“Mums 50% ir šķirtas ģimenes. Vai tā ir tradicionāla ģimene?” Dzalbs komentē partnerības referenduma neizdošanos 134
“Manuprāt, šis parakstu skaits ir par augstu, lai mūsu sabiedrība varētu reāli iesaistīties un ietekmēt šo lēmumu,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda ģimenes ārsts un Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts, diskutējot par to, ka Latvijā tomēr netiks rīkots referendums, kas saistīts ar partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu, jo mēneša laikā netika savākts nepieciešamais vēlētāju atbalsts.
Kā zināms, lai ierosinātu referendumu par likuma grozījumu atcelšanu, mēneša laikā bija jāsavāc vienas desmitās daļas jeb 154 241 vēlētāja paraksts, taču savākti tika 35 089 paraksti jeb nepilni 23% no nepieciešamā skaita. “Viena lieta ir, ka tas ir ļoti akutāls jautājums, bet otra lieta – ir jābūt pietiekami lielām investīcijām, lai uzrunātu tik plašas iedzīvotāju masas un skaidrotu,” norādīja ģimenes ārsts Dzalbs.
Viņaprāt, visā šajā stāstā “nožēlojami ir tas”, ka Saeimas opozīcija izmantojusi tik svarīgus un būtiskus jautājumus, kas Eiropā jau “sen ir izdiskutēti un pieņemti”.
“Mums ir jārada šīs iespējas dažāda veida partnerattiecībām, tās ir jāspēj noregulēt, arī jābūt juridiskajam pamatam. Mums vairāk tas tika demonizēts, pasniegts tā, ka tas ir ļoti kaitniecisks, kas apdraudēs tradicionālo ģimeni, Ja mēs principā paskatāmies, – kas mūsu valstī ir tradicionālā ģimene? Ja mēs paskatāmies, mums tādas pat īsti nav! Mums varbūt ir ģimene, ko mēs liela daļa varbūt esam izfantazējuši un tiektos uz kaut kādu ideālo ģimeni, teiksim, vīrs, sieva un trīs bērni. Bet tādu mums ir ārkārtīgi maz! Mums 50% ir šķirtas ģimenes, vai tā ir tradicionāla ģimene principā? Vai tās ir normālas, tādas veselīgas attiecības?” tā uzsvēra ģimenes ārsts Dzalbs “Preses klubā”, apspiežot partnerības institūtu un plānotajiem likumdošanas grozījumiem.
Pēc ģimenes ārsta domām, “ļoti negodprātīgi” tika izmantotas šīs te Saeimas opozīcijas iespējas konstruktīvai sarunai. “Tas bija veids, kā piesaistīt noteiktu iedzīvotāju uzmanību, vairot savu popularitāti. Tas bija labi, bet arī diezgan nežēlīgi un lielā mērā tās bija viltus ziņas, kas attiecās gan uz šo iniciatīvu, gan arī uz citām, runājot par sociāliem dzimumiem, runājot par vīriešu un sieviešu lomu sabiedrībā. Te atkal aiziet tie paši sensitīvie jautājumi, un izrādās, mēs neesam īsti gatavi par tiem runāt un kā sabiedrība pieņemt šo dažādību, kas ir balstīta labprātīgās attiecībās,” tā TV24 raidījā sacīja Dzalbs.
Jau vēstīts, ka Latvijā netiks rīkots referendums par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu, jo mēneša laikā netika savākts nepieciešamais vēlētāju atbalsts.
Lai ierosinātu referendumu par likuma grozījumu atcelšanu, mēneša laikā bija jāsavāc vienas desmitās daļas jeb 154 241 vēlētāja paraksts, taču savākti tika 35 089 paraksti jeb nepilni 23% no nepieciešamā skaita, tā 5.janvārī aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijā. Līdz ar to Notariāta likuma grozījumi varēs tikt izsludināti un stāties spēkā.
Saeimas vairākums pērnā gada 9.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no šā gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.
Īsi pēc tam trīs opozīcijas politiskie spēki – “Apvienotais saraksts”, “Latvija pirmajā vietā” un Nacionālā apvienība – paziņoja, ka ir savākuši 34 Saeimas deputātu parakstus, lai mēģinātu panākt referenduma ierosināšanu par minētajā likumu pakotnē esošā Notariāta likuma grozījumu ieviešanu. Pret šiem grozījumiem iestājās arī ceturtā opozīcijas partija – “Stabilitātei”. Visi četri opozīcijas spēki neīstenoja kādas īpašas kampaņas, lai panāktu referenduma sarīkošanu, līdz ar to tām neizdevās mobilizēt savus vēlētājus, lai apturētu likuma izmaiņas.
Atbilstoši Satversmei pēc trešdaļas Saeimas deputātu prasījuma uz diviem mēnešiem tika apturēta Saeimā pieņemto grozījumu Notariāta likumā izsludināšana, lai vienu mēnesi organizētu parakstu vākšanu referenduma sarīkošanai. Parakstu vākšana referenduma ierosināšanai sākās 7.decembrī.