Multiplā skleroze ir galvenais netraumatiskas invaliditātes cēlonis jauniem cilvēkiem. Uzzini vairāk īpašā pasākumā 0
Mēneša beigās, 29.maijā, no plkst. 12:00 – 15:00 Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā norisināsies multiplajai sklerozei veltīta diena.
Tās laikā būs iespēja tikties ar slimnīcas speciālistiem, piedalīties izglītojošās lekcijās un uzdot sev interesējošus jautājumus.
Paralēli būs iespēja veikt dažādus izmeklējumus, lai pārbaudītu redzi, muskuļu spēku, veiktu dažādus atmiņas un kustību funkcijas testus, portālu LA.LV informē slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova.
Multiplā skleroze ir hroniska neiroloģiska slimība, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu. Tas nozīmē, ka tiek traucēta galvas un muguras smadzeņu darbība. Pacients to izjūt kā kustību, redzes un koordinācijas traucējumus.
Tā kā šī slimība visbiežāk skar jaunus cilvēkus, vairāk sievietes vecumā no 20 līdz 40 gadiem, tad īpaši svarīgi ir uzrunāt tieši šo auditoriju un aicināt pievērst uzmanību konkrētiem simptomiem.
Multiplā skleroze ir galvenais netraumatiskas invaliditātes cēlonis jauniem cilvēkiem, tāpēc svarīga ir agrīna diagnostika.
Uz šo slimību attiecas teiciens – “laiks ir smadzenes”, proti, svarīgi agrīni atpazīt slimības simptomus, uzsākt atbilstošu ārstēšanu, lai saglabātu darbaspējas, attālinātu invaliditātes attīstību.
Tomēr saslimšanas precīzs cēlonis pētniekiem joprojām nav zināms.
Fakti par multiplo sklerozi:
Multiplā skleroze ir autoimūna slimība, kas skar galvas un muguras smadzenes, bojājot mielīna apvalku.
Mielīna apvalks nepieciešams informācijas pārnesei no smadzenēm uz ķermeni, tā bojājuma gadījumā rodas neiroloģiski traucējumi – nejūtīgums, vājums rokās, kājās, grūtības staigāt, redzes traucējumi, koordinācijas traucējumi, urinācijas traucējumi, izteikts nogurums u.c.
Multiplās sklerozes simptomi var parādīties un ar laiku izzust, bet tie var būt arī paliekoši.
Pasaulē ir vismaz 2,3 miljoni multiplās sklerozes pacientu, Latvijā aptuveni 2000.
Multiplā skleroze rodas ģenētisku un vides faktoru mijiedarbības rezultātā, ar to parasti saslimst 20-40 gadu vecumā.
Ar to visvairāk slimo baltās rases pārstāvji. Āzijas, Āfrikas vai Amerikas pamata iedzīvotājiem risks saslimt ar multiplo sklerozi r viszemākais.
Multiplā skleroze daudz vairāk ir izplatīta valstīs ar mērenu klimatu – Eiropa, Kanāda, Ziemeļamerika, Jaunzēlande un Austrālijas dienvidaustrumos.
Zems D vitamīna līmenis un retāka iespēja uzņemt saules gaismu arī tiek saistīta ar lielāku risku saslimt ar multiplo sklerozi.
Multiplā sklerozes norise nav prognozējama un tā ir biežākais jaunu cilvēku netraumatiskas invaliditātes cēlonis.
Multiplās sklerozes izraisītus bojājumus smadzenēs var redzēt tikai magnētiskās rezonanses izmeklējumā.
Multiplo sklerozi nevar pilnībā izārstēt, taču, agrīni lietojot medikamentus, var palēnināt šīs slimības gaitu.
Jāuztraucas, ja gados jauniem pacientiem parādās kāds no neiroloģiskiem traucējumiem – nejūtīgums, tirpšana, vājums rokās, kājās, grūtības staigāt, redzes traucējumi, rīšanas traucējumi, līdzsvara traucējumi, urinācijas traucējumi un tie saglabājas vismaz diennakti – šīs pazīmes var liecināt par multiplo sklerozi un jāveic magnētiskās rezonanses izmeklējums. Nav viena simptoma, kurš būtu vienādi sastopams visiem pacientiem, izpausmes var būt ļoti dažādas.
Latvijā pieejama slimības paasinājuma ārstēšana – tiek lietotas infūzijas ar lielas devas hormoniem ar pretiekaisuma darbību. Paralēli lielākajai daļai pacientu tiek piedāvāta patstāvīga ārstēšana – tablešu vai injekciju veidā, ko pacients regulāri lieto pats mājās. Latvijā pieejamo medikamentu klāsts ir līdzvērtīgs tam, kas ir pieejams ārvalstīs, un tā ir 100% valsts kompensēta ārstēšana.
Par tuviniekiem – multiplās sklerozes pacientiem ar laiku var būt grūtības veikt pilnas slodzes darbu dažādu traucējumu dēļ. Dažkārt pacientiem ir ļoti izteikts, patoloģisks nogurums, kura dēļ pacienti nav spējīgi veikt arī pienākumus mājās.
Papildus slogs ir arī pacientu domāšanas, atmiņas un uzmanības traucējumi, kā arī mainīgas emocijas. Slimībai progresējot, var būt nepieciešama individuāla aprūpe, palīdzība pārvietojoties un aprūpējot sevi.
Tomēr ir arī pacienti, kuriem nozīmīga invaliditāte neveidojas pat pēc daudzu gadu slimošanas ar multiplo sklerozi.
29.maija pasākuma programma:
12:00 – 12:15 Mana neredzamā multiplā skleroze. Multiplās sklerozes asociācijas vadītāja Ineta Osipoviča
12:15 – 12:30 Kas ir multiplā skleroze? Dr. med. Daina Pastare
12:30 – 12:45 Ģimenes plānošana multiplās sklerozes pacientam. Dr. Sandra Svilpe
12:45 – 13:00 Uztura ieteikumi multiplās sklerozes pacientam. Dr. Līga Mekša
13:00 – 13:15 Urinācijas traucējumi multiplās sklerozes pacientam. Dr. Sanda Siliņa
13:15 – 13:30 Par emocionālo stāvokli un veselības vajadzībām slimību gadījumā. Dr. Artūrs Miksons
13:30 – 13:45 Audiologopēda loma multiplās sklerozes pacientu rehabilitācijā. Līga Savicka
13:45 – 14:00 Fizioterapeita loma multiplās sklerozes pacientu rehabilitācijā. Anete Pētersone
14:00 – 14:15 Ergoterapeita loma multiplās sklerozes pacientu rehabilitācijā. Vita Kurganova
14:15 – 15:00 Kafijas galds.
Izmeklējumi pie galdiņiem:
1. Symbol Digit Modalities Test (SDMT);
2. California Verbal Learning Test (CVLT);
3. Brief Visuospatial Memory Test (BVMT);
4. Montreal Cognitive Assessment (MoCA);
5. Fatigue Severity Scale un Modified Fatigue Impact Scale;
6. 9 bedrīšu tests;
7. MRI attēlu analīze;
8. Muskuļu spēka pārbaude;
9. Redzes asuma, zema kontrasta redzes asuma, krāsu redzes pārbaudes.
