– To negatīvo attieksmi pret ES pēdējā laikā īpaši sakāpina bēgļu netraucēta ieplūšana un ES institūciju bezspēcība pret šiem milzu pūļiem, kas nelegāli šķērso ES valstu robežas jau ar pilnu informāciju, cik lielus pabalstus kurā valstī maksā. 24
– Sīrijā karš plosās jau piecus gadus. Šīs valsts iekšienē esot ap septiņiem miljoniem bēgļu, bet kādi četri miljoni jau ir aizbēguši no šīs valsts un atrodas Jordānijā un Turcijā. Daudzi no šiem miljoniem ir dirnējuši sliktos apstākļos, vāji finansētās Turcijas bēgļu nometnēs.
Kremlis ir iesaistījies Sīrijas karā, atbalstot brutālo šis valsts diktatoru Asadu. Sīrieši redz – karš neiet uz beigām, konflikts starp pozīciju un opozīciju arvien saasinās. Putina mērķis ir atbalstīt Asadu, bet Rietumu valstu mērķis ir cīnīties pret “Islama valsti”, un tas nav viens un tas pats, jo “Islama valsts” ir tikai viens no daudziem Asada pretiniekiem. Kremlis līdz šim bez žēluma ir bombardējis visus, tai skaitā Rietumu sabiedrotos, tai skaitā kurdus…
Bēgļiem Eiropa ir apsolītā zeme. Taču nav tā, ka ES nemeklētu kopīgus risinājumus, lai apturētu imigrantu plūsmu. Nolemts, ka Turcijai piešķirs līdzekļus, ja tās izpildīs zināmus noteikumus. Ja bēgļu plūsmas samazinājums nebūs jūtams, Turcija nesaņems ES naudu. ES meklē, kādā veidā dalībvalstis varētu palīdzēt Grieķijai nostiprināt tās ārējo robežu. ES ir 28 spītīgi neatkarīgas dalībvalstis, kuras sadarbojas uz līguma pamata. ES ir 28 drošības dienesti, kuri greizsirdīgi nedalās ar informāciju, jo baidās, ka kaimiņš to var nopludināt. Mēs gribam vienu kopīgu drošības dienestu, kas varētu veidot mūsu dzīvi drošāku. ES apvienotie bruņotie spēki būtu mūsu drošības interesēs. Tā skepse pret ES savā ziņā ir tāpēc, ka mums tā savienība nav pietiekami cieša.
– Bet bēgļi tikmēr plūst pāri Vidusjūrai,un starptautiski pazīstamais režisors Alvis Hermanis, protestēdams pret Vācijas iecietīgo politiku imigrantu jautājumā, ir paziņojis, ka vairs nestrādās Hamburgas teātri…
– Bēgļi plūdīs neatkarīgi no tā ir vai nav ES. Cilvēki no nabadzīgajiem un kara plosītajiem Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas dodas uz Eiropu pēc labākas dzīves.
– Ja mēs sagribētu nelegāli šķērsot kādu no imigrantu valstu robežām, mūs taču tūdaļ arestētu, jo tas ir krimināli sodāms noziegums, vai ne tā?
– Tomēr ir starpība – vai tie ir divi vai divi simti cilvēku. Eiropā ierodas tūkstošiem cilvēku dienā, tā ir straume. Es nešaubos, ka Grieķijai ir krasta apsardze, kas spētu nogremdēt katru gumijas laivu, bet tas netiek pieļauts, jo bojā ietu ļoti daudz cilvēku. ES sāk kopīgi reaģēt uz šo problēmu, meklē risinājumus. Iepriekš, kad bēgļu plūsma tik ļoti nebija skārusi lielu daļu ES valstis, neviens par to nelikās zinis. Tagad visi saprot, ka tā nav tikai itāļu, grieķu vai ungāru problēma, tā ir mūsu visu problēma.
Es arī gribētu, lai mēs reaģējam ātrāk. Bet problēma ir tā, ka pastāv liela pretestība no ES ciešākai integrācijai. Mēs esam, kur mēs esam – 28 neatkarīgas armijas, tikpat neatkarīgu drošības dienestu un robežsardzes dienestu, kuri labākajā gadījumā var sazināties ar kaimiņu valstīm.
Banku un eiro krīze jau reiz pierādīja, ka mēs vislabāk varam tikt galā ar problēmām, ciešāk sadarbojoties. Tāpēc ES pamatiem ir jābūt drošiem. Tomēr bažas pastāv, jo Francijā nupat vislielāko procentu reģionālo vēlēšanu pirmajā kārtā saņēma ekstrēmi labējie ar Marinu Lepēnu priekšgalā. Neraugoties uz to, ka viņas partija ir saņēmusi ap 11 miljoniem eiro “aizdevumu” no Kremļa. Kurš saprātīgs cilvēks aizdod politiskajai partijai naudu, labi zinot, ka partijas pēc definīcijas ir naudas tērētājas, nevis naudas pelnītājas. Lepēnas partija ir atkarīga no Putina un vēlas izārdīt ES no iekšienes, grib, lai Francija izstājas no eiro zonas, lai tiek iznīdēta ES subsīdiju sistēmu… Ja šāda partija iesakņotos Vācijā, tad es saredzētu ļoti grūtus laikus tieši Latvijai, jo, atšķirībā no Francijas, Vācija, būdama lielāka un turīgākā dalībvalsts, reāli nosaka ES darba kārtību.
