Sagaida kā Holivudas zvaigzni 8
Māri Druvu Belostokā sagaidīja gluži kā Holivudas zvaigzni – par novadnieka ierašanos ciematā vēstīja lieli plakāti, kultūras namā tika organizēta tikšanās, kur ciemiņam par godu dziedāja vietējie ansambļi, pasniedza dāvanas. Sēdēju kā prezidijā viens pats zāles priekšā, smaidot stāsta Māris. Uz dzimto vietu neesot atbraucis tukšām rokām – atvedis savu radiopasakas “Kaija” ierakstu, kuru noklausījušies visi sanākušie. “Man tas bija ļoti svarīgi, jo darbs radies, pateicoties manai bērnībai šeit,” viņš nosaka. No sešarpus izsūtījuma gadiem Mārim daudz atmiņu – kā rudeņos ar ciema bērniem stepē tvarstījuši savēlušos zāles kamolus – te tos sauca “perekaķiķ poļe” (latviski – pārripot lauku), medījuši suslikus, kopš tā laika viens no viņa gardumiem ir rupjmaizes kancītis ar uzrīvētu ķiploku. Sibīrijā uz mūžu palikusi viņa mazā māsiņa Baiba.
Ciemošanās gājusi vaļā līdz puspieciem rītā. Izdevies satikt bērnu dienu draugus, atrast ģimenes māju, kas brīnumainā kārtā vēl nav nojaukta. “Ģerev-ņas” apceļošana notikusi pajūgā – Māris jau iepriekš noteicis, ka jājūdz ratos zirgs, lai viss – kā tolaik. Tā nu Strelka viņus vadājusi no vienas sētas uz otru.
Uz Sibīriju viņš bija nodomājis atbraukt jau agrāk, taču traģisks notikums ar vecākiem – abi aizgāja bojā autoavārijā – nodomam pārvilkuši svītru. “Tolaik es uz šo ceļojumu skatījos pavisam citādi, ar gadiem kļūsti emocionālāks,” nosaka Māris. Māsiņas kapu viņam nav izdevies atrast, būšot jābrauc vēlreiz.
Sibīriju atstājam dalītām jūtām – līdzās sirsnīgiem tikšanās brīžiem ar tautiešiem, radiem un paziņām, izstaigātām bērnības un jaunības takām, svētbrīžiem pie latviešu atdusas vietām arī rūgtums. Par necieņu pret ļaudīm, kas mērojuši tālu ceļu, lai pieminētu savus mīļos, par cilvēkiem, kuri ļauj grozīt savus prātus pēc Kremļa stabules, un viņu valsti, kuru joprojām savās rokās tur Latvijai naidīga vara.
* Iepriekšējā rakstā gadījies misēklis ar Skaidrītes Jumiķes vārdu, tagad kļūda izlabota.
Par finansiālu atbalstu ceļojumam pateicos Vairai Paeglei un Dikļu pils saimniekiem.
