– Pieņemot 2016. gada valsts budžetu, pēkšņi atradās lieki 10 miljoni eiro veselības aprūpei. Izrādās, no valsts iemaksātās naudas summas ES budžetā. Kā tas var būt, ka mēs tik ļoti pārmaksājam, neraugoties uz pašmāju plāno naudas maku? 24
– ES budžets nav vienkārši veidots. Dalībvalstis tajā iemaksā naudu pēc noteiktām pietiekami dinamiskām formulām. Latvija par katru eiro, ko iemaksā kopējā budžetā, saņem atpakaļ no dažādiem fondiem četrus eiro konkrētu projektu īstenošanai.
Tiek sakārtots ceļu maģistrālais tīkls, pilsētu un mazpilsētu centri tiek atjaunoti. Regulāri apmeklēju Latvijas skolas un esmu ievērojis, ka dabas zinību kabineti visbiežāk iekārtoti par ES naudu. Tiešie labumi ir milzīgi.
– Mēs varam būt gandarīti, bet, piemēram, Lielbritānijai ir pretēja nostāja, tur apsver iespēju izstāties no draudzīgās saimes, un viens no iemesliem ir tas, ka šīs valsts iemaksas ES budžetā ar katru gadu pieaug, bet atpakaļ atnāk krietni mazāk, nekā tiek iemaksāts.
– Starp Lielbritāniju un Latviju ir milzīga atšķirība. Sāksim ar to, ka vairāk nekā tūkstoš gadus nevienam nav izdevies iekarot Lielbritāniju. Britiem ir ļoti lepna, bagāta ar neatkarību saistīta vēsture. Briti iestājās ES, lai palīdzētu saglabāt mieru Eiropā. Ja tagad viena daļa britu sabiedrības uzskata, ka tās iemaksas nav tā labuma vērtas, to var saprast. Tomēr es uzskatu, ka tas ir tuvredzīgi, jo Lielbritānijas ekonomiskā veiksme kopš Otrā pasaules kara ir tiešā veidā saistīta ar to, ka Eiropas iekšienē pakāpeniski samazinājušies šķēršļi tirdzniecībai. Lielbritānijā ir ļoti daudz ražotāju, no kuriem vairāk nekā puse savas preces eksportē uz ES valstīm. Ja Lielbritānija izstātos no ES, tad tai vairs nebūtu tik vienkārši eksportēt savus ražojumus uz citām Eiropas valstīm, jo būtu noteiktas dažādas prasības, kuru nebija, esot ES sastāvā. Lielbritānija būs spiesta pret savu gribu pielāgoties ES pieņemtajiem likumiem. Pat briti, kuri iemaksā vairāk, nekā saņem naudā, gūst milzu labumu no atvērtajām ES robežām.
– Bet kas tomēr tur dzīvu to eiroskepticismu, kuram piebalso arī intelektuāļi, izrādot neapmierinātību, ka mēs par daudz atdodam ES no savas neatkarības?
– Visticamāk, ka cilvēkiem nav pilnībā saprotams, kā ES institūcijās pieņem lēmumus. Bieži esmu dzirdējis viedoklis, ka Brisele dalībvalstīm uzspiež ievērot savas pieņemtās regulas un direktīvas. Vajadzētu gan paturēt prātā, ka Brisele nav nekas vairāk kā pilsēta, kurā atrodas centrālās ES institūcijas, kurās strādā dalībvalstu vēlētāju ievēlētie deputāti, kā arī valdību vadītāji. Nav trešās varas, kas mums kaut ko uzspiež no malas. Eiropas Komisija ir tikai izpildvara, kura visbiežāk ierosina likumus, balstoties uz Eiropas Parlamenta ieteikumiem vai dalībvalstu galotņu sanāksmēs izskanējušajiem priekšlikumiem. Nākas vien atzīt, ka ES likumdošana esam mēs paši.
Mēs esam daudz strādājuši, lai Latvija saņemtu apjomīgas naudas summas no ES fondiem. Aizvadītajā gadā tika panākta pret – naudas atmazgāšanas direktīvas pieņemšana. Tajā man izdevās iestrādāt to, ka divu gadu laikā tiks izveidots Eiropas mēroga patieso labuma guvēju reģistrs, atklājot Eiropas iekšējos ofšorus. Mūsu drošības iestādes gadiem ilgi cīnās ar necaurskatāmiem ofšoriem un beidzot šī ofšoru anonimitāte Eiropas teritorijā tiks izbeigta.
Esam iestrādājuši, ka pirmā prioritāte ES enerģētikas politikā ir likvidēt energoizolētību – ja kādai valstij nav savienojumu, to izbūvēs par ES kopienas naudu, lai varētu piegādāt gāzi un elektrību. “Rail Baltica” projekts, kura īstenošanai 85% tiek segti no ES budžeta, savienos Baltijas valstis un Centrālo Eiropu.
Mēs neesam bezspēcīgi, mēs reāli varam izmantot šo instrumentu, ko sauc par ES likumdošanu. Tā ir milzu priekšrocība, ko daudzi varbūt nezina, ka mums ir daudz cilvēku, kas sadarbojoties prot šo instrumentu skandēt. Tie ir mūsu ministriju pārstāvji, kas pastāvīgi uzturas Briselē, Latvijas ārlietu resors, kas ir ļoti spēcīgs, un ievēlētie politiķi, kas arī ir apguvuši šo spēli.
