Medicīnas doktore, kura multiplās sklerozes dēļ pārvietojās ratiņkrēslā, tagad skrien garas distances. Pieredze un speciālista komentārs 0
Plašsaziņu medijos ar savu atveseļošanās stāstu no multiplās sklerozes dalās ārste Terija Vālsa no Amerikas. Multiplā jeb izkaisītā skleroze ir hroniska autoimūna saslimšana, kas nozīmē, ka organisms nespēj atšķirt savas šūnas no svešām, tāpēc uzbrūk arī savām. Slimība ir ļoti nopietna, jo skar galvas un muguras smadzenes. Vēl aizvien nav pilnībā noskaidroti slimības cēloņi un nav zināms, kā to efektīvi ārstēt. Tomēr šī sieviete atradusi sev piemērotu ārstēšanas veidu, ar ko dalās savās grāmatās.
Terija Valsa (Terry Wahls) ir funkcionālās medicīnas doktore, kas publicējusi vairāk nekā 60 klīnisko pētījumu recenzijas, zinātniskus referātus un dokumentus. 2000. gadā viņai tika diagnosticēta recidivējoši remitējoša multiplā skleroze, kas nozīmē, ka slimībai raksturīgi pēkšņi uzliesmojumi, kuru starplaikos veselības stāvoklis ir stabils, tomēr ar laiku tas pasliktinās.
Sieviete zinošu ārstu uzraudzībā izmēģināja modernākās ārstēšanas metodes. Pēc trim gadiem deva slēdzienu: sekundāri progresējoša multiplā skleroze, ko parasti konstatē, ja recidivējoši remitējoša multiplā skleroze aktīvi noritējusi 10-15 gadus. Tas nozīmē, ka veselības stāvoklis ar laiku pasliktinās, pārvietojoties ir nepieciešams spieķis vai pat ratiņkrēsls.
Sievietei nācās veikt ķīmijterapiju, lai palēlinātu slimības izplatību. Muguras muskuļu vājuma dēļ slimniece sāka pārvietoties ratiņkrēslā. Bija skaidrs, ka, ritot laikam, slimība viņu pieķēdēs pie gultas. Nespējot nosēdēt, nācās sēdēt īpašā bezsvara krēslā. Lai spētu pārvietoties, vajadzēja divus spieķus, turklāt viņa varēja noiet tikai īsus attālumus.
Tomēr Terija vēlējās visiem spēkiem pretoties šai prognozei. Cerot atrast kādu pavedienu, viņa lasīja zinātniskos rakstus un jaunākos pētījumus par multiplo sklerozi. Naktīs pārlasīja bioķīmijas, šūnu fizioloģijas, neiroimunoloģijas grāmatas. Lielākā daļa pētījumu bija jau novecojusi informācija, fakti par zālēm, kuras vairs neizmanto.
Sievietei ienāca prātā meklēt vitamīnus un bagātinātājus, kas palīdz jebkāda veida progresējošai galvas smadzeņu slimībai. Lai gan multiplā skleroze aizvien progresēja, ikdienā lietojot vitamīnus, šis process palēninājās. Pamazām Terija ieviesa izmaiņas diētā, lai nebūtu jāuzņem uztura bagātinātāji, bet visu nepieciešamo spētu saņemt no ikdienas uztura. Viņa izveidoja sarakstu ar uzturvielām, kas ir svarīgas smadzeņu veselībai (B1, B9, B12 vitamīni, Omega 3 taukskābes), un uzņēma tās katru dienu. Papildus tam svarīgi bija lietot B6 vitamīnu, sēru, antioksidantus.
Viņa sāka interesēties par Paleolīta diētu, kas balstās uz akmens laikmeta ēšanas principiem. Slimniece to pielāgoja savam atveseļošanās procesam, dienā uzņemot zaļās lapas, dārzeņus, organiskas izcelsmes gaļu un jūras veltes. Zaļumi satur B, A, C, K vitamīnus un minerālvielas. Vērtīgākie no tiem ir kale kāposti. No dārzeņiem īpaši vērtīgi ir brokoļi, sparģeļi, kāposti, puravi, sīpoli, ķiploki un arī sēnes. Porcijai jāsastāv no trim dažādām krāsām, tādēļ jāiekļauj burkāni, bietes, paprika un citi krāsainie dārzeņi un ogas. No gaļas sieviete iesaka izvēlēties dzīvnieku orgānus: aknas, mēli, sirdi un citus. No jūras veltēm iesaka ēst savvaļas zivis, jūras zāles, kas bagātas ar minerālvielām, jodu un kalciju.
Atkal spēj pārvietoties
Trīs mēnešus pēc jaunā dzīvesveida izmaiņām sieviete varēja staigāt tikai ar vienu spieķi, vēl pēc mēneša viņa pārvietojās bez palīgierīcēm. Pēc pieciem mēnešiem viņa pirmo reizi uzkāpa uz velosipēda un apmeta līkumu ap savu dzīvesvietu. Pēc deviņiem mēnešiem viņa jau spēja nobraukt gandrīz 30 kilometrus. Rezultāti pārsteidza ārstus, ģimeni un sievieti pašu. Viņa aicina cilvēkus aizdomāties par saviem ikdienas ēšanas paradumiem un ikvienam pievērsties savas veselības uzlabošanai, mainot uzturu un ikdienas paradumus.
Kokteiļi un vistas buljons
17 gadus pēc diagnozes atklāšanas viņa vēl aizvien ievēro šo diētu, ir sarakstījusi vairākas grāmatas, kurās dalās ar savām zināšanām, uztura un dzīvesveida rekomendācijām.
Dienu viņa iesāk ar dārzeņu un zaļumu kokteili, kas sastāv no pašas dārza labumiem: kale kāpostiem, salātiem, spinātiem, redīsu un biešu lapām, gurķiem, oregano, bazilika, timiāna, lavandas, pētersīļiem, piparmētrām, dillēm. Ziemā viņa vāra vistas buljonu, ko sajauc ar dārzeņiem, kokosriekstu pienu. Vakaros ēd gaļas un dārzeņu zupas, salātus, kokteiļus.
Viņa izvairās no jebkādiem našķiem un saldinātājiem, tajā skaitā medus, kļavu vai agaves sīrupa. Tā vietā ārste mielojas ar ogām, čia pudiņu, riekstiem, augļiem.
Komentē speciāliste
Vaicājām šo situāciju komentēt Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” neiroloģei, Multiplās sklerozes vienības vadītājai Dainai Pastarei.
Invaliditātes līmenis var būt atgriezenisks, bet ne pilnīgi
Ārste norāda, ka konkrētās pacientes šķietamā atlabšana var būt remisijas periods, kad slimība pierimst un simptomi mazinās. “Kaut arī slimībai ir sekundāri progresējoša norise, tā vēl aizvien var noritēt ar paasinājumiem. Cilvēks kādu laika periodu var būt ar izteiktiem kustību traucējumiem, kuri pēc tam pakāpeniski, vairāku mēnešu laikā mazinās un kustības, kaut nepilnā mērā, bet atjaunojas,” teic Daina Pastare. “Tomēr praksē ir grūti iedomāties situāciju, kad slimībai ir pakāpeniska un sekundāri progresējoša norise, līdz sieviete nonāk ratiņkrēslā, bet pēc laika viņa atkal sāk staigāt bez ierobežojuma. Šādus gadījumus biežāk novēro pacientiem ar recidivējoši remitējošu slimības norisi. Nosaukums: sekundāri progresējošs nozīmē, ka pēc katra paasinājuma saglabājas kāds neatgriezenisks bojājums. Tas invaliditātes līmenis, kas ir sasniegts, var būt atgriezenisks, bet ne pilnīgi. Tālāk var sekot tikai jauns saasinājums,” izskaidro neiroloģe.
Ārste norāda, ka multiplā skleroze ir viena no visplašāk pētītajām neiroloģiskajām slimībām. Tās attīstību ietekmē vides un gēnu faktoru mijiedarbība.
Uztura ietekme nav pierādīta
“Plašos klīnisko centru pētījumos nav pierādīts, ka diētai būtu kāda nozīme multiplās sklerozes ārstēšanā. Tādēļ ārstiem nav noteikts uztura plāns, ko rekomendēt pacientiem, lai panāktu remisiju. Vienīgais, kam ir pierādīta ārstējoša ietekme, ir D vitamīns, kas palīdz atjaunoties nervu mielīna apvalkam. Ir pierādīts, ka pacientiem, kuriem asinīs ir augstāks D vitamīna līmenis, retāk novēro slimības saasinājumus.”
Ir veikti plaši pētījumi, kuros nav apstiprinājies, ka B grupas vitamīniem, selēnam un Omega-3 taukskābēm būtu jebkāda ietekme uz multiplo sklerozi, līdz ar to šo slimību nevar ārstēt ar uzturu, apgalvo ārste. Turklāt neiroloģe neuzskata, ka cilvēkam mūsu platuma grādos būtu jāpieturas pie akmens laikmeta diētām. Nepieciešams daudzveidīgs un sabalansēts uzturs.
Tradicionālās metodes saasinājumu gadījumā ietver steroīdu terapiju, lai noņemtu iekaisumu. Pēc tam izmanto slimību modificējošu, imūnmodulējošu terapiju, dažādus medikamentus.
“Lai gan veselīgas diētas ievērošana stāvokli nevar pasliktināt, uzskatu, ka šī sieviete citiem dod veltīgas cerības. Multiplās sklerozes pacienti izmēģina visu, cerot, ka slimība atkāpsies. Tomēr ir jābūt godīgiem un jāatsaucas uz objektīviem pētījumiem. Nevar rekomendēt kaut ko, kas nav pierādīts. Arī plaši pētītās jaunās (imūnmodulējošās) terapijas var tikai panākt, lai neveidojas jauni perēkļi, paasinājumi un slimība neprogresē. Nevar novērst to invaliditāti, kas jau ir gūta un saglabājas ilgstoši pēc paasinājuma.”
Izmantoti materiāli no Terijas Vālsas mājaslapas terrywahls.com
