Gunārs Nāgels: Svinam de iure simtgadi. Mums ir par ko lepoties! 7
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Simt gadi – simtgade. Cik tas ir cilvēkam, un cik tas ir valstij? Ja valsts dibināšanu var uzskatīt par cilvēka dzimšanas analoģiju, tad valsts de iure atzīšanu var uzskatīt par cilvēka kristīšanas analoģiju. Tikai tad skaitās kā īsts cilvēks vai īsta valsts.
Te nāk prātā interesants atzinums, kas atklājas, pētot Latvijas draudžu baznīcu grāmatas no 19. gadsimta. Katram piedzimušajam bērnam ir piefiksēts dzimšanas un kristīšanas datums un atķeksēta viena no sešām ailēm: laulībā dzimis puisis, laulībā dzimusi meitene, ārpus laulības dzimis puisis, ārpus laulības dzimusi meitene, nedzīvs dzimis puika, nedzīva dzimusi meitene.
Samērā stabili, apmēram desmit procenti ir piereģistrēti kā ārpus laulības dzimuši. Jebkuram aprakstam par “tradicionālām vērtībām” šāds fakts ir jāņem vērā. Pētot uzmanīgāk, atklājas vēl trakāka lieta – ja neprecētam pārim ir piedzimis “ārlaulības” bērns, bet bērnu kristības ir atliktas uz laiku pēc vecāku laulībām, tad bērns ir oficiāli reģistrēts kā “laulībā dzimis”.
Tātad dzemdības un dibināšana ir svētki “pašiem sev”, bet kristības un de iure atzīšana ir svētki “uz āru”. Tikai tad skaitās īsts cilvēks vai valsts.
Latvijai ir sarežģīta vēsture ar dibināšanu un atzīšanu. Latvijas pagaidu nacionālā padome jau 1917. gada 2. decembrī Valkā praktiski pieteica Latvijas neatkarību. Uz šī pamata Lielbritānija 1918. gada 11. novembrī rakstiski atzina Latvijas neatkarību de facto. Tikai nedēļu vēlāk, 18. novembrī, Latvijas Tautas padome proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti.
Proklamēšanas laikā visu Latvijas teritoriju okupēja nupat karā zaudējusī Vācija. Jau 1918. gada 26. novembrī Vācijas pilnvarotais Baltijas zemēs Augusts Vinnigs nosūtīja Pagaidu valdībai notu, kura pēc būtības atzina Latvijas neatkarību.
Neatkarības karš beidzās ar Latvijas un Padomju Krievijas 1920. gada 11. augusta Miera līgumu. Šī bija pirmā neapšaubāmā Latvijas Republikas de iure atzīšana. Bez tās nebūtu sekojusi 1921. gada 26. janvāra de iure atzīšana, kad Antantes Augstākā padome vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju un Igauniju de iure.
Latviju atzina Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija. Citas pasaules valstis piebiedrojās – dažas agrāk (Polija – ar atpakaļejošu datumu parakstīts atzīšanas raksts – ar 1920. gada 31. decembri), dažas vēlāk (ASV – 1922. gada 28. jūlijā – ar vairākām atrunām).
Svinam de iure simtgadi. Esam viena no mazāk nekā divsimt atzītām valstīm pasaulē. Esam izturējuši dzemdības, kristības un arī ugunskristības. Mums ir par ko lepoties!
