Mums ir “valodas gēns” 0
Kādus vārdus saprot 16 mēnešus vecs bērns, ko prot pateikt trīsgadnieks un kā attīstās viņu valoda? To divus gadus sadarbībā ar norvēģu kolēģiem pētīja Latvijas augstskolu zinātnieki, un aprīlī šis projekts ir beidzies.
“Vecāku aptauju, ko sauc par Makartura-Beitas komunikatīvās attīstības testu, izstrādājuši Amerikas zinātnieki,” stāsta Latvijas Universitātes profesore Anna Vulāne, viena no projekta “Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums” vadītājām. “Sākumā tests tika izveidots amerikāņu angļu valodai, tagad tas piemērots jau vairāk nekā 60 pasaules valodām. Pasaulē šo testu plaši izmanto pētnieki, pedagogi, logopēdi un bērnu vecāki. Mēs šo testu esam piemērojuši pārbaudei latviešu valodā.”
Vārdi, žesti un teikumi
Bija divas aptaujas, no kurām pirmo – “Vārdi un žesti” – izmantoja astoņu līdz sešpadsmit mēnešus vecu bērnu komunikatīvās attīstības vērtēšanai. Vecāki aptaujas anketā norādīja, vai bērns tikai saprot kādu vārdu – reaģē ar ķermeni, žestiem, mīmiku – vai arī jau lieto to. Ja mamma saka mazulim: “Raug, kur bumba!” un bērns paskatās uz bumbu, tas nozīmē, ka viņš saprot šā vārda jēgu. Otrajā aptaujā – “Vārdi un teikumi” – tika ievāktas ziņas par 16 līdz 36 mēnešus vecu bērnu valodas attīstību.
No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsūtītajām 6698 vēstulēm pētnieki saņēma 747 atbildes ar aizpildītām anketām. Tomēr tas bija pietiekami, lai iegūtu ticamu ainu par vairāku simtu bērnu valodu. Bērni attīstās ļoti dažādi: viens sākumā klusē un pēc tam sāk runāt ne tikai vienkāršos paplašinātos, bet jau saliktos teikumos, turklāt pietiekami skaidri, bet cits pirmos vārdus pasaka jau ļoti agri. Daži vecāki uzskatījuši – bērns vēl pārāk mazs, viņš taču neko nezina un nesaprot, bet, aizpildot testu, pārliecinājušies, cik daudz jau atvase zina un saprot. Tā astoņu mēnešu vecumā bērns lieto vidēji divus vārdus, bet saprot 49, savukārt 16 mēnešu vecumā – attiecīgi 41 un 211.
Zina vārdu “grāmata”
Pētnieki izzināja bērnu valodas attīstību pa mēnešiem – kurus vārdus, vārdu formas, kādas frāzes utt. viņi saprot un lieto. Visbiežāk pirmie vārdi mazulim ir “māte”, “tēvs”, un arī pētījumā secināts, ka astoņu līdz 16 mēnešu vecumā bērni jau tos saprot un lieto (jebkurā izrunas variantā – “mamm”, “tets” vai “pa”). Tāpat šajā vecumā bērns arī pazīst un lieto pats savu vārdu; saprot arī “autiņbiksītes”, “bumba”, “kaķis”, “mašīna”, “ūdens”, “suns”, “ārā”, “vecāmāte”, “zeķes”, “karote”, “deguns”, “cepure”, “banāns”, “telefons”, “kāja”, “rotaļlieta/mantiņa”. Pazīstamo vārdu vidū ir arī “grāmata”. Pētnieki secina – tas nozīmē, ka grāmata ģimenē ir svarīga.
No īpašības vai apstākļa vārdiem astoņus līdz 16 mēnešus veci bērni saprot un/vai lieto vārdus “garšīgs/ņammīgs”, “mīļš/mīļi”, “labs/labi”, “karsts/karsti”, kā arī “tukšs”, “slapjš”, “liels”, “mazs”, “salds”, “auksts/auksti”, “tumšs”, “ātrs/ātri”, “netīrs”, “mīksts”, “skaļš/skaļi”, “slikts/slikti”, “skaists/skaisti”, “salauzts/salūzis”.
No dzīvokļa priekšmetu un mēbeļu nosaukumiem viņi pazīst vārdus “dīvāns”, “durvis”, “duša”, “gaitenis”, “galds”, “gulta”, “kāpnes”, “krāns”, “krāsns”. “Protams, ja bērniņš šajā vecumā ko arī saka, tad ne jau tādā veidā, kā uzrakstīts, bet viņam ir sava skaņu kopa, varbūt “gulta” ir “gu” vai “ta”,” komentē zinātniece. Septiņpadsmit līdz 36 mēnešus veci bērni jau zina 34 šīs tematiskās grupas vārdus, piemēram, “atvilktne”, “balkons”, “grīda”, “griesti”, “jumts” u. c.
“Nokar, lūdzu, man mēteli.”
Bieži vien bērni rada savas vārdu konstrukcijas, ar kurām pārsteidz vecākus. Piemēram, saka nevis “es skrienu ātri”, bet “es skrienīju ātri”. Jā, pētniece apstiprina, ka tā ir loģiska konstrukcija, jo šajā vecumā daudzi bērni diezgan konsekventi 1. konjugācijas darbības vārdus lieto tāpat kā 2. konjugācijas darbības vārdus – “skrienīju”, “kāpīju”, “nesīju” u. tml. “Bērns “sakārto” vārdus sistēmā,” skaidro A. Vulāne. “Acīmredzot 2. konjugācijas darbības vārdu formas dominē, bērns “iekārto” šajā sistēmā arī 1. konjugāciju.” Valodniece piemin, ka tā saucamais “valodas gēns” cilvēkam nodrošina runas spēju. Bērni ļoti labi izjūt ne tikai gramatisko sistēmu, bet arī vārddarināšanas sistēmu. Piemēram, mazais zina vārdus “pakārt mēteli”, bet viņam ir aizmirsies, kā nosaukt pretēju darbību, tāpēc lūgums skan: “Nokar, lūdzu, man mēteli.” Zinātnieki iesaka – vecākiem nevajag šādus vārdus labot, bet sekmēt atbilstošu lietojumu ar savu paraugu un, sarunājoties ar bērnu, attīstīt vērīgumu un vēlmi runāt, nosaukt lietas vārdā.
Pētījuma rezultātā tapušās rokasgrāmatas un normatīvie rādītāji būs ievietoti projekta LAMBA mājaslapā, līdz ar to mūsu bērnu valodas dati būs par brīvu pieejami ne tikai pētniekiem, bet arī vecākiem, pedagogiem, logopēdiem un nokļūs starptautiskā apritē.
Turklāt ikviens no vecākiem var sameklēt adresē www.cdi.lamba.lv testu, aizsūtīt savu adresi, saņemt paroli un izpildīt anketu. Izmantojot rokasgrāmatu, viņš varēs salīdzināt sava bērna runas attīstību ar normatīvajiem rādītājiem.
Stāsta mammas: krāsu nosaukumi angļu valodā
Kādi bijuši jūsu interesantākie vērojumi par bērnu valodas attīstību?
Elīna, 28 mēnešus vecā Roberta māmiņa: “Man ir arī astoņgadīga meita, un salīdzinot redzu, ka dēliņš runā mazāk nekā savulaik viņa māsa šajā vecumā. Taču nesatraucos, jo bērni attīstās dažādi, un gaidu, gan pienāks laiks, kad viņš pratīs visu izstāstīt. Vairākus pirmo reizi pateiktus vārdus atceros saistībā ar situācijām, kuros tie tika izrunāti. Māsa ēda konfektes, un Roberts skrēja pakaļ, saucot: “Konča, konča!” Vienvakar, kad ienācām abas ar meitu iekšā, redzēju, dēls priecīgs lēkā pa gultiņu un sauc: “Pacel, pacel!” Vīrs paskaidroja, ka mazais izmētājis mantas, un viņš sacījis: “Pacel!” Dēls, iemācījies šo vārdu, tagad sauc māsai, lai paceļ viņa mantas. Roberts daudzus vārdus – “ēst”, “dzert”, “nolikt”, “nāc”, “tētis atbraucis” – saka skaidri, bet daudzus – savā valodā. 15 minūtes dienā Roberts skatās ” Youtube” angļu valodā multenītes. Tāpēc krāsas viņš prot nosaukt angliski – “red” (sarkans), “blu” (zils), bet latviski krāsu nosaukumus vēl nesaka.”
Mārīte, pusotru gadu vecas meitas māmiņa: “Meitiņa saprot pilnīgi visu un visus lūgumus var izpildīt. Valodiņa pamazām attīstās, viņa saka dažus vārdus un aktīvi runā, piepalīdzot ar dažādām grimasēm savā valodiņā.”
