Mūru laikmets: kāds varētu izskatīties Trampa plānotais mūris 11
Pirms gandrīz 30 gadiem, 1987. gada jūnijā, toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans ieradās Rietumberlīnē un kaismīgā runā aicināja PSRS līderi Mihailu Gorbačovu nojaukt Berlīnes mūri, kas simboliski bija sašķēlis Vāciju un visu Eiropu divās daļās. Reigana vēlējums piepildījās jau pēc pāris gadiem, kad sabruka padomju sistēma un Berlīnes mūris tika nojaukts. Tobrīd šķita, ka mūru laikmets cilvēces vēsturē ir beidzies, jo globalizācijas vilnis veļas pāri visiem žogiem, kas kļuvuši par pagātnes palieku.
Taču pēdējā laika notikumi liecina, ka mūru un žogu būvēšana atkal nākusi modē. Par skaļāko šīs idejas sludinātāju kļuvis Reigana pēctecis, tagadējais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš vēlas izveidot nocietinājumus gar visu Meksikas robežu vairāk nekā 3000 km garumā. Tramps apgalvo, ka viņa iecerētais mūris izmaksās 10 līdz 12 miljardus dolāru, turklāt galu galā par tā būvēšanu nāksies samaksāt Meksikai. Taču meksikāņi iebilst, ka viņiem nenāk ne prātā apmaksāt Trampa “plānprātīgās” idejas. Arī neatkarīgie eksperti spriež, ka mūra izmaksas būs vismaz divreiz lielākas, nekā apgalvo Tramps.
Skeptiķu kritika gan diez vai apturēs Trampu, kurš labi apzinās, ka mūra būvēšana ir ne tik daudz praktisks, cik simbolisks projekts. Šādiem nolūkiem mūri tikuši izmantoti jau kopš seniem laikiem, turklāt nereti to funkcijas bijušas tieši pretējas mūra cēlēju apgalvojumiem. Piemēram, padomju laikā komunistiskais režīms apgalvoja, ka Berlīnes mūris, tāpat kā rūpīgi apsargātā PSRS robeža, palīdz nodrošināties pret naidīgo spēku iebrukumu, lai gan patiesībā šo veidojumu mērķis bija aizkavēt darbaļaužu bēgšanu no “sociālistiskās paradīzes”.
Vēsture rāda, ka ar mūru veidošanu parasti nodarbojušās samērā turīgas sabiedrības, kas nevēlas pieļaut nabadzīgo “barbaru” iekļūšanu savā teritorijā. Taču pārsvarā šie projekti cietuši neveiksmi, jo neviens mūris nav tik augsts un varens, lai izdomas bagātie ļaudis nespētu atrast veidus, kā tikt tam pāri. Šim nolūkam izmantotas kāpnes, tuneļi, katapultas un daudzi citi līdzekļi.
ASV un Meksikas robeža jau šobrīd ir daļēji norobežota ar pamatīgu žogu, taču meksikāņi un citu tautu imigranti tik un tā pamanījušies iekļūt ASV. Migrācijas speciālisti arīdzan norāda, ka daudzi imigranti ieceļo ASV legāli, bet pēc vīzas termiņa beigām vienkārši izvairās no atgriešanās dzimtenē. Trampa mūris diez vai atrisinās šo problēmu, bet daļa no Trampa pievilcības ir tieši tas, ka viņš piedāvā šķietami vienkāršus risinājumus sarežģītām problēmām.
Berlīnes mērs Mihaels Millers, kurš labi zina, ko nozīmē dzīvot ar mūri sašķeltā pilsētā, aicinājis Trampu pārskatīt savu ideju par mūra būvēšanu, kas varētu izpostīt miljoniem cilvēku dzīvi. “Mēs nevaram vienkārši noskatīties uz jaunu mūru veidošanu. Berlīnes iedzīvotājiem vislabāk ir zināms, kādas ciešanas rada kontinenta sašķelšana ar betonu un dzeloņstieplēm. Izolācijas un nošķiršanas ceļš nav pareizā izvēle,” uzsver Millers.
Lielais Ķīnas mūris
Ķīnas valdnieki šo vareno būvi sāka veidot jau 3. gadsimtā pirms mūsu ēras, lai apturētu iebrucējus no ziemeļiem. Gadsimtu gaitā mūris ticis arvien paplašināts, tā kopējais garums pārsniedza 21 000 kilometru. Taču šis projekts prasīja milzīgas izmaksas, aprijot lauvas tiesu budžeta. Mūra būvēšana bija ārkārtīgi smags darbs, kas prasīja līdz pat 400 000 strādnieku dzīvību. Galu galā milzīgais mūris tāpat nespēja pildīt savas tiešās funkcijas, jo iebrucējiem izdevās iekarot Pekinu un gāzt Minu dinastiju. Mūsdienās mūris kalpo galvenokārt kā tūristu pievilināšanas objekts.
Berlīnes mūris
Aukstā kara laikmetā Vācijas lielpilsēta Berlīne bija sašķelta divās daļās: vienu daļu kontrolēja kapitālistiskā Rietumvācija, bet otrā valdīja sociālistiskais Austrumvācijas režīms. 1961. gadā austrumvācieši sāka būvēt vairāk nekā 150 km garu betona mūri, lai pilnībā norobežotos no Rietumberlīnes. Mūra galvenais mērķis bija novērst austrumvāciešu bēgšanu uz Rietumiem. Daudzi tomēr riskēja un centās tikt pāri mūrim. Tas izdevās aptuveni 5000 cilvēku, kas aizbēga uz Rietumberlīni, bet vairāk nekā 130 cilvēku gāja bojā bēgšanas laikā. Berlīnes mūris krita 1989. gada nogalē, kad VDR valdība atļāva austrumvāciešiem brīvi šķērsot robežu. Tūkstošiem cilvēku nekavējoties metās iznīcināt nīsto mūri, sadalot to gabalos.
