Mums ir ar ko lepoties! Saruna ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Oļeiniku 6
Svētdien, 24. augustā, Ukrainā svinēs Neatkarības dienu, par godu pirms 23 gadiem pasludinātajai valsts neatkarībai. Patlaban Ukraina piedzīvo Krievijas atbalstīto teroristu izraisīto karadarbību Ukrainas austrumos, taču pēdējā laikā Ukrainas armija savelk arvien spēcīgāku cilpu ap pašpasludinātajām “tautas republikām” un sekmīgi turpina antiterorisma operāciju. Par to, kā Ukrainā šajos apstākļos svinēs Neatkarības dienu, kā vērtējami notikumi valstī un kādi būs tuvākajā nākotnē veicamie atjaunošanas darbi, intervijā Voldemāram Krustiņam un Ģirtam Vikmanim stāsta Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Oļeiniks, kurš viesojās “LA” pēc redakcijas ielūguma.
Ģ. Vikmanis: – Kāda nozīme Ukrainas Neatkarības dienai ir ukraiņiem? Ukraina šobrīd piedzīvo grūtus laikus. Kā šajā laikā tiks svinēti valsts svētki?
A. Oļeiniks:– Arī pērn Ukrainas Neatkarības dienas priekšvakarā mēs tikāmies jūsu redakcijā, un es, atbildot uz citu jautājumu, teicu, ka šī diena ukraiņiem nav tikai svētku diena kalendārā. Neatkarība Ukrainas tautai nenāca viegli. Tā nenokrita kā dāvana no debesīm, bet kļuva par loģisku noslēgumu vairāku mūsu tautiešu paaudžu secīgai cīņai par brīvību. Daudzi no viņiem atdeva savu dzīvību par ukraiņu kā nācijas pastāvēšanu. Šodien šiem vārdiem ir jauns apstiprinājums. Lai cik tas skumji skanētu, šogad šo datumu grūti nosaukt par svētkiem – šā vārda klasiskajā izpratnē. Neatkarības diena ir datums, ko sargā katrs ukrainis, un, par nožēlu jāsaka, ar smagumu sirdī par saviem tautiešiem, kuri atdevuši dzīvību, aizsargājot mūsu valsts brīvību.
Neviens pat visšaušalīgākajā murgā nevarēja iedomāties, ka Ukraina, kas nolēmusi nostāties uz valsts atjaunošanas un demokrātisko pārmaiņu ceļa, sastapsies ar tik atklātu agresiju no sava kaimiņa – Krievijas puses. Kaimiņš nolēma traucēt Ukrainai iet pa šo ceļu, izmantojot teroru, mūsu pilsoņu slepkavības, Krimas aneksiju, kā arī pārkāpjot mūsu robežas ar saviem militārajiem formējumiem un algotņiem. Faktiski pret Ukrainu ir izvērsts nepasludināts karš, kas tiek vests nevis pēc kara laika likumiem, bet izmantojot politisko, materiālo un munīcijas atbalstu teroristiem, kas tiek iesūtīti mūsu valstī.
Šajos grūtajos laikos Ukraina nerīkos liela apjoma svinības par godu Neatkarības dienai. Ukrainas valdība, pēc prezidenta Petro Porošenko rīkojuma, ir sagatavojusi svinīgo pasākumu plānu. Tajā ietilpst valsts karoga pacelšanas ceremonija 23. augustā, ziedu nolikšana izcilu Ukrainas valsts darbinieku piemiņas vietās. Piemiņas vietās mēs godināsim cilvēkus, kas gāja bojā Cieņas revolūcijas laikā – no 2013. gada novembra līdz 2014. gada februārim, cīnoties par demokrātisko izvēli, aizstāvot demokrātijas konstitucionālos principus un cilvēktiesības un brīvības. Paredzēts, ka būs arī svētku salūts ar 21 artilērijas zalvi Kijevā, Odesā, apgabalu centros, kā arī pilsētās, kur izvietotas mūsu bruņoto spēku daļas. Ukrainai ir ar ko lepoties un ir ko godāt! Šajā frāzē ir pateikts viss. Mēs lepojamies, ka esam uz demokrātiskās attīstības ceļa. Lepojamies, ka pirms 23 gadiem pasludinājām neatkarību un par to rūpējamies.
