– Policija cenšas tad, ja zina, ko no tās sagaida… 28
– Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka ministriem ir jāatskaitās parlamentam. Šobrīd gan ir ieviestas debates par ārpolitiku, taču parlaments nevērtē Iekšlietu ministrijas un tai pakļauto iestāžu darbību.
M. Antonevičs: – NA valdībā ir trīs ministri. Varbūt kāds no viņiem var vērsties pie Kozlovska kunga ar tiešu jautājumu? Šobrīd rodas iespaids, ka saziņa starp ministriem ir biedējoši birokrātiska. Kā nesen tika ziņots: “Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzdevis Uzņēmumu reģistram vērsties ar lūgumu Drošības policijā…” Uzdevis vērsties… Tad nav brīnums, ka viss notiek lēni vai vispār nenotiek.
– Tas ir jautājums par to, vai valdība strādā kā vienota komanda vai ne. Manuprāt, nestrādā, un tas nav pareizi. Valdības sēdēs šādu tiešu jautājumu uzdošana, ja tā neatbilst noteiktajai darbakārtībai, nav paredzēta, un arī citu iespēju īpaši nav. Es uzskatu, ka tas ir Saeimas kā likumdevēja pienākums prasīt šīs atbildes – publisku valdības ministru atskaitīšanos.
– Vai šie pārmetumi, ko veltījāt Iekšlietu ministrijai, jūsuprāt, ir konkrētā ministra neizdarība vai kopējā “Vienotības” politika?
– “Vienotību” mēs uzskatām par saviem tuvākajiem partneriem, taču Kozlovskim vairs nevajadzētu būt par ministru.
V. Krustiņš: – Tuvākie partneri? Brīžiem šķiet, ka jūsu pacietība ir ļoti liela. Eināru Cilinski atlaiž no amata pat bez iemesla. Baibai Brokai un Romānam Naudiņam nepiešķir pielaides valsts noslēpumam. Bet NA, šķiet, visu gatava paciest. Vai jums nav jābūt politiski stingrākiem? Īpaši, kad būs runa par nākamās valdības veidošanu. Varbūt NA jāprasa sev iekšlietu ministra amats?
– Jā, NA to darīs! Protams, “Vienotība” ir pieradusi būt valdošā partija un mazāk rēķināties ar citiem, tāpēc reizēm mēs jūtam tādu kā politisko greizsirdību.
– NA priekšlikumu par uzturēšanās atļauju ierobežošanu Saeima nepieņēma ne tikai tāpēc, ka “Saskaņa” balsoja pret, bet arī tāpēc, ka “Vienotība” balsojumā atturējās un vēl daži deputāti vispār pazuda no zāles, kad bija jābalso.
– Atturēšanās šajā gadījumā ir balsojums pret. Ja atceramies, iepriekš “Vienotības” politiķi iebilda pret termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību. Arī pašlaik personiskās sarunās viņi izsaka viedokli, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana rada lielus drošības riskus, tomēr balso citādi.
– Partijas disciplīna?
– Nezinu. NA frakcijā mēs pirms balsojumiem diskutējam, cenšamies pārliecināt kolēģus, taču nevienu nevar piespiest balsot pretēji viņa uzskatiem, it īpaši, ja tie ir argumentēti. Bet esmu pārliecināta, ka politiķiem, kas balso pret sirdsapziņu, būs jāatbild saviem vēlētājiem. Kādi varētu būt iemesli? Es varu tikai minēt. Ir izskanējušas baumas par atsevišķu politiķu ieinteresētību termiņuzturēšanās atļauju “biznesā”, arī bankas aktīvi lobē šo kārtību.
M. Antonevičs: – Un politiski apsvērumi? Piemēram, ka nevajadzētu vēl vairāk kaitināt Krieviju, kas jau tāpat ir agresīva.
– Tad man jāatgādina, ko nesen rakstīja Pols Goubls par trim Latvijas nākotnes scenārijiem. Pirmais – Latviju sevī var ieraut jaunā Krievijas imperiālisma vilnis; otrais – Latvija var izdzīvot, bet nepilnvērtīgā veidā – kā Krievijas vasaļvalsts, kas atkarīga no Putina politikas. Trešais – Latvija paliks kā neatkarīga valsts un plaukstoša Eiropas nācija. Lai piepildītu trešo scenāriju, mums par to ir jādomā un jāstrādā katru dienu, nevis tikai tad, kad briesmas jau ir tuvu. Brīžiem gan šķiet, ka dažas partijas jau ir samierinājušās ar otro variantu un citas izdzīvošanas iespējas neredz, piemēram “Saskaņa” vai Šlesera un Kalvīša “Vienoti Latvijai”, vai tā sauktā Sudrabas partija. Būtu slikti, ja vēl kāda partija sāktu atklāti stūrēt turpat.
– Jaunajai Saeimai būs jābalso arī par nākamo Valsts prezidentu. Partijas gan parasti neapspriež ar vēlētājiem iecerētos kandidātus, atstājot to izlemšanai šaurā lokā. Vai NA jau ir par to diskutējusi?
– Es varu paust savu personīgo viedokli – manuprāt, labs kandidāts ir Levita kungs.
– Kādas ir pašas Ināras Mūrnieces nākotnes ieceres – kā redzat savu lomu nākamajā Saeimā? Vai tas būs darbs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vai kāds cits virziens?
– Tas ir partijas stratēģijas jautājums, jo tūlīt pēc šīm vēlēšanām būs jāsāk gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām. Man tuva vienmēr ir bijusi izglītības sfēra, mediju jautājumi un cilvēktiesības, un ar tām arī saistu savu darbību.
