Uzņēmīgie Žimanti zaptes biznesā nopelnīto iegulda šokolādes trifeļu ražošanā 4
Pirms septiņiem gadiem izveidotais šokolādes uzņēmums “Pure Chocolate” katru gadu mērķtiecīgi aug, apgūstot arvien jaunus tirgus un pasaules kartē iezīmējot vietas, kur pūreniekus pazīst. To radījuši pārtikas nozarē labi pazīstamais uzņēmējs Aivars Žimants un viņa dēls Pēteris Žimants. Enerģiskais Aivars Žimants savulaik Pūrē attīstīja ievārījuma ražošanu – no maza padomju laika ceha ražotne izauga līdz modernam, pasaulē pazīstamam uzņēmumam. Pirms četriem gadiem viņš savu lolojumu pārdeva beļģu “Puratos”, savu rīcību pamatojot ar iespēju uzņēmumam attīstīties jau citā pakāpē. Pēc tam savas zināšanas un pieredzi viņš kopā ar dēlu turpināja ieguldīt, investējot jaunā šokolādes trifeļu ražotnē. Pašlaik “Pure Chocolate” aizvada karstāko darbalaiku – Ziemassvētku pasūtījumi gatavi, un tagad top Valentīndienas saldumi.
Kā taisa trifeles
Jaunā ražotne uzcelta pļavā Pūres tuvumā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Pēteris Žimants slavē Tukuma novada pašvaldību, kas bijusi pretimnākoša, izprotot uzņēmēju vēlmes. Ja būs nepieciešams, ražotni varēs paplašināt, jo īpašniekiem piederošā zemes platība to atļauj.”
Šokolādes kausēšana, temperēšana, formēšana, pildīšana, dzesēšana – šāds ir šokolādes trifeļu tapšanas ceļš. Pildīšanas iekārtas ražotas Šveicē un pašlaik ir modernākās Baltijā. Uzņēmumā ražo divu veidu trifeles – lielās un mazās.
Izrādot ražotni, tās saimnieks ir gatavs izskaidrot vismazāko niansi. Šokolādes ražošanā ļoti svarīga ir temperatūra. Pēc ražošanas seko 45 minūšu dzesēšanas process 12 –13 grādu temperatūrā, kam seko produkta izfasēšana un uzkrāšana, lai to iesaiņotu. Mazās trifeles atsevišķā telpā tiek glazētas un dekorētas, tās gan bieži vien pat nenonāk pašmāju veikalos, bet aiziet eksportā. Baltijā pircēji labprāt iegādājas sveramos saldumus, līdz ar to radīts jauns produkts – lazdu riekstu trifele. Lielās trifeles saiņo ar iekārtu, kas iegādāta Ķīnā un izmaksājusi ievērojami lētāk – aptuveni desmit reižu – nekā Eiropā ražotās iekārtas. “Tā bija avantūra, bet veiksmīga. Paši bijām aizbraukuši, to pieņēmām, un iekārta strādā,” stāsta Pēteris Žimants. Tiesa, tā nedaudz uzlabota. Viņš uzsver, ka nekad Ķīnā nepirktu ražošanas iekārtas, kur vajadzīga liela precizitāte, taču šī konkrētā – iepakošanas – savu mērķi attaisnojusi. Konfekšu fasēšana ir roku darbs, un līdzīgi darbojas arī citi šokolādes ražotāji Eiropā. “Var jau likt robotus, bet tie ir miljoni.” Šobrīd darbs notiek divās maiņās, vajadzētu vēl trešo, taču nepietiek cilvēku.
Pusi eksportē
Uzņēmums arī sācis ražot preci ar privātajiem zīmoliem, kas dod iespēju palielināt apjomus. Pēteris demonstrē preci, ko pirmoreiz sūta uz Kanādu. 80:20 – tāda ir “Pure Chocolate” un privāto zīmolu attiecība. Saražoto pūrenieki eksportē uz 25 valstīm, tostarp ASV. Veikalu plauktos vērojama liela konfekšu pārpilnība, tāpēc rodas loģisks jautājums – ar ko pūrenieki īpaši? “Ar savu aktivitāti, zīmolu, pārdošanas mehānismu cenšamies iekarot savas pozīcijas. Jau esam iekļuvuši lielajās ASV ķēdēs, kas bija divu gadu darbs. Mums tur ir savs ofiss, noliktavas. Nule aizsūtīts ceturtais konteiners, jau pasūtīts piektais,” stāsta Pēteris Žimants.
Senāk pievilcīgs tirgus bija Krievija, šobrīd tas apstājies. Pāris kravas šogad gan aizceļos uz Kaļiņingradas apgabalu. Taču jārēķinās ar valūtas kursa svārstībām, kas ietekmē gala cenu. Pūrenieku trifeles ierindojas tā saucamā dārgajā galā, līdz ar to tā nav ikdienas patēriņa prece.
Pusi no saražotā uzņēmums realizē Latvijā, pārējo eksportē. Pēteris atklāj, ka līdz šim paveiktais ļauj cerēt, ka jau nākamgad eksports var pieaugt līdz 75%, un tas notiks uz jaunu tirgu rēķina. Šogad uzņēmums sāka eksportēt uz Kanādu, pieauga apjomi ASV tirgū, labi izdevās sākt eksportu uz Kataru, Honkongu, Japānu, apjomīgs ir Zviedrijas projekts. Uz Ķīnu, iespējams, pirmā krava varētu aizceļot novembra beigās.
Īpašs stāsts ir par Kataru, kur distributors gadu un divus mēnešus izvērtējis, vai vispār sadarboties ar pūreniekiem. “Viņi pateica skaidri – strādājam ar zīmoliem, ar ko varam gadā uztaisīt vismaz 250 tūkstošu eiro apgrozījumu. Viņi taisīja pētījumus, investēja savu naudu, līdz teica – sākam strādāt. Tagad iet viens konteiners, otrs. Novembrī mūsu cilvēki lido uz Kataru runāt par mārketingu. No 15 veikalu ķēdēm esam iekļuvuši jau 13, prece ir labi izvietota,” par paveikto stāsta Pēteris Žimants. Lielas cerības saistās ar Saūda Arābijas tirgu, kur aktīvāk plānots izvērsties pēc diviem gadiem.
Uzņēmuma vadītāju nedaudz samulsina jautājums par visvairāk pieprasīto produktu. ASV tirgū visiecienītākās ir mazās kārbiņas, savukārt Latvijā un pārējās Baltijas valstīs vislabāk pieprasa ekskluzīvās lielās konfekšu kastes, ko pircēji labprāt pasniedz kā dāvanu. Sākumā eksportā lauzušies ar lielajām kārbām, līdz sapratuši, ka citās valstīs tās pasniedz reizi gadā – uz Ziemassvētkiem, tāpēc mainījuši stratēģiju. Skaidrs arī tas, ka pasaulē ir daudz šokolādes ražotāju, tāpēc jāzina ceļš, kā apgūt jaunus tirgus. P. Žimants nenoliedz, ka svarīga piedalīšanās starptautiskās izstādēs jeb “klauvēšana pie durvīm”, kas tikai pēc vairākiem gadiem dod taustāmu rezultātu. Gada laikā šādas izstādes ir četras – Ķelnē, ASV, Dubaijā un Ķīnā, kur svarīgi būt klāt, piedāvāt degustācijas, tikties ar biznesa haizivīm. “Starptautiski izskatāmies labi, garšojam arī labi.”
Kopumā pasaules šokolādes tirgus esot nepiepildāms, latviešiem vajag tik vien kā paņemt nelielu daļu. Jāņem vērā arī katras valsts nacionālās īpatnības, kas esot liela skola pašam ražotājam.
Šokolādes trifeļu noietam raksturīga sezonalitāte – visvairāk pērk uz Lieldienām, Valentīndienu un īpaši Ziemassvētkos, kad noiets pieaug desmitkārt. Taču ražotājam viss cikls ir citāds – jau februārī lielajās pasaules izstādēs jārāda nākamo Ziemassvētku kolekcijas, jāvienojas par apjomiem, vasarā jau jādomā par nākamā gada Valentīndienu. Ļoti svarīgs ir dizains, kas regulāri tiek mainīts un atjaunots. To pūreniekiem izgatavojis starptautiski pazīstamais pašmāju dizainers, “Diena pirms Jāņu nakts” īpašnieks Kārlis Krieķis. Ražotājam arī strikti jāskatās, cik maksā konfektes veikalu plauktos. Veikalu uzcenojums ir 35%, un vēl jārēķina izplatītāju daļa, tādējādi produkts veikalā izmaksā trīs reizes vairāk, bet Ķīnas tirgū – pat četras reizes vairāk, jo jārēķina muitas izmaksas.
Veselīgā šokolāde un muzejs
Jāatgādina, ka Žimanti kopā ar pazīstamo kardiologu Andreju Ērgli izveidojuši uzņēmumu “Purified”, kas ražo tā saucamo veselīgo šokolādi – uztura bagātinātāju. Mazās šokolādes tabletītes satur augu, ogu ekstraktus, vitamīnus un mikroelementu kombināciju, un tās ražo Pūres šokolādes fabrikā. Jau izveidoti septiņi produkti, kuru iedarbība ir zinātniski pierādīta. Pēteris atklāj, ka jau šobrīd tas pieejams ne tikai Latvijas aptiekās, bet arī 600 aptiekās Lietuvā. Šo produktu iecerēts izplatīt visā pasaulē, taču tam gan vēl nepieciešams iegādāties vairākas iekārtas.
Savu enerģiju un līdzekļus aizrautīgie uzņēmēji iegulda vēl divos projektos – Pūres Šokolādes muzejā un restorānā “Terase”, kā arī salīdzinoši nesen izveidotajā “Pure Distribution”, kas izplata ne tikai pašu ražotos produktus, bet vēl 15 zīmolu preces, galvenokārt ražotas Latvijā. Tas dibināts pēc tam, kad Pēteris sapratis – produktu izplatīšana nesasniedz vēlamo rezultātu, un pats ķēries vērsim pie ragiem, izraugoties savu komandu.
Pēteris Žimants priecājas, ka mājās atgriežas ļaudis, kas savulaik bija devušies peļņā uz ārzemēm. Taču novada domei būtu vairāk jādomā par dzīvojamo platību. “Pie mums strādā jaunas meitenes, puiši. Tehniskais direktors atbrauca no Anglijas, viņam ir trīs bērni. Pavārs aizbrauca uz Tukumu, jo Pūrē nebija kur dzīvot. Te ir lieli uzņēmumi – “Pure Food” ar 180 darbiniekiem, “Kuršu zeme” – 140, mums 65, Šokolādes muzejā – 12, Zivju miltu fabrikā – 20, “Pūres dārzos” – 25. Dzīvokļi ir vajadzīgi,” uzņēmējs uzskaita.
Tas, ka Žimantu paveikto novērtē, apliecina fakts – Šokolādes muzeja apmeklētāju skaits jau pārsniedzis 60 tūkstošus. Uz restorāna “Terase” Gardēžu vakariņām ierodas viesi no Rīgas, un pasākums ir pieprasīts. Restorāns sadarbojas ar astoņām zemnieku saimniecībām, tā ka lielākā daļa izejvielu ir vietējās izcelsmes.
Uzņēmējiem bizness sokas, tāpēc loģisks ir jautājums – vai nav bijuši piedāvājumi pārdot šokolādes biznesu? Pēteris neslēpj, ka ir. “Par attiecīgu cenu viss ir nopērkams. Bizness ir bizness. Biznesam nevajag pieķerties,” viņš ir vaļsirdīgs. Jau pēc zaptes fabrikas pārdošanas saņemta neizpratne par šo rīcību, pat pārmetumi par nepatriotismu. “Bet mums tagad ir četri uzņēmumi, un, iespējams, pievienojam lielāku vērtību Latvijas ekonomikai. “Puratos” rūpnīca ir saglabāta, tur strādā 180 cilvēku, Latvijā ieplūduši divi miljoni eiro investīcijās. Un vēl ir četri jauni uzņēmumi, kas attīsta savu biznesu. No šāda aspekta reti kurš skatās un vērtē,” pārdomas raisa Pētera Žimanta teiktais.
VEIKSMES FORMULA
Starts
“Pure Chocolate” dibināta 2007. gadā.
Izaugsme
2013. gada augustā uzcelta jaunā ražotne.
Uzņēmuma ieņēmumi ar katru gadu palielinās, 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, apgrozījums audzis par 31%, sasniedzot 3,35 miljonus eiro.
Šogad uzņēmumā ieguldījumus veicis riska kapitāla fondu pārvaldnieks “BaltCap”.
Šogad uzņēmums sāka eksportēt uz Kanādu, Kataru, Honkongu, Japānu, šomēnes – uz Ķīnu.
Plāni
Palielināt apgrozījumu vietējā tirgū un izvērst savu darbību jaunos eksporta tirgos.
Būt par visstraujāk augošo šokolādes trifeļu ražotāju pasaulē.
Uzziņa
“Pure Chocolate” ražo šokolādes trifeles no beļģu šokolādes.
Dienas laikā uzņēmums saražo 1,5 t gatavās produkcijas.
Pusi eksportē – uz 25 valstīm, tostarp ASV.
Šokolādes ražotnē nodarbināti 65 darbinieki, Šokolādes muzejā – 12.
