“Mums nav vajadzīgs centralizētais eksāmens, beidzot vidusskolu, jo uz tā parazitē augstskolas” – viedoklis par eksāmeniem
62
Slikti centralizēto eksāmenu rezultāti? Jāatceļ eksāmenu rīkošana! Vismaz tā risinājumu šai problēmai redz kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Varbūt šāda pieeja ir universāla arī citām problēmām? Piemēram, ja slimnīcā pārāk daudziem ir paaugstināta temperatūra, tad jāpārtrauc to mērīt? Ja pārāk daudzus pieķer atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanā, varbūt kaitīgi ir fotoradari?
Teiksiet – pārspīlējums? Bet vai centieni noņemt no dienaskārtības vidējās izglītības kvalitātes un arī centralizēto eksāmenu uzdevumu kvalitātes problēmas, vien atceļot eksāmenus, nav pārspīlējums? Nu, labi, ja ne pārspīlējums, tad kaitniecība noteikti. Jo tādā gadījumā vairs nebūtu vienota mēra vidējās izglītības kvalitātei, jo katra skola būtu tendēta piepacelt skolēnu zināšanu vērtējumus, lai netiktu atzīta par sliktu un likvidējamu. To varējām pārliecināties pērn, kad ieviesa centralizētos eksāmenus pamatskolu beidzējiem un sekmju līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kritās.
“Par eksāmeniem man ir viedoklis, ko es ļoti pamazām mēģinu iebarot – tā nedrīkst teikt… pārliecināt izglītības ministri, ka mums nav vajadzīgs centralizētais eksāmens, beidzot vidusskolu, jo uz tā parazitē augstskolas,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda finanšu ministra padomnieks un bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.
Augstskolas tātad ir sliktās? Parazīti? Varbūt eksministrs arī atgādinās, kāpēc savulaik ieviesa centralizētos eksāmenus virknē svarīgāko mācību priekšmetu? Vai ne tāpēc, lai valstī būtu vienots vidusskolu beidzēju zināšanu līmeņa novērtējums un augstskolām nebūtu jārīko iestājpārbaudījumi, tātad vienā vasarā skolēniem nebūtu divreiz jākārto eksāmeni – vienreiz vidusskolu beidzot, otrreiz stājoties augstskolā? Labi, taisnība, ka ne visi vidusskolu beidzēji iestājas augstskolā, tiem tad varbūt zināšanu vērtējumi vispār lieki, taču vai tas vienlaikus nozīmē, ka skolu darba kvalitātes novērtējums arī nav vajadzīgs?
Šogad optimālā līmeņa eksāmenos 15% nav sasnieguši aptuveni 250 angļu valodas, 170 latviešu valodas un 2700 (!) matemātikas eksāmena kārtotāji. Latviešu valodas optimālā līmeņa eksāmenā vidusskolēnu vidējais rezultāts ir 55%, savukārt matemātikā – 34%. Arī starp augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem lielākais izkritušo skaits ir matemātikā – ap 50 skolēniem.
Vai tikpat slikti rezultāti bija tad, kad centralizētos eksāmenus ieviesa? Eksperti teiks, ka nevar salīdzināt, jo mainījušies vērtēšanas principi utt. Bet kā tad var vērtēt izglītības kvalitātes uzlabošanos vai pasliktināšanos, ja vērtējumi pa gadiem nav salīdzināmi?! Varbūt tad eksperimenta kārtībā vajag laiku pa laikam vajag noorganizēt eksāmenus, izmantojot tos uzdevumus, kas bija pirms gadiem 10 vai 20? Vismaz matemātikā, kur jauni atklājumi nenāk tik strauji kā, piemēram, telekomunikācijās, tā var darīt.
Jebkurā gadījumā – kamēr esošā vai kāds no nākamajiem ministriem nav ieklausījies matemātikas profesora Šadurska ieteikumā atcelt skolēnu zināšanu vienoto vērtēšanu, būtu nepieciešama ļoti padziļināta izpēte, kāpēc skolēnu sekmes ir tādas, kādas ir. Īpaši matemātikā. Sanācis brāķis ar izglītības satura reformu? Eksāmenu uzdevumu autoriem galvenā vēlme bijusi “paspīdēt ar savu intelektu”, tāpēc sagatavojuši pārāk neskaidrus formulējumus? Vaina “pārgudrībām” pilnajās jaunajās mācību grāmatās? Vai varbūt tagad plūcam augļus Covid-19 pandēmijas laika “ģeniālajam jaunievedumam” – piespiedu tālmācībai ar mājasdarbu grēdām mācību vielas kārtīgas izskaidrošanas vietā (tā ne visās skolās, bet ne mazums bija tādu)?
Vēl viens uzmanības vērts aspekts – solītā labāko resursu koncentrēšana, samazinot skolu skaitu, tātad arī nedod kvalitatīvus uzlabojumus? Tiešām mazas skolas nebija galvenā problēma, vien varbūt vien vieglāk uzrādāmā vai tāda, kurai vieglāk uzrīdīt visus citus?
Tie ir jautājumi, kuriem nepietiek ar politiskiem paziņojumiem, ka viss it kā kārtībā. Vajag argumentus, kas balstīti faktos – šajā gadījumā zināšanu līmeņu salīdzinājumā. Un ja kur konstatē nepilnības, tās nevajag slēpt aiz vidējiem rādītājiem – nozares ministrijai jānāk klajā ar risinājumiem. Teiksim, ja ir konstatēts, ka matemātikas eksāmenā pārsvarā izkrituši 11.klases skolēni, tālmācības programmu izglītojamie un profesionālās izglītības iestāžu trešā kursa audzēkņi, tad vēl līdz mācību gada sākumam jābūt skaidram rīcības plānam kā šos izglītošanas robus labot. Lai nākamgad mēs nesaskartos ar to pašu problēmu.
