“Mums sāp katra Ukrainā zaudētā dzīvība.” Latvijas krievvalodīgie aicina katrā krieviski runājošajā nesaskatīt Kremļa atbalstītāju 0
Vairāki desmiti Latvijas krievvalodīgo atklātā vēstulē aicina katrā krieviski runājošajā nesaskatīt Kremļa atbalstītāju, savukārt tie, kuri parasti Latvijā atzīmē 9.maiju, mudināti šogad to nedarīt.
Vēstuli parakstījusi virkne Latvijas krieviski runājošu mediju krievvalodīgo žurnālistu, kuri tostarp strādā medijos latviešu valodā, kultūras darbinieku, sportistu, veselības nozares speciālistu un citu jomu pārstāvju.
Vēstules parakstītāji nosoda Krievijas noziedzīgo karu pret Ukrainu, sērojot par katru cilvēku, kuru Ukrainā ir nogalinājusi Krievijas armija.
“Mums sāp katra Ukrainā zaudētā dzīvība,” teikts vēstulē.
Vēstules autori uzsver, ka apzinās, ka Kremļa karš nešķiro pēc tautības vai dzimtās valodas, turklāt kara noziegumi, kuri pēdējā laikā ir pastrādāti Ukrainā, tikai apliecina šo faktu. Un tāpēc daudziem ir bail.
“Mums ir kauns par to, ka mūsu dzimtajā valodā tiek nodotas pavēles nogalināt, izvarot un spīdzināt. Krievijas karš Ukrainā ir mainījis to, ko nozīmē būt piederīgiem krievu kultūrai,” uzsvērts vēstulē, piebilstot, ka Latvijā dzīvo daudz krievvalodīgo – gan Krievijas pilsoņi, gan ar Krieviju nekādā veidā nesaistīti cilvēki, kuri neatbalsta šo noziedzīgo karu un visos iespējamos veidos cenšas palīdzēt Ukrainas tautai.
Vēstules autori, uzrunājot citādi domājošos Latvijas krievvalodīgos – tos, kuri atzīmē 9.maiju, aicina apzināties, ka darīt to šogad Uzvaras parkā nozīmē atbalstīt karu.
“Jūsu ģimenes vēsture ir svarīga, un jums ir visas tiesības pieminēt karā zaudētos tuviniekus.
Taču šobrīd jūs nedrīkstat ignorēt to, ka Krievijas valdība izmanto Otrā pasaules kara simbolismu jauna kara kurināšanā.
Mēs lūdzam jūs – nesviniet, kamēr Ukrainā ik dienu tiek mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki. Pieminot savus zaudējumus, respektējiet arī citu sāpes,” aicināts vēstulē.
Tos, kas joprojām šaubās par Krievijas armijas pastrādātajiem noziegumiem, vēstules autori aicina sekot līdzi uzticamiem pasaules medijiem un kritiski uztvert informāciju, kas nāk no oficiāliem Krievijas avotiem.
Savukārt tie, kuriem ir radi, draugi un paziņas Krievijā vai tepat Latvijā, kuri joprojām atbalsta karu vai netic liecībām par kara šausmām, tiek mudināti sarunāties ar viņiem.
“Dariet visu iespējamo, lai viņi nevarētu aizvērt acis un saglabāt neitralitāti, atrasties ārpus politikas un citos veidos ar klusēšanu atbalstīt Krievijas kara noziegumus!” aicina vēstules parakstītāji.
Vienlaikus vēstulē uzrunāti arī latvieši, kuriem lūgts uzticēties Latvijas krievvalodīgajiem un neuzlūkot katru krieviski runājošo kā potenciālu Kremļa atbalstītāju.
“Jā, uz mums – cilvēkiem, kuri runā un domā krieviski, – šobrīd gulstas pavisam jauna atbildības nasta. Taču uzņemties šo atbildību un tikt ar to galā varam tikai mēs paši,” teikts vēstulē, paužot ticību, ka Latvijas nācija spēj būt vienota, cilvēkiem ar dažādu izcelsmi aizstāvot valsts kopīgās intereses.
