Mums ir “pasaulē labākais” bruņojums! Kremlis pulcina draugus no Baltkrievijas un Ķīnas uz militārām mācībām 97
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ANO, Ukrainas un Turcijas vadītājiem vakar Ļvivā apspriežot pasākumus, kā mazināt kodolkatastrofas iespējamību Zaporižjas atomelektrostacijā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins izziņojis plašas militārās mācības, uz kurām ielūdzis draugus no Baltkrievijas, kā arī Ķīnas, Indijas, Mongolijas, Tadžikistānas un citām valstīm.
Maskava cenšas paplašināt sadarbību ar Ķīnu
Mācības “Vostok” (“Austrumi”) sāksies 30. augustā un ilgs līdz 5. septembrim. Kā apgalvojis Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis, karš Ukrainā, ko Maskava dēvē par “speciālo militāro operāciju”, neietekmēšot mācību norisi. Krievijas prezidents Vladimirs Putins grib radīt iespaidu, ka viss notiek pēc Kremļa plāna, par spīti stratēģiskajām neveiksmēm un Krievijas spēku lielajiem zaudējumiem karā Ukrainā, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Mācības notiks Austrumu militārajā apgabalā, kam būtu jāuzsver Krievijas apņēmība aizsargāt visu savu teritoriju. Austrumu militārais apgabals ietver daļu Sibīrijas, un tā štābs ir Habarovskā netālu no Ķīnas robežas. Krievijas militārā vadība atzīmē, ka starptautiskā sadarbība militārajā jomā neesot pārtraukta un mācībās “Vostok” piedalīšoties viss paredzētais personāls un militārā tehnika.
“Liels skaits karavīru un militārās tehnikas no Austrumu militārā apgabala jau tikuši nosūtīti uz karadarbības rajoniem Ukrainā, kur Krievijas spēki cietuši smagus zaudējumus, tāpēc būs interesanti redzēt, ko viņi var savākt,” paziņojis Matjē Bulegs, Londonas domnīcas “Chatham House” militārais eksperts.
Pēc dažādu avotu ziņām, Krievijas spēku zaudējumi Ukrainā kopš iebrukuma februārī ir vismaz 20 000 karavīru, bet ievainoto ir aptuveni trīs reizes vairāk. Iepriekš militārās mācības “Vostok” notika 2018. gadā, piedaloties gandrīz 300 000 karavīriem, tajā skaitā pirmo reizi no Ķīnas. Tas, cik liels Ķīnas kontingents piedalīsies mācībās “Vostok”, šogad liecinās par Maskavas un Pekinas divpusējo attiecību līmeni, Putinam cenšoties paplašināt sadarbību ar Ķīnu laikā, kad pieaug konfrontācija starp Krieviju un Rietumiem.
Ķīna uzstāj, ka lēmums piedalīties kopīgās militārās mācībās ar Krieviju neesot saistīts ar spriedzi attiecībās ar Taivānu vai Krievijas uzbrukumu Ukrainai, apgalvojot, ka to paredzot divpusēja vienošanās starp abām valstīm. Pekina un Maskava rīkoja kopīgas militārās mācības maijā, kad ASV prezidents Džo Baidens tikās ar sabiedrotajiem Āzijas reģionā.
Putins piedāvā bruņojumu sabiedrotajiem jebkur pasaulē
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka esot gatavs piedāvāt sabiedrotajiem jebkur pasaulē vismodernāko bruņojumu, kas, pēc viņa vārdiem, esot “labākais pasaulē”. “Krievija rūpīgi kopj vēsturiskās, stiprās, draudzīgās un patiesi uzticamās attiecības ar Latīņamerikas, Āzijas un Āfrikas valstīm un ir gatava piedāvāt saviem partneriem un sabiedrotajiem vismodernākos ieroču veidus,” Putins paziņoja starptautiskā militārā un tehniskā foruma “Armija-2022” atklāšanā poligonā Maskavas tuvumā, kur interesenti var iegādāties strēlnieku ieročus, bruņumašīnas un artilēriju, kaujas lidmašīnas un bezpilota lidaparātus.
Putins savā uzrunā uzsvēra, ka gandrīz visi ieroči, kas tiek piedāvāti pārdošanai, ir tikuši lietoti karadarbībā, un apgalvoja, ka Krievijā ražotais bruņojums esot pārāks par ārzemēs izgatavoto.
Analītiķi atzīmē, ka, paplašinoties Rietumu sankcijām pret Krieviju, Kremlis īpaši cenšas kultivēt attiecības ar tādiem sabiedrotajiem kā Venecuēla un Kuba, cerot izveidot militāras bāzes Latīņamerikā.
Veidojot partnerību ar Latīņamerikas marksistiskajiem diktatoriem, Krievija mēģina pretoties ASV ietekmei un apliecināt, ka šie režīmi esot tikpat likumīgi. Krievijas bruņojumu iepērk arī Ķīna, Ziemeļkoreja, Irāna, Mjanma.
Lai gan Krievijas bruņojums kopumā atpaliek no ASV, Pentagona eksperti atzīst, ka vairākās jomās Krievijas bruņojums ir nopietns konkurents, piemēram, Kalašņikova triecienšautene, ko iecienījuši bruņotie grupējumi daudzās valstīs, un pretgaisa aizsardzības sistēma S-400.
Bruņojuma eksportā Krievija atpaliek tikai no ASV un pārdod ieročus par aptuveni 15 miljardiem dolāru gadā, kas ir gandrīz piektā daļa no pasaules ieroču eksporta tirgus. No 2017. līdz 2021. gadam 73% no Krievijas bruņojuma eksporta nonāca četrās valstīs – Indijā, Ķīnā, Ēģiptē un Alžīrijā, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta dati.
