Mulsina par valsts drošību atbildīgo puišu miers 0
Pamēģiniet iztēloties šādu situāciju: Krievijas iedzīvotāju X kādā kaimiņvalstī tās drošības dienesti uzskata par miera grāvēju, pastiprināti tur uzmana, un viņam pat draud ieslodzījums, tomēr X laimīgi atgriežas mītnes zemē un sāk tajā lielas masu saziņas līdzekļu daļas atbalstītu kampaņu pret…
Nu, piemēram, kaut vai pret ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos 2014. gadā. Murgi! – jau dzirdu apsaucienus, kuriem seko piebilde: pie mūsu austrumu kaimiņa šim X būtu aši piekārta valsts pamatu grāvēja birka un atrastos iemesls viņu atpūtināt aiz rūtaina loga, bet ekstrēmistam simpatizējušo TV kanālu birojos un laikrakstu redakcijās aiz maskām paslēpušies kaujinieki meklētu dažādu līdz šim neatklātu noziegumu pavedienus. Pēc tam augstas amatpersonas tautai paziņotu, ka viedokļu dažādības paušanai demokrātijas apstākļos tomēr pastāv robežas – punkts!
Bet mūsmājās tā nenotiek, un mēs ar to nepārstājam lepoties. Palūk, mūsu brīvajā zemē no Krievijas pārrodas turienes drošībnieku saspaidītais Vladimirs Lindermans, burtiski uz robežas saspļauj saujās un pilnīgi atklāti sāk kurināt uguni zem valsts pamatiem, neviena neapsaukts. Zināt, viens tā kā rauj aiz mēles izteikt pieņēmumu, vai tikai Vladimirs nav palaists mājās pret viņa solījumu noorganizēt šeit nacionālās nesaskaņas pasākumu un tagad godīgi atstrādā šo nolīgumu. Krievijā to līdzīgā gadījumā sacītu bez aplinkiem. Taču ne pie mums.
Latvijā bez akmenscietiem pierādījumiem cilvēku blamēt nedrīkst un jelkādu aizdomu paušana būs goda laupīšana arī tad, ja viņa rīkotās kampaņas reklamēšanā grozās liela nezināmas izcelsmes nauda, kuras galu meklēšana acīmredzot skaitās nepieklājīga.
Sazvērestību teorijas fanu klubā iestājusies neesmu, atzīstu savu nekompetenci valsts drošības pieskatīšanas smalkumos. Bet kā nodokļu maksātāju un vienkāršu pilsoni mani arvien vairāk mulsina par valsts drošību atbildīgo puišu miers, ar kuru šie kungi uzlūko Lindermana un viņa draudzes rosību. Katrs normāls cilvēks, ne jau tikai latvieši, labi redz – mērs jau sen līst pāri malām, bet mūsu ietekmīgie varas ļaudis noskaita labi apgūto galvasgabalu par Latvijas piederību NATO, kas garantē robežu neaizskaramību, un dodas prognozēt savas partijas izredzes kārtējās, nu jau pašvaldību vēlēšanās. Būtu reiz saņēmušies un pateikuši, kāpēc tāds Lindermans un viņam līdzīgie te var uz nebēdu ālēties: valdošās partijas saglabā šo ļoti apšaubāmo toleranci pret klaji naidīgiem strāvojumiem, ar mīkstajām rociņām cerot ieglaudīt sev kādas nekādas cittautiešu balsotāju dvēseles. Lai gan ieilgušās un nebaudāmās koķetēšanas dēļ visa likumpaklausīgā un reāli domājošā sabiedrība kļuvusi par ekstrēmista uzjundītu kaislību ķīlnieci, joprojām dzirdam pierasto bubināšanu, ka nav pamata apšaubīt valsts drošību. Bet ne jau tikai sveši, ieročus žvadzinoši karapulki pie robežas nozīmē briesmas mūsu neatkarībai. Valsts ēku var saēst apzināti kultivēts nesaskaņu, aizdomu un melu ķirmis, kuru kāds no ārpuses dāsni piebaro, kamēr mājas saimnieki un viņus pārstāvoši uzraugi risina savas īpašās krustvārdu mīklas.
