Mums nav ko zaudēt! Sarunas pirms Eirodziesmas fināla 0
“Drosmīgo neprātam slavu mēs dziedam!” ar šiem Gorkija vārdiem gribas sākt rakstu par Eirovīzijas nacionālās atlases dalībniekiem. Un tā nav ironija. Lai kā Eirovīzijas skatītāji gadiem nesaprastu Latvijas pārstāvju sniegumu, mēs atkal ceļamies un ejam uz priekšu, mēs atgriežamies. Un kur gan tas teikts, ka katrai cīņai jābeidzas ar uzvaru? Varbūt pašā cīņā ir skaistums un mūzika. Kurš maijā dosies uz starptautisko konkursu “Eirovīzija 2014” Kopenhāgenā, zināsim jau rītvakar vai nu pie krāsainajiem ekrāniem mājās, vai klātbūtnē Ventspils “Jūras vārtos”.
Arī mums – savs Eirovīzijas fanu klubs
Ko tai Eirovīzijai īsti vajag? Vai burvīgu melodiju kā ABBA “Waterloo”? Vai dievīgu balsi kā Selīnai Dionai? Vai vienkāršu un dvēselisku sadziedāšanos kā brāļiem Olseniem? Varbūt briesmeklīgi ironiskos somu monstrus? Viņi visi savulaik ir plūkuši konkursa uzvaras laurus. Tomēr kopš Eirovīzijas dzimšanas vispārliecinošāk, ar visvairāk punktiem 2009. gadā uzvarēja Norvēģijas pārstāvis Aleksandrs Ribaks ar dziesmu “Fairytale”. Nu, jā – viņa uzstāšanās bija aizraujošs pārsteigums kā pasaka. Un “Fairytale” melodija vēl ilgi bija daudzu mobilo telefonu zvana skaņa. Radās pat jociņš – ei, tev atkal Ribaks zvana! Bet atgriezīsimies realitātē!
Latvijas Eirovīzijas pārstāvji jau piecus gadus nav tikuši konkursa finālā. Skaidrs, ka Latvijas Eirovīzijas dziesmām ir vajadzīgs atbalsts. Un tas nāk un ir jau klāt – Rīgā ir nodibināts Eirovīzijas fanu klubs. Viens no kluba dibinātājiem televīzijas žurnālists Miroslavs Kodis domā, ka pret Eirovīzijas dziesmu konkursu Latvijā derētu nopietnāka attieksme, kāda tā ir citās Eiropas valstīs, un fanu kluba darbība varētu to sekmēt. Nevis reizi gadā piepūst vaigus, sacensties un saprast – ek, atkal nekā! Bet noturēt Eirovīzijas valdzinājuma gaisotni gada garumā – draudzēties ar citu valstu Eirovīzijas fanu klubiem, rīkot citzemju Eirovīzijas dziesmu izpildītāju koncertus Latvijā un rosināt mūsējos Eirovīzijas censoņus uzstāties plašāk. Bet pirmais visiem redzamais Rīgas Eirovīzijas fanu kluba iznāciens būs Ventspilī – nacionālās atlases finālā tiks pasniegta fanu kluba simpātiju balva, par kuru būs nobalsojuši visi kluba biedri. Kura dziesma tā būs, rītvakar redzēsim. Bet Miroslavs Kodis jau tagad neslēpj, ka viņa simpātija ir Olga Rajecka, vēl arī Dona dziesma.
Sākumā – deja!
Ja pavisam godīgi – sākumā man bija doma pirmoreiz Eirovīzijā startēt ar instrumentālu skaņdarbu, kur vispār nav teksta un neviens nedzied. Jo, kā redzams pēc mūsu pēdējo gadu panākumiem, sevišķas nozīmes tam, vai dziesmu dzied vai ne, laikam nav, – smejas Guntars Račs, bet nu tomēr šajā Eirovīzijā viņš ir teksta autors un tautas dejas uzlicējs uz Eirovīzijas skatuves. Dziesmu-deju “Saule riet” kopā ar “Līgo” dejotājiem lec un dzied Eirovīzijas debitante Olga Rajecka. Viena no visu laiku atzītākajām un pazīstamākajām latviešu popmūzikas dziedātājām. Kā top šādi pārsteigumi? Sākumā Tomasa Kleina melodijai Guntars Račs uzrakstījis tekstu angliski “Take Away”, un to iedziedājis labs paziņa no kādas Amerikas grupas. Kad dziesma iekļuvusi starp pusfināla dziesmām, sākuši domāt, kurš gan varētu būt izpildītājs. Pāris populāriem Latvijas dziedātājiem nav bijis plānots piedalīties šā gada dziesmu konkursā. Tā nu strauji tuvojies laiks, kad jānosauc izpildītāji. Kādā sarunā ar kolēģi Elitu Mīlgrāvi Guntars ieminējies, ka noteikti dziesmai grib piesaistīt Latvijas dejotājus. Lai viņa kā “Līgo” dejotāja parunā ar horeogrāfu Jāni Purviņu. Tikmēr tapis dziesmas latviešu teksts. Elita atgādinājusi, ka pēc divām dienām ir jāpaziņo dziesmas izpildītāji un ieminējusies, kāpēc gan neuzaicināt Olgu? Guntars gan bažījies, vai viņa piekritīs, bet piezvanījis un saņēmis priecīgu Olgas Rajeckas piekrišanu. Kāpēc viņa tā uzreiz teica jā?
Ar Guntaru Raču esam pazīstami jau kādus 30 gadus, esmu dziedājusi daudzas dziesmas ar viņa vārdiem. Kad piedāvāja dziedāt šo dziesmu, noklausījos un iedziedāju. Es jau nezināju, ka tā būs konkursam, domāju – piedalīšos kā viesis. Kad horeogrāfs Jānis Purviņš parādīja deju, kas man būs jādejo, biju šokā! Tas nav iespējams! Nevar tā dejot un vienlaikus dziedāt. Kāpēc neaizelšos? To visi jautā. Savulaik mācījos pie vokālās pedagoģes Maigas Grietēnas, viņa man iemācīja elpot. Eirovīzijai gatavojos pamatīgi, jo man patīk visu izdarīt par 10 punktiem, citādi nav jēgas piedalīties. Man patīk, ka sākumā ir grūti, tad pārvarēt to un lai ir prieks par paveikto. Dejot man ļoti patīk, katru svētdienu dejoju ansamblī “Rotaļa XO”. Mēģinājumā domāju, kāpēc man ir tik viegli? Ā! Tāpēc, ka tur man nav jādzied! – smejas Olga un lūdz pateikt paldies visiem faniem un atbalstītājiem. Nudien nav nojautusi, ka to ir tik daudz.
Kas brauks uz Eirovīziju – vai Olga vai Dons, vai kāds X, zināsim rītvakar. Bet vai mums Kopenhāgenā vispār ir izredzes? Vai mums mūždien kā donkihotiem jācīnās ar tām Eirovīzijas vējdzirnavām? Citas valstis taču izstājas…
Eirovīzijai jau ir ne tik daudz muzikāli kritēriji kā sportiski – svarīgi piedalīties. Vienmēr būs daļa publikas, kam dziesma nepatiks, un vienmēr būs daļa, kam patiks arī tad, ja tā paliks pēdējā vietā. Es gribētu ticēt un cerēt, ka katra dalība Eirovīzijā, arī ja Latvijas dziedātājs paliek pēdējā vietā, nenes Latvijai kaunu, bet gan mazliet atpazīstamības. Un noteikti uzrunā kādu daļu cilvēku, kurus mēs varbūt skaļi nedzirdam, bet kuriem dziesma patīk. Manuprāt, svarīgi mēģināt vēlreiz aizbraukt ar latviešu valodu. Jo mums jau nav ko zaudēt! – saka Guntars Račs.
Uzziņai:
Pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss notika 1956. gadā Šveicē, Lugano;
Eirovīzijas dziesmu konkursā Latvija uzvarēja 2002. gadā Tallinā ar Marijas Naumovas dziesmu “I Wanna”;
Eirovīzija ir viens no visskatītākajiem mūzikas pasākumiem pasaulē. To translē visās Eiropas valstīs, kā arī ASV, Austrālijā, Ķīnā un caur internetu to var redzēt visā pasaulē.
“Dziesma 2014” finālā iekļuvušas:
1. “Saule riet” (“Take Away”), dzied un dejo Olga un “Līgo” , mūzika – Tomass Kleins, teksts – Guntars Račs.
2. “Stay”, dzied Samanta Tīna, mūzika un teksts – Ingars Viļums.
3. “Cake To Bake”, dzied un spēlē grupa “Aarzemnieki”, mūzika un teksts – Guntis Veilands.
4. “Here I am again”, dzied Niko, mūzika un teksts Vladimirs Koževņikovs (Niko).
5. “Going All the Way”, izpildītāji grupa “MyRadiantU”, mūzika un teksts Janis Driksna.
6. “I can breathe”, dzied Aminata Savadogo, mūzika un teksts Aminata Savadogo.
7. “Pēdējā vēstule”, dzied Dons, mūzika – Artūrs Šingirejs, teksts – Ingus Bērziņš.
8. “Moment and tomorrow”, dzied Katrīna Bindere, mūzika – Edgars Beļickis, Kārlis Auziņš, teksts – Mikus Frišfelds.
9. “If I Could (Get Away)”, izpilda grupa “Eirošmits”, mūzika – Miks Žagars un Raitis Aušmuksts, teksts – Miks Žagars.
10. “Revelation”, izpildītāji Ralfs Eilands & Valters Pūce, mūzika – Ralfs Eilands, Valters Pūce, Ansis Grūbe, teksts – Ralfs Eilands.
11. “Lights on”, dzied Markus Riva, mūzika – Gaitis Lazdāns, teksts – Markus Riva.
12. “You Are The Reason”, dzied Katrine Lukins, mūzika – Katrine Lukins, Kārlis Indrišonoks, teksts – Katrine Lukins.
