“Mums jābūt tiem, kas dzird un reaģē!” Edijs Klaišis par daudzu traģēdiju priekšvēstnesi depresiju 0
Traģisks notikums, kas saistīts ar Latvijas basketbolistu Jāni Timmu Maskavā, ir uzjundījis diskusiju par garīgās veselības jautājumiem un depresijas izplatību, īpaši jauniešu vidū. Šī problēma, lai gan bieži noklusēta, ir kļuvusi par mūsdienu sabiedrības izaicinājumu. TV24 raidījumā “Uz līnijas” savas domas par šo tēmu pauda Edijs Klaišis, “Open” radošo centru vadītājs, uzsverot sabiedrības un pieaugušo lomu šajā jautājumā.
“Ja pieaugušie nespēj tikt galā ar depresiju, ko mēs varam teikt par bērniem?” Klaišis vaicāja, norādot, ka problēma ir daudz dziļāka, nekā šķiet. Viņš izcēla, cik bieži pieaugušie ir tik pārņemti ar ikdienas skrējienu, ka nepamana, kas notiek ar viņu līdzcilvēkiem, tostarp jauniešiem. “Būsim reāli – pieaugušie ļoti bieži neredz, kas notiek blakus. Vai arī izliekas, ka neredz.”
Klaišis atzina, ka daudzi pieaugušie ir aizņemti ar savu ikdienas problēmu risināšanu – rēķiniem, kredītiem, darba pienākumiem un citām rūpēm. Tas bieži vien novērš uzmanību no bērnu un jauniešu emocionālajām vajadzībām. “Mēs ļoti bieži neredzam, kas notiek ar mūsu bērniem vai līdzcilvēkiem, jo esam pārņemti ar savām lietām. Tas ir fakts, kas diemžēl noved pie tā, ka cilvēki nejūtas sadzirdēti,” Klaišis sacīja.
Viņš arī vērsa uzmanību uz situācijām, kad cilvēki cenšas lūgt palīdzību, bet saņem atraidījumu vai vienaldzīgu attieksmi: “Ja cilvēks saņem atbildi –
“Ja man būtu tavas problēmas…”, viņš vairāk neprasīs. Diemžēl tas bieži noved pie traģiskiem gadījumiem, kad kāds izlemj pārtraukt savas ciešanas.”
Klaišis uzsvēra, ka pēc traģiskiem notikumiem bieži atklājas, ka ir bijuši brīdinājuma signāli, kurus apkārtējie ignorēja: “Mēs dzirdam: viss bija pozitīvi, viss bija labi, bet tad sāk atcerēties – toreiz viņš kaut ko teica. Taču tajā brīdī mēs tam nepievērsām uzmanību.”
Viņš uzsvēra nepieciešamību cilvēkiem iemācīties sarunāties savā starpā un, pats galvenais, iemācīties sadzirdēt vienam otru: “Mums ir jāiemācās ne tikai runāt, bet arī sadzirdēt. Tikai tad mēs spēsim atpazīt un risināt problēmas, pirms tās kļūst neatgriezeniskas.”
Viņš aicināja pievērst lielāku uzmanību jauniešu emocionālajai veselībai, radot vidi, kurā viņi justos droši dalīties ar savām sajūtām un saņemt nepieciešamo atbalstu. “Katram cilvēkam ir svarīgi justies pieņemtam un saprastam. Tikai tad mēs varam veidot sabiedrību, kurā šādas traģēdijas kļūst par izņēmumu, nevis par normu,” noslēdz Klaišis.
