“Mums visiem jāsavelkas pludiņā.” Ko ārkārtas situācijas laikā dara kultūras personības? 0
Radošo profesiju īpatnība ir tā, ka radīt jaunus mākslas darbus, grāmatu tekstus un mūziku iespējams jebkurā laikā un vietā, praktiski neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Tomēr ārkārtas situācija ietekmē ikvienu. Tādēļ trim kultūras personībām jautājām, ko viņi šajā laikā dara, kas viņiem palīdz izturēt noteiktos ierobežojumus un ko viņi var ieteikt pārējai sabiedrībai.
VARIS BRASLA, režisors: “Pasaulē nedzīvoju pirmo dienu, tomēr sajūta šobrīd ir neikdienišķa. Kaut gan katru dienu dzirdam par gadījumiem, kad no ārzemēm atbraukuši cilvēki izturas vieglprātīgi, es tomēr ceru uz veselo saprātu. Degunu nokārt noteikti nevajadzētu, jo ir skaidrs, ka šīs nav lielākās ziepes, kādas pasaulē varētu notikt.
Man pašam noteikti palīdz tas, ka darbs nav apstājies, Valmieras teātrī notiek arī mēģinājumi. Šobrīd topošā izrādē jāielec citai aktrisei, jo tai, kas sākotnēji bija paredzēta lomā, ir priecīgs notikums – viņa gaida bērniņu. Tā ka man darba ir pilnas rokas.
Turklāt esmu arī no tiem cilvēkiem, kuriem pašiem ar sevi ir interesanti.
Tomēr atšķiras tas, vai tev ir iespēja, bet negribi nekur iet, vai arī nav iespējas nekur aiziet – tā sajūta galvā mazliet visu laiku traucē.
Bet varbūt šāda pauze mums bija nepieciešama, lai varētu apdomāt, kas bijis un kas vēl būs. Atceroties savu zēnību, kad peldējos jūrā, es teiktu, ka tagad jādara līdzīgi – jāsavelkas pludiņā, un tad var laist vislielākos viļņus sev pāri, sajūtot tikai patīkamas šūpas.”
RAIMONDS TIGULS, komponists un mūziķis: “Manā gadījumā darbs turpinās bez izmaiņām, jo komponēju mājās. Taču skatos CNN un BBC ziņas, lai sekotu līdzi tam, kas notiek pasaulē, un sajūtu līmenī, protams, situācija ir ļoti nopietna, var pat teikt – apokaliptiska.
Ceru, ka cilvēki notiekošo uztvers ļoti nopietni un atbildīgi,
lai stāvoklis varētu normalizēties iespējami ātri. Līdz šim gan esmu redzējis, ka ir gadījumi, kad situācija tiek uztverta vieglprātīgi. Ļoti iespiedusies atmiņā saruna ar ASV zinātnieku, kurā viņš pašreizējo stāvokli vērtēja kā izaicinājumu sabiedrībai, citstarp arī kā indikatoru tam, vai cilvēki to uztver pietiekami nopietni un atbildīgi, vai paļaujas uz zinātni.
No radošā viedokļa tuvākais plānotais notikums ir ikgadējais koncerts Tiguļkalnā 6. jūnijā. Šogad tam iecerēta ļoti skaista programma, un būtu ļoti žēl, ja nāktos koncertu atcelt.
Tādēļ ceru, ka līdz vasarai izdosies situāciju normalizēt.
Tādējādi var teikt, ka izturēt notiekošo man palīdz darbs, jo strādāju vēl arī pie citām kompozīcijām, ne tikai Tiguļkalna koncertam, taču par tām stāstīt vēl būtu pāragri.”
AGNESE RUTKĒVIČA, dzejniece un dramaturģe: “Manā dzīvē nekas sevišķi nemainās, jo arī ikdienā izvairos no pūļa – esmu introverta, antisociāla būtne, kas, piemēram, Rīgas troksnī necik ilgi nevarētu izturēt.
Tomēr arī Valmierā, kur ielas tukšākas, šobrīd ir jūtama atšķirība – cilvēku ir mazāk.
Grāmatnīca lielveikalā “Valleta” bija pavisam tukša, arī pašā iepirkšanās centrā cilvēku nebija daudz. Un vēl jau ir tikai pats sākums, mēs nezinām, kā situācija attīstīsies tālāk, – skaidrs, ka būtu vēlams izvairīties no Itālijas scenārija un strauja saslimušo skaita pieauguma.
Mani kā pašnodarbinātu autori ārkārtas situācija vairāk ietekmē tīri praktiski – ir, piemēram, atceltas Jaunā Rīgas teātra izrādes, kurās mēs ar māsu piedalāmies, tāpat vairāki projekti līdz pavasarim. Nav arī skaidrs, kas būs ar Valsts kultūrkapitāla fonda projektiem, vai tie netiks atcelti.
Bet kā autorei man nekas nemainās – turpinu rakstīt, cerams, drīzumā, kā plānots, iznāks arī mans otrais dzejoļu krājums “Prombūtnes”.
Vislielākā atšķirība no ikdienas ir psiholoģijā – tas, ka gribas pie ģimenes,
jo ārkārtas situācija tomēr ir noteikta ne uz nedēļu vai divām, bet mēnesi, diezgan ilgu laiku.”
