“Mums, mazajiem, ir jādomā ļoti ātri taktiski.” Kudors komentē Baltijas aizsardzības līnijas izveidi 75
“Militārajā plānošanā – tādās lielajās plānošanās ir tāds stratēģiskais, operacionālais un taktiskais līmenis. Mobilitātes ziņā mums, mazajiem, ir jādomā ļoti ātri taktiski, ka mēs jau rīkojamies vienalga, kamēr aiziet signāls līdz Briselei un atnāk atpakaļ, mēs jau šaujam un karojam,” tā TV24 raidījumā “Ziņu top” pauda politologs Andis Kudors, komentējot izskanējušo ziņu par to, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri piektdien, 19.janvārī, parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.
“Kas ir svarīgi trijām Baltijas valstīm? Kopīgi iepirkumi – lai pēc iespējas būtu lētāki. Otrs – lai visas trīs valstis ir pāliecinātas, ka visām trim robežas ar Krieviju ir vienādi stingri nostiprinātas. Tāpēc, ja kaut kur ir vājāks posms, tad tas tiks izmantots, un, protams, tur iebruks,” skaidroja politologs Kudors, runājot par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežu aizsardzību no iespējamā Krievijas uzbrukuma Baltijas valstīm, par ko pēdējā laikā aktīvi diskutē kā Baltijā, tā arī Eiropas valstīs.
“Visas trīs [Baltijas valstis] ir vitāli ieinteresētas, ka visa līnija ir vienādi stipra, – vai tie būs vai nebūs mīnu lauki, par to tiek spriests, bet es domāju, ka ir jāsteidz visi darbi darīt,” uzsvēra Kudors TV24 raidījumā “Ziņu top”. Politologs kā trešo nosauca palīdzību Ukrainai. “Mēs līdzīgi, cik vien var, arī koordinējamies, kā mēs palīdzam Ukrainai,” piebilda Kudors.
Portāls LA.LV jau vēstīja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri piektdien, 19.janvārī, parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plāns paredz nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.
Kā medijiem norādīja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), tad iniciatīva par aizsardzības līnijas izveidi būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī atbilstoši NATO aizsardzības plāniem.
Tikmēr Baltijas valstu apņemšanās veidot Baltijas Aizsardzības līniju ir ļoti pareizs solis, bet projekts nebūs lēts, tā pirmdien, 22.janvārī,aģentūrai LETA atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube. Apņemšanās veidot Baltijas aizsardzības līniju ir ļoti pareizs solis un apsveicams. Šis projekts nebūs lēts, bet tas ļoti ievērojami apgrūtinās iespējamā pretinieka – Krievijas, virzīšanos Latvijā, norādīja Graube.
Lai arī vēsturē ir bijuši spilgti piemēri, kad valstis veidojušas stingri nocietinātas fortifikācijas līnijas, piemēram, Mažino līnija Francijā, Graube vērsa uzmanību, ka Baltijas aizsardzības līnija ar tāda līmeņa līniju nav salīdzināma.
“Baltijas gadījumā ir runa par pretmobilitātes pasākumiem un to, kā labāk organizēt aizsardzību. Kādā tieši veidā šī līnija tiks veidota, ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Daba ir ļoti atšķirīga Igaunijā un Latvijā, līdz ar to bunkuru aizsardzības sistēmas atšķirsies dažādās vietās,” uzsvēra Graube.
Graubes ieskatā līnijas veidošanā ir jāveic ļoti nopietns un rūpīgs pētījums, jo dažāda inženiertehnisko konstrukciju veidošana prasīs papildu izpēti.
“Dzelzsbetona dzoti, ložmetējligzdas vai vietas, kas sagatavotas artilērijas sistēmām – tas viss ir komplekss jautājums. Tas atkarīgs, par kuru robežas posmu ir runa. Protams, ka meža vidū vai purva malā neviens neveidos inženiertehniskās būves, kas paredzētas bruņutehnikas apturēšanai,” uzsvēra Graube un nenoliedza, ka konstrukciju veidošanas pabeigšanai būs nepieciešami vairāki gadi.
Aizsardzības ministrija un NBS paziņojuši, ka patlaban nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas. Komentējot minēto, Graube norādīja, ka Otavas konvencijas jautājumā svarīgākais ir nodalīt emocionālo daļu, lai arī vērojams, ka kājnieku mīnas tomēr spēlē savu nozīmi mūsdienu kaujās.
Neraugoties uz to, ka Graube personīgi ir izstāšanās no konvencijas atbalstītājs, vienlaikus viņš uzticas NBS profesionāļu slēdzieniem. Tāpat Graube atgādināja, ka mūsdienās ir modernākas un daudz kontrolējamākas ieroču sistēmas, kas attiecīgi samazina civiliedzīvotāju apdraudējumu.
