Jevgenijs Gombergs: Murkšķa diena. Pēc vēlēšanām 10
Voldemārs Krustiņa kungs palūdza mani uzrakstīt, ko es, būdams uzņēmējs, domāju par Latviju pēc notikušajām vēlēšanām. Es par to vispār neesmu domājis, jo vēlēšanas neko nav izmainījušas. Kā filmā “Murkšķa diena”, kad laiks ir iestrēdzis vienā dienā. Galvenais varonis pamostas ik rītu, bet kalendārā vienmēr 2. februāris. Jauno Saeimu ievēlēja, deputāti, premjers, ministri – tās pašas pazīstamās sejas.
Nu var būt tikai kā uzņēmējs…
Ieskatīsimies vērīgāk – ko ievēlēja? Divas nelielas partijas vienas bijušās Reformu partijas vietā. Viss kā ierasts – eksistē kodols, 15 – 20 vietas sadala savā starpā jaunie džokeri. Kas notiek kodola iekšpusē, kādas intrigas tiek vērptas, mums nav redzams.
Vislabāko vēlēšanu rezultātu sasniedza “Saskaņa”, pirmajā vietā, bet zaudēja gandrīz ceturtdaļu deputātu un vēlētājus. Kurus tieši? Piemēram, mani.
Man kā uzņēmējam ir vienalga, ko Rīgas mēra kungs domā par okupāciju, inkorporāciju vai aneksiju. Vispār, bija Staļina lēmums, un es esmu no tās paaudzes, kuras pārstāvji to nosoda.
Es arī esmu pret otru valsts valodu, lai kāda tā arī būtu – krievu, angļu vai mumbo–jumbo, un, būdams uzņēmējs, nevēlos nekādas ideoloģijas. Šī valsts nespēs pavilkt divas valodas. Divas valodas izputinās šo valsti. Jo tad dokumentu aprite kļūs divreiz lēnāka. Tiesvedību termiņi pārsniegs mūža garumu. Birokrātija laimēs desmitiem tūkstošu jaunu darba vietu. Pie mums ierēdņi pārsvarā ir latviešu tautības, latvieši pārsvarā lieliski runā krieviski, un daudzi ar prieku strādātu par tulkiem. Jo jebkurš, kam ir autovadītāja apliecība, ir pārliecināts, ka var strādāt par šoferi.
Pats galvenais – uzņēmējiem traucē Rīgas domes maniakālā centība nodarboties ar to, ko tā darīt nedrīkst, – nodarboties ar komerciju, tautas valodā – taisīt biznesu. Izmantojot administratīvos resursus un korumpēto birokrātiju, tā cenšas konkurēt ar mums, veido interešu konfliktus…
Viļņā četras kompānijas iekasē samaksu par autostāvvietām. Rīgā ir tikai viena – “Mobilly”, un to pašu Rīgas dome mēģina pievākt. Rezultāts ir slikts, paši labu produktu radīt nav spējīgi, bet traucē tiem, kas to var.
Dome uzsāka projektu “Aqua Riga” – pildīt dzeramo ūdeni pudelēs, it kā cits neviens to nedara. Investēja 100 000 latu. Aprēķinātā peļņa ir četri miljoni latu desmit gadu laikā, 430 procenti gadā, un pats mērs mēģināja mums iestāstīt, ka par iegūto peļņu pieslēgs simtiem ēku pie kanalizācijas. Dome ar ovācijām šo absurdo ideju akceptēja.
Divu gadu laikā nekas nav izdarīts, naudu “noēda” pareizie cilvēki. Tie vienojās ar uzņēmumu “Gutta” un uz tās pudelēm uzlīmēja “Aqua Riga” etiķeti. Vicemērs Esplanādē svinīgi un lepni pacēla iepakojumu virs galvas, un ar to šis projekts tika slēgts.
