Mundiera negods un nauda 0
Tiesnešu vidū ir izcēlusies liela neapmierinātība par Saeimas rosinātajiem un Tieslietu ministrijas iesniegtajiem labojumiem likumā “Par tiesu varu”, kur cita starpā ir rakstīts, ka tiesnesim, pret kuru sākta disciplinārlieta vai kriminālprocess, izmaksā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu (patlaban 200 lati jeb 144 lati pēc nodokļu nomaksas).
Ja disciplinārlieta tiek izbeigta, secinot, ka tā ierosināta nepamatoti, tiesnesim izmaksā visu par atstādināšanas laiku neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas. Patlaban tiesnesis, pār kuru krīt aizdomu ēna, drīkst saņemt minimālo amatalgu – 1156 latus, bet Satversmes tiesas likums ir izstrādāts tā, lai konstitucionālās tiesas tiesnesis neko nezaudētu arī tad, ja vairs nav amatā.
Tiesneši ir satraukušies, ka, lūk, atstādināšana var noritēt ilgstoši, īpaši gadījumā, kad ir sākts kriminālprocess. Ja aizdomās turētajam tiesnesim izmeklēšanas laikā algu samazinās līdz minimālajai, tad kā lai cilvēks izdzīvo?
Latvijas Tiesnešu biedrības (LTB) prezidente Iveta Andžāne Saeimas Juridiskajai komisijai paudusi bažas, ka atstādinātam tiesnesim taču var būt ģimene, kas jāuztur, kredīti, kas jāmaksā utt. Tātad tiesnesis, kurš sasmērējis rokas, nedrīkst būt finansiāli apdalīts, nodokļu maksātājiem ir jānodrošina, lai viņa naudas maks nekļūtu plānāks.
Ja tiesnesis tiek turēts aizdomās par negodīgu rīcību, būtu jāiedarbina viss tiesu resurss, lai šo lietu izskatītu pēc iespējas ātrāk, jo pamatotas aizdomas pret tiesnesi ir ārkārtējs gadījums, kur nedrīkstētu būt taisnošanās, ka, redz, mēs nevaram to lietu pabeigt operatīvi. Šāda vilcināšanās sabiedrībā rada aizdomas, ka savējie piesedz savējos. Ar ko sliktāks par tiesnesi ir, piemēram, prokurors, kurš pie atstādināšanas saņem tikai valstī noteikto minimālo mēnešalgu (pirms Prokuratūras likumā stājās spēkā šis pants, prokurori šādā gadījumā nesaņēma nevienu latu) vai, piemēram, ierēdnis, kurš, sākoties kriminālvajāšanai pret viņu, nesaņem nevienu latu. Tiesnesim ir jābūt godīguma etalonam, par kura profesionālo darbību nedrīkstētu būt ne vismazākās aizdomu ēnas. Pašiem tiesnešiem būtu nevis jāizsaka sašutums, bet strikti jānostājas šādā pozīcijā, jo tas būtu sabiedrībai vērā ņemams rādītājs, ka tiesu sistēma ir ar stingru mugurkaulu – ja kāds tajā nespēj noturēt augsto godīguma latiņu un aptraipa sava mundiera godu, tad no tā pamatīgi cieš arī tiesneša naudas maks.
Bijusī Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, kuru tiesa atzina par vainīgu dienesta viltojumā, spriedumu ir pārsūdzējusi un turpina strādāt Satversmes tiesā par juristi, saņemot tiesneses algu – 2430 latus.
Tieslietu ministrija pēc Saeimas Juridiskās komisijas lūguma ir atvērusi Satversmes tiesas likumu un izdarījusi tajā labojumu, ka arī šīs tiesas tiesnesim, ja par viņa godīgumu radīsies šaubas un sāksies izmeklēšana, būs jāiztiek ar valstī noteikto minimālo algu.
Arī tas, visticamāk, saņems lielu pretestību no tiesas puses. Jo nav taču atbildēts uz jautājumu – kā sasmērējies tiesnesis lai pabaro savus bērnus un nomaksā kredītus?
