Mursi sola būt visu ēģiptiešu prezidents 0
Islāmistu grupējuma “Musulmaņu brālība” pārstāvis Muhameds Mursi oficiāli pasludināts par uzvarētāju pirmajās atklātajās Ēģiptes prezidenta vēlēšanās pēc Mubaraka režīma gāšanas un kļuvis par arābu pasaules visapdzīvotākās valsts galvu, kurš oficiāli stāsies amatā 1. jūlijā.
ASV administrācija novērtējusi Mursi ievēlēšanu prezidenta amatā kā “pavērsienu Ēģiptes pārejā uz demokrātiju”, mudinot Ēģiptes valdību turpināt pildīt valsts kā miera, drošības un stabilitātes balsta lomu Tuvajos Austrumos. Apsveicot jaunievēlēto prezidentu, ES pārstāve ārlietās Ketrina Eštone aicinājusi uz “ietverošu pieeju” attiecībās ar Ēģipti, solot sadarboties ar prezidentu Mursi un ēģiptiešu tautu. Izraēla atzinīgi novērtējusi “demokrātisko procesu” un paudusi cerības turpināt sadarbību ar Ēģiptes valdību uz 1979. gada miera līguma pamata, taču paužot bažas par varbūtēju drošības draudu pieaugumu.
Sola izbeigt diskrimināciju
Savā pirmajā uzrunā svētdien, vēršoties pie dažādu ticību Ēģiptes iedzīvotājiem, jaunievēlētais prezidents solīja kļūt par visu ēģiptiešu līderi, izbeigt diskrimināciju pēc reliģiskās piederības, etniskās izcelsmes vai dzimuma un aicināja stiprināt nacionālo vienotību, ziņo raidsabiedrība BBC. Priekšvēlēšanu kampaņā Mursi solīja ieviest prezidentūru, kas būtu balstīta uz islāma principiem, taču nebūtu teokrātija. Mursi pārstāv politiskā islāma populāro strāvojumu, kas Mubaraka varas gados bija izslēgts no politiskā procesa. Būdams viens no “Musulmaņu brālības” līderiem, viņš iestājas par Ēģiptes attīstību, balstoties uz islāma principiem, kā arī par plašāku rūpniecības privatizāciju un valsts regulējošās lomas samazināšanu ekonomikā. Vienlaikus viņš solījis prezidenta amatā nepiemirst revolūcijas mērķus, dalīties varā ar citām partijām un rūpēties arī par laicīgo iedzīvotāju un kristiešu interesēm, darot galu “jebkādai diskriminācijai ticības, tautības vai dzimuma dēļ”.
Neskatoties uz pieaugošajām bažām par iespējamo konfrontāciju starp viņa pārstāvēto “Musulmaņu brālību” un armiju, kas Ēģipti pārvaldījusi 60 gadus, Mursi atzinīgi novērtēja bruņoto spēku lomu, uzņemoties valsts pagaidu vadību pēc ilggadējā prezidenta Hosni Mubaraka gāšanas.
Analītiķi atzīmē, ka Mursi uzvara vēlēšanās var izrādīties simboliska, jo pirms varas maiņas armijas vadība piešķīra sev plašākas pilnvaras uz prezidenta amata rēķina. Neskatoties uz mēģinājumiem mazināt laicīgi noskaņoto ēģiptiešu bažas par teokrātiska režīma iedibināšanu, savu uzrunu Mursi gan iesāka, gan nobeidza ar reliģiskām atsaucēm, un viņa runā ik pa brīdim ieskanējās reliģiski motīvi.
Vakar jaunievēlētais prezidents sāka valdības veidošanu, taču viņš nevar rēķināties ar islāmistu vairākuma atbalstu parlamentā, jo likumdevēja sapulce tika atlaista ar tiesas lēmumu pēc valdošās militārās padomes rīkojuma. Bruņoto spēku augstākās militārās padomes, kas vada valsti pēc Mubaraka režīma gāšanas, vadītājs ģenerālis Muhameds Tantavi bija viens no pirmajiem, kas apsveica Mursi ar uzvaru prezidenta vēlēšanās. Taču prezidentam nav ne parlamenta atbalsta, ne konstitucionāli apstiprinātu pilnvaru amata pienākumu veikšanai, bet militārpersonas tikmēr atjauno nacionālo aizsardzības padomi un ieceļ bijušā režīma ģenerāļus tās vadībā.
Grib stratēģisku līdzsvaru
Uzrunā nedēļas nogalē Mursi pauda apņēmību ievērot spēkā esošos starptautiskos līgumus, acīmredzami cenšoties nomierināt rietumvalstis un Izraēlu, kura ir satraukta par islāmistu nākšanu pie varas un 1979. gadā starp Ēģipti un Izraēlu noslēgtā miera līguma nākotni. Taču jau nākamajā dienā jaunievēlētais prezidents teicās pārskatīt miera līgumu ar Izraēlu un strādāt pie attiecību uzlabošanas ar Irānu, lai radītu “stratēģisku līdzsvaru” Tuvajos Austrumos. “Mēs pārskatīsim Kempdeividas līgumu”, kas tika noslēgts 1979. gadā starp Ēģipti un Izraēlu, intervijā Irānas ziņu aģentūrai “Fars” skaidroja Mursi, uzsverot, ka “palestīniešu bēgļu atgriešanās jautājums ir “ļoti svarīgs”. Ēģiptes prezidenta vēlēšanu uzvarētājs atzina, ka ir gatavs uzlabot attiecības ar Irānu, kas 1980. gadā pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Kairu pēc tam, kad Ēģipte bija parakstījusi miera līgumu ar Izraēlu. Analītiķi uzskata, ka Mursi ieceres radīs satraukumu Izraēlā un ASV, kas apņēmušās nepieļaut Irānas piekļūšanu kodolieročiem, un vēl vairāk apgrūtinās jau tā sarežģītās sarunas par miera līgumu starp Izraēlu un palestīniešiem.
Analītiķi tuvākajā laikā paredz spraigu sāncensību starp militārpersonām un “Musulmaņu brālību”, atzīstot, ka šādos apstākļos atliek cerēt vienīgi uz pušu prasmi atrast kompromisu. Eksperti prognozē arī jaunas protesta akcijas.
Uzziņa Muhameds Mursi dzimis 1951. gadā Šarkas apgabalā Nīlas deltā. Mācījies Kairas universitātē, kur 1975. gadā ieguvis inženiera diplomu. Papildinājies Dienvidkalifornijas universitātē ASV, kur 1982. gadā ieguvis inženierzinātņu doktora grādu. Bijis profesors ASV un Ēģiptes universitātēs. Kopš 1991. gada darbojies Mubaraka režīma laikā aizliegtajā “Musulmaņu brālībā”, bet 2011. gadā kļuvis par jaunizveidotās Brīvības un taisnīguma partijas vadītāju. Ēģiptes parlamenta deputāts no 2000. līdz 2005. gadam, ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts. Sieva Najla, meita Alšaima, dēli Ahmeds, Osama, Omars un Abdulla, trīs mazbērni. |
