Ģ. Vikmanis: – Kāds ir jūsu vērtējums tā sauktajai Krievijas “humānajai kolonnai”? Kāds ir tās mērķis? 6
– Jūs lietojat civilo terminoloģiju, saucot to par “kolonnu”, bet Krievija lieto militāro terminu “konvojs”. Es uzskatu, ka jāizdara viss, lai Ukrainai nebūtu jāpiegādā humānās palīdzības kravas no jebkuras puses – mums šis “konvojs” nebija vajadzīgs. Krievijai bija jāsāk ar to, ka tā nepiegādā ieročus un algotņus teroristu rindām, tad palīdzība mums vispār nebūtu nepieciešama. Mūsu priekšlikums ir vienkāršs – vēlaties nodot humānās palīdzības kravu, tad dariet to ar neitrālas organizācijas starpniecību – Starptautiskā Sarkanā Krusta organizāciju, kurai ir pieredze šādu kravu piegādāšanā.
V. Krustiņš: – Kā jūs vērtējat rietumvalstu atbalstu Ukrainai šajā situācijā?
– Mūs katru dienu satrauc jautājums par mūsu bruņotajiem spēkiem, kas skaita un munīcijas ziņā piekāpjas Krievijas bruņotajiem spēkiem. Ukraina augsti novērtē savu karotāju patriotismu un drosmi – viņi, dodoties kaujās, ir nolikuši sevi uz nāves robežas. Mēs saprotam, ka bez demokrātiskās pasaules atbalsta mēs ar svešo agresiju no austrumu kaimiņa vieni paši galā netiksim. Mēs paļaujamies uz mūsu draugu palīdzību visā pasaulē. Esam pateicīgi Latvijas valdībai par solidaritāti un palīdzību – jūs uzņemat savās ārstniecības iestādēs ārstēšanai mūsu karotājus, kam ir sarežģīti ievainojumi. Mēs nevaram izteikt vārdos, cik viņi jums ir pateicīgi. Kā valsts Ukraina izsaka pateicību jūsu prezidentam, premjerei un ārlietu ministram par palīdzību un atbalstu, ko saņemam starptautiskajās organizācijās. Protams, palīdzības šādos apstākļos vienmēr ir par maz.
