“Mums vajadzētu piemājas veikaliņus, kuri tirgo tā saucamo “lēno” preci,” Liniņa par to, ka jāatgriežas pie vecajiem iepirkšanās paradumiem 69
“Lielajām lielveikalu ķēdēm ir savas intereses – galvenais ir nopelnīt un diez vai viņiem interesē, kāda ir pircēju pirktspēja. Jebkuram uzņēmumam primārais ir peļņa,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Iveta Liniņa, profesore, Biznesa augstskolas “Turība” programmas “Mārketings un tirdzniecības vadība” direktore.
Skaidrs, ka viņiem vieglāk ir strādāt ar lielajiem zīmolu izplatītajiem, nevis vietējiem mazajiem uzņēmumiem.
Tajā pašā laikā, protams, tiek popularizēta arī vietējā produkcija, šīs reklāmas dzirdam visu laiku, bet to atkal izmanto mazumtirgotāji, šai precei uzliekot lielāku uzcenojumu, jo tā ir vietējā! Tādējādi tā kļūst mazāk konkurētspējīga ar visu pārējo produkciju.
“Ar kaut kādā drastiskām metodēm šeit mazumtirgotājus piespiest nevar,” viņa norāda. Man jau žēl mazos veikaliņus, kurus Latvijā iznīcināja. “Aibe”, “Lats”, “Tops” jau arī kļuvuši par vietējiem mazo veikalu tīkliem.
“Mums vajadzētu piemājas veikaliņus, kuri tirgo tā saucamo “lēno” preci. Tā ir prece, ko no rīta saražo un tajā pašā dienā piegādā veikalam uz pārdod, piemēram, pienu, svaigu maizi, nevis to ilgtermiņa preci, kas pieejama lielveikalā, piemēram, maize ar divu nedēļu derīguma termiņu,” Liniņa teic.
Cilvēki ir pieraduši pie ilgtermiņa glabāšanas precēm, tāpēc es domāju, ka mūs nevis būtu jāaudzina pirkt vietējo preci, bet tieši vietējo no mazajiem veikaliem, kas būtu no rīta izslauktais piens, izceptā maize. Mēs jau esam atradinājušies no tā!
Viņa stāsta, ka citviet svētdienās, piemēram, pilsētas laukumā ir gadatirgi, kur vietējie zemnieki var izpārdot savu preci. “Mums ir Centrāltirgus, kur tā pati veikalu produkcija un vietējais ražotājs tur nemaz netiek iekšā!” viņa saka.
Mums tā kultūra ir jāatgriež atpakaļ un tad mēs sapratīsim, kas ir vietējā produkcija un kāpēc tā ir vajadzīga.
