“Mūs izglābs nevis valodas sargāšana, bet dzimstības palielināšana latviešu ģimenēs,” advokāts komentē LVA reorganizāciju 215
TV24 raidījumā “Preses klubs” Jānis Dzanuškāns, zvērināts advokāts, komentējot bijušā Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita sacīto par Latviešu valodas aģentūras (LVA) reorganizāciju, uzsvēra, ka vienīgais, kas mūs kā nāciju var glābt, ir dzimstība, nevis “latviešu valodas stiprināšana normatīvajos aktos.”
Aizvadītajā nedēļā Egils Levits, viesojoties TV24 raidījumā “Ziņu TOP”, sacīja, ka LVA reorganizācija ir “nelaikā un nevietā, jo ir nepieciešams stiprināt latviešu valodu arī institucionāli.”
Bijušais prezidets uzsvēra: “Mēs esam izmetuši Krieviju no Latvijas, bet izmest Krieviju no latviešiem ir daudz grūtāk. Un patlaban tieši šī apziņa nāk, un šī apziņa ir arī jāstiprina – mums ir latviešu valoda, valsts valoda, publiskās saziņas valoda visiem, es uzsveru – visiem, neatkarīgi no ģimenes valodas. Un tā ir arī mūsu valodas politika. Tā ir jāstiprina un samazināt LVA funkcijas un droši vien arī finansējumu, manuprāt, ir nepareizi.”
Jānis Dzanuškāns, komentējot Levita izteikumus, raidījumā pauda, ka sacītajam par Krievijas izmešanu ārā no latviešiem nav sakara ar LVA funkcijām.
“Es gribētu nedaudz pakritizēt Levita kunga izteikumus, tāpēc ka tiem nav nekāda sakara ar tām funkcijām, ko veic šī te aģentūra, vai tām lietām, kuras aģentūras ietvaros tiek darītas vai virzītas. Šajā gadījumā jautājums ir par funkciju pārklāšanos, savukārt Levita kungs izmantoja interesantu salikumu par Krieviju, no kuras mēs esam tikuši vaļā, bet latvieši joprojām netiek kaut kā no tās vaļā. Es tam īsti nepiekrītu, un tam nav nekādas saistībā ar konkrētās aģentūras veicamajām funkcijām.”
Advokāts norāda, kā spēkos ir latviešu valodas nosargāšana.
“Savukārt lielajiem valodas sargiem es vienmēr saku, ka mūs kā nāciju izglābs, nevis valodas nostiprināšana – vienalga kādā līmenī, bet dzimstības palielināšana latviešu ģimenēs. Tas ir vienīgais, kas mūs kā nāciju var glābt. Jo, mēs varam, cik gribam, stiprināt latviešu valodu normatīvajos aktos, ja nebūs cilvēku, kas tajā runā, tad agri vai vēlu latviešu valoda kopā ar tautu pārvērtīsies līdzīgi kā lībieši – atsevišķi cilvēki varbūt kaut ko zinās, runās un komunicēs,” skaudri noteica Dzanuškāns.
