijas sardzē. Maza daļa, propagandas apmātie, pārgājuši Krievijas pusē, sadarbojas ar okupantu karaspēku, bet, zināms, dzimtenes nodevēji nekur netiek cienīti, godāti. Daudzu kolaborantu liktenis to liecina.
Kāds ir prezidents Volodimirs Zelenskis tuvskatā?
Tikšanās ar Zelenski, kad viņš bija tikko ievēlēts par Ukrainas prezidentu un apmeklēja Latviju, un tikšanās ar Zelenski, kad viņu sastapu mēnesi pēc kara sākuma Kijivā – tie bija vai ir divi pilnīgi dažādi cilvēki. Zelenskis, kurš savu augstā amata karjeru bija uzsācis nosacīta miera laikos, un Zelenskis, kam jāvada valsts pret brutālu, noziedzīgu uzbrukumu. Šis Zelenskis ir nobriedusi personība, kurš no valsts prezidenta kļuvis par līderi numur viens vismaz mūsu Zemes puslodē, kur ikviens novērtē drosmi, pašaizliedzību un ikviens sadzirdēja viņa teikto – es esmu te! Tā viņš atbildēja kara pirmajās dienās, kad cilvēki šaubījās, kur ir Zelenskis. Es esmu te! Un viņš joprojām ir Ukrainā.
Kas jādara Austrumeiropas valstīm, lai to viedoklī Eiropas Savienībā biežāk ieklausītos un lai atsevišķās reizēs tas kļūtu pat par noteicošo?
Pārformatēsim. Gribu iet projām no koncepta – Austrumeiropa. Mēs esam Baltijas valstis. Kopā ar Poliju, ar Čehiju, ar Skandināvijas valstīm mūsu rūpju lokā ir Baltijas jūras reģiona drošība. Mūs jau sadzird Ramšteinā, kur Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvju teikto klausās ar lielu uzmanību. Mums jāturpina konsolidēt starptautisko pozīciju, jāuztur spēkā sankcijas pret Krieviju, kamēr notiek karadarbība, jādara viss, lai īstenotu ieceri par starptautiska tribunāla veidošanu un jāveic viss nepieciešamais, lai nostiprinātu drošību maksimāli īsā laikā un maksimāli efektīvi.
