Cilvēki Raiņa bulvārī Rīgā.
Cilvēki Raiņa bulvārī Rīgā.
Foto: LETA

“Mums riebjas visi citi uz ceļa, uz ietvēm, kaimiņos…” Kāda Latvijas iedzīvotāja pārdomas par mūsu sabiedrību, kas uzjundīja plašu diskusiju 182

“Kur ir problēma uz ceļiem? Mēs riebjamies viens otram. Mums riebjas visi citi uz ceļa, uz ietvēm, kaimiņos, veikalā. Riebjas uzņēmēji, cilvēki ar suņiem, bērni un protams, citi autobraucēji. Gribētos lai atbrauc policija un visiem saliek sodus, sasit ar stekiem un sabāž cietumā,” tādas pārdomas šonedēļ par Latvijas sabiedrību un attieksmi vienam pret otru pauž vietējais iedzīvotājs Māris Mičerevskis, kurš savu ierakstu publicējis soctīkla vietnē “X”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

“Ir cilvēki, kuriem nepatīk kā mani bērniņi spēlējas, tos vajag cietumā! Ir mazi smurguļi, kuri ķērc uz ielas, tos vajag uz koloniju. Ir kaimiņi, kuriem riebjas mana burvīgā mūzika, viņus vajag deportēt. Ir kaimiņi, kuri skaļi klausas sūdu, viņiem vajag sodus salikt. Riebjas uz ceļa, ka priekšā velkas. Riebjas, ka mani apdzen. Drausmīgi riebjas, ka nepalaiž. Šausmīgi riebjas, ka lien manā rindā. Visiem vajag sodus, kontrolēt ar kamerām un salikt cietumā! Vislabāk braucu es un citiem vajadzētu pamācīties un atņemt tiesības,” atklāti raksta Mičerevskis, kurš šobrīd ir Rīgas domes deputāts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Māra ieraksts nav palicis bez ievērības. To plaši komentējuši citi soctīkla vietnes “X” lietotāji. “Nezinu, man šķiet, ka problēmas pamatā ir kāreiz attieksme nevis pret citiem, bet pašiem pret sevi. Katrs jūtas karalis. Par daudz mums to karaļu saradies, kas katrs iedomājas, ka ir pasaules naba. Egoisms, neārstēts, klīnisks egoisms,” norāda Edgars.

Maija iebilst: “Gudri Tu runā, bet pats savā pašreizējā amatā Rīgas domē neesi darījis neko, lai cilvēkus samierinātu nevis vēl vairāk sanaidotu. Tā ir arī Tava atbildība.” Ieraksta autors Mičerevskis atteica: “Skaidrs, ka mana. Es par to domāju katru dienu. Paldies, ka atgādināji.”

“Vnk perfekti. Diemžēl.Drīkst, es šo pārpostošu savā FB?” jautā Andra, kam ieraksta autors piekrīt, sakot: “Mierīgi”.

“Daudzi šo vēl nesaprot, bet šī ir elles planēta,” vērš uzmanību kāds cits komentētājs.

“Ņjā.. es jau kādu laiku par to domāju, kāpēc mēs viens otram tik ļoti nepatīkami. Infantilisms? Iestrēguši kkādā attīstības posmā, kad vēl visa pasaule griežas ap mani?” domīga ir Inga.

Uz šo Ingas jautājumu Mičerevksim ir plašāka atbilde: “Sarežģīts jautājums. Man liekas, ka viens no iemesliem varētu būt tas, ka mēs nākam no ļoti daudz pasaulēm. Bieži vien pat viens indivīds no vairākām, kuras viena otru ciest nevar. Mans vectēvs nāca no pirmskara Latvijas un šo to viņš man iemācīja. Es piedzimu Padomju Savienībā, kurā bija dzimuši arī mani vecāki. 90os izveidojās kaut kāda jauna pasaule un tad mēs nonācām Eiropas Savienībā, kas ir vēl pavisam kaut kas cits. Atkarībā no apstākļiem es varu izvēlēties, kura pasaule man ir piemērotākā konkrētajā brīdī. Un, protams, ļoti riebjas, kad citi nāk ar savu virsū. Taču, iespējams, ka tur ir vēl kaut kas, laikmets tāds, kad es neko nezinu par tiem, kuri dzīvo manā trepju telpā, kur nu vēl tiem, kuri dzīvo uz manas ielas. Loģiski, ka mēs nespējam mājai jaunu jumtu uzlikt. Savukārt uz ielas vispār… kautkādi kretīni liek mašīnu manā vietā, nesavāc aiz suņa, bļaustās naktī. Man nav ne jausmas, kas tie ir par kretīniem. Atliek tikai izsaukt policiju.”

Reklāma
Reklāma

Ingas jautājumu komentē vēl kāds: “Pateikšu noslēpumu. Piedzimu trimdā, 1945.g septembrī. Nodzīvoju savu mūžu līdz 1989.g. trimdā. Mūsu mazā Latviešu grupiņa turējās cieši kopā, kaut svešā zemē būdami. Fakts: ja 2 letiņi tad 3 draudzes un 5 biedrības! Un…skaudība! Un…dusmas! Tas LV DNS.”

Komentāru sadaļu turpina vēl citi soctīkla vietnes “X” lietotāji, ieslīgstot vēl dziļākās pārdomās par Latvijas sabiedrību.

“Par šo Timrots runāja vienā no raidījumiem. Latvijā cilvēki ir neapmierināti ar dzīvi un tas izpaužās arī sadzīvē, tai skaitā ceļu satiksmē. Nevar nepiekrist. Un, kas ir pie tā vainīgs, ka mums ir dzīve tāda, ka galvenais par ko jādomā, ir kā nomaksāt rēķinus, nodokļus, nodevas…” raksta Maris.

Olavs papildina: “Nē, tas nav riebums, bet egoisms un pilnīga vienaldzība pret citiem – esmu tikai ES un mani interesē tikai manas vajadzības un iegribas, esmu savā kapsulā. Citi? Neviena nav.”

“Kāpēc cilvēkiem kopējā kāpņutelpā jāstaigā ar suņiem? Sunim jādzīvo laukos, kur var izskrieties pa āru, un kur suns nerej 10 metru no kaimiņa. OK – suns, kaķis senioram, kas pilsētas dzīvoklī palicis viens. Bet kāpēc bērniem, jauniešiem, dzīviem pāriem, kuriem dzīve kūsā?!” domas pauž arī Voldemārs.

“Izcili definēts tipiskais latvietis!” uzskata Māris. “Precīzi,” piekrīt Aivars. Arī Veiko atbalsta domu: “Pravietiski vārdi”.

“Deklarēto pilnībā apgāž fakts, ka gan latvieši, gan igauņi Igaunijā ievēro satiksmes noteikumus daudz korektāk, nekā abi Latvijā. Cilvēki tie paši, ar to pašu riebšanos… Satiksme nav brīvdomātāju pulciņš, bet sistēma, kura ir jākontrolē,” norāda Aivars.

Marika arī komentē Mičervska ierakstu: “Ļoti precīzi. Kad dzīvoju Latvijā, man tā nelikās. Tagad, kad atbraucu, ļoti uzkrītoši, cik nelaipni, dusmīgi cilvēki ir Latvijā. Es domāju, ka tās ir joprojām padomijas sekas. Un kaut kas latviešos ir arī pašos ar to depresīvo dzīves uztveri: viss ir slikti!”

“Cieņas trūkst pret citiem. Egoisms ir pāri visam. Pašlabums ir prioritāte. Vērtību trūkums. Darbības apsteidz domāšanu. Kategorisms. Empātijas neesamība. Melnbalti uzskati. Steiga. Neizglītošanās. Kūtrums kaut ko mainīt sevī. Alkoholisms. Bailes ieskatīties savā patiesajā “es”,” uzskata Kristaps.

“Tas ir pārsteidzoši, jo visas statistikas liecina, ka mūs paliek mazāk un mēs retāk sastopamies, tā un besījam viens otram vairāk kā jebkad,” piebilst Janis B.

“Mans vērojums, šis izteikti sacies pēc Covid laika ierobežojumiem, cilvēki palikuši naidīgāki, dusmīgāki, nervozāki, neiecītīgāki un turpinās ar kara sākumu. Ir ļoti liela nenoteiktības sajūta, haoss, dārdzība, bezcerība. Sajūta, ka sabiedrība ir traumēta un nespēj atgūties,” novērojis kāds cits.

“Un Kariņš! Kariņu ar lidmašīnām aizmirsi! + ne tikai riebjas + vēl skauž par visu ko (un par to arī riebjas) un vēl – lepna pārliecība, ka “ar mani jau tas nenotiks,” teic vēl kāds. “Tā ir padomijas palieka. Tur (un šobrīd Krievijā) bija – ja man ir slikti (vienalga, kas ir slikti), lai citam arī ir slikti,” komentē kāds soctīkla “X” lietotājs.

“Tā ir cilvēku daba. Ja rietumos kaimiņi smaida viens otram, tas nenozīmē, ka viens otram neriebjas-atšķirībā no LV, viņi vnk. vairāk baidās par savu reputāciju. Mūžīgais pozitīvisms ir progresīvu cilvēku ilūzija. Cilvēku patiesais “pozitīvisms” ir vienas pandēmijas attālumā,” domā East Fame.

Guntis raksta: “Varbūt tāpēc, ka neapmierināti ar sevi, savu dzīvi? Nav jau arī tā, ka visiem ir pietiekami līdzekļi, lai nedomātu tikai par rītdienu? Protams, birokrāti, kas tikai domā, bet nerīkojas. Viss kopā ir tā kā ir. Iecietība un sapratne rodas, kad ir sakārtotība un atbildība.”

Mora atklāj savu secinājumu: “Mans personiskais novērojums, ka latviešiem patīk vienpatība. Arī man patīk. Un man neviens neriebjas, ja man liek svētu mieru .”

“Izcils jautājums un daudz atbilžu. 1.dīvaini, ka latvietis ārpus LV ir ļoti draudzīga un izpalīdzīgs. 2.valsts vēl joprojām ir padomju savienība-moderna,kas spoguļojas no sabiedrības. 3.vai jaunā paaudze ir citādāka minimāli,iespējams?! 4.lielākais ego pasaulē, kāpēc? Brīvība,” norāda Neciešamais/Mīlētais.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.