“Bojāgājušais pats sevi nostādījis apstākļos, kuru dēļ mira.” Muļķošanās ar mettāllūžņiem paredzētiem auto noved pie traģēdijas 33
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jauni vīrieši jandalējās uz ceļa ar satiksmei nederīgiem automobiļiem, viens cilvēks iet bojā, bet apsūdzēto krimināltiesa attaisno. Kāpēc tāds tiesas lēmums?
Vainu drauga nāvē neatzīst
Tukuma novada Cēres pagastā pagājušā gada 23. augustā Edgars ar “Audi A6” vilka “Volkswagen Vento”, kam pie stūres sēdēja draugs Jānis. Vienā brīdī folksvāgens saslīdēja, apgāzās un Jānis gāja bojā.
Abi automobiļi bija bez numuru zīmēm, neapdrošināti, bez tehniskās apskates, un vilkšana notikusi ar neatbilstošu – vairākās vietās sasietu – virvi. Turklāt Edgars pameta notikuma vietu un mēģināja slēpt savu automašīnu, acīmredzot cerot, ka izdosies izvairīties no atbildības par notikušo.
Kaut arī avārijai nebija aculiecinieku, kāds cilvēks bija dzirdējis avārijas troksni, kā arī daži bija redzējuši pašu vilkšanu pirms liktenīgās avārijas. Neatliekamo medicīnisko palīdzību izsauca cilvēki, kas notikuma vietā ieradās, kad Edgara tur vairs nebija. Viss sastājās pa plauktiņiem, kad svarīgas liecības sniedza Kārlis, kas avārijas brīdī bija sēdējis bojāgājušajam blakus.
Edgars tiesā savu vainu atzina daļēji – ka aizbraucis no notikuma vietas. Vainu drauga nāvē neatzina.
Tāpat 50 000 eiro morālo kompensāciju, ko pieprasīja drauga māsa. Tieši viņa nākamajā dienā atradusi audi kādā sētā pie šķūņa.
Māsa arī aptaujājusi mirušā brāļa draugus par notikušo, saņēmusi kādas sievietes telefonzvanu, kura redzējusi, ka kāds audi braucis no notikuma vietas ar aizmugurē nokarājušos striķi. Pirmā policijas versija bijusi, ka Jānis ar folksvāgenu braucis un avarējis vienatnē.
Edgars, tiesā sniedzot liecības, raudāja, jo bojāgājušais bijis kā brālis. Viņu visu laiku mokot domas, vai tad, kad pametis notikuma vietu, Jānis nav bijis vēl dzīvs. Edgars gan domājot, ka ne, jo draugs vairs nereaģējis, kad piegājis klāt. Gribējis apturēt asinis, bet nav zinājis, kā. Bijis lielā šokā, tāpēc kopā ar Kārli braukuši prom.
Vilkšana notikusi nelielā ātrumā, līdz Edgars savā audi sajutis sitienu no aizmugures. Kad apstājies, folksfāgens bijis viņa audi priekšā uz ceļa apgāzies – pēc pēdām sapratis, ka tas ieslīdējis ceļa nomalē, sameties un apgāzies atpakaļ uz ceļa. Jānis bija daļēji izkritis pa logu, jo nebija piesprādzējies, bet Kārlis viņam blakus karājies drošības jostās. Virve bija satrūkusi.
“Abas mašīnas bija domātas metāllūžņiem. Muļķi bijām, muļķojāmies…” teica Edgars.
Tiesnese redz tikai morālu atbildību
Prokurore Daiga Vāciete prasīja Edgaram noteikt gada un viena mēneša reālu cietumsodu un tiesību atņemšanu uz septiņiem gadiem, morālo kompensāciju Jāņa māsai nenosakot.
Edgara advokāts Ilgvars Samiņš pauda uzskatu, ka viņa klients būtu pilnībā attaisnojams, jo notikušajā negadījumā vainīgi bijuši abi, turklāt bojāgājušajam konstatētas 0,73 alkohola promiles. Bojāgājušais pats sevi esot nostādījis apstākļos, kuru dēļ mira, turklāt nebija piesprādzējies kā viņa blakussēdētājs. Pie stūres nav drīkstējis atrasties nedz Edgars, nedz Jānis.
Edgars pārdzīvojot drauga nāvi un nesot morālo atbildību. Prokurore piekrita, ka vainīgi abi, tikai Edgara darbības ir krimināli sodāmas, Jāņa – administratīvi.
Edgars pēdēja vārdā lūdza, ja arī notiesāšot, tad lai ir nosacīts sods, jo apgādībā trīs mazgadīgi bērni, precējies.
Liekas, ka tiesnesei Adrijai Kasakovskai attaisnojošu spriedumu nebija viegli pieņemt. Pat advokāts I. Samiņš pēc tiesas atzinās, ka ir pārsteigts.
Tiesnese dažos teikumos paskaidroja, kāpēc nolēmusi apsūdzēto attaisnot: Edgara darbībās neesot cēloņsakarību ar Jāņa nāvi. Edgara darbības esot tikai administratīvi sodāmas, viņa vaina Jāņa nāvē vērtējama kā morāla atbildība, kas neesot krimināli sodāma. Tiesas lēmumu var pārsūdzēt.
Neiedomājama vieglprātība un bezatbildība
Par tās dienas notikumiem precīzas liecības sniedza vienīgais aculiecinieks Kārlis. Atklājas neiedomājama vieglprātība un bezatbildība. Kārlis ieradies pie Edgara. Tad tur parādījies arī Jānis. Trijatā nolēmuši patrakot ar folksfāgenu pa vietējiem grants ceļiem, padriftēt sānslīdēs, lai iegūtu adrenalīnu.
Sākumā pie stūres sēdējis Edgars. Nobraukuši no ceļa un avarējuši kādā labības laukā. Kārlis ar kāju izsitis priekšējo logu, jo tas bijis saplaisājis un caur to neko nav varēts redzēt. Automobili nav varējuši iedarbināt. Ar audi atbraucis Mārcis. Audi izvilcis folksfāgenu ar striķi, un tas iedarbināts. Tad pie stūres folksvāgenam piesēdies Jānis, bet Edgars – pie audi stūres un automobilī bijis viens.
Abi braucēji mēģinājuši viens otru apdzīt, notikusi sadursme, un folksvāgens bijis grāvī. Edgars ar audi striķī izvilcis folksvāgenu, mēģinājuši to neveiksmīgi iedarbināt ievelkot. Nu jau folksvāgenam nav bijuši arī priekšējo durvju sānu logi. Notikusi vilkšana ar ātrumu aptuveni 50 km/h.
Kārlis neko nav redzējis, jo sejā krītošo smilšu dēļ turējis acis ciet. Tās atvēris pēc negaidīta trieciena un apgāšanās.
Atsprādzējis drošības siksnu un izkāpis pa logu. Jānis bijis pa pusei ārā no automobiļa un vienās asinīs, kas turpinājušas nākt no deguna. Sākusies panika. Abi ar Edgaru sapratuši, ka Jānis miris.
Kārlis gribējis pēc iespējas ātrāk tikt no tās vietas projām, un abi ar Edgaru aizbraukuši. Negadījumā Kārlis sasitis galvu, nedaudz ar stikliem sagriezis roku un kāju. Pie mediķiem nav vērsies. Kāpēc nav ziņojis par negadījumu policijai un Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, nevarot paskaidrot, jo bijis šoka stāvoklī. Tai dienā Kārlis bija izdzēris trīs vai četras alus pudeles. Vai un ko bija dzēruši Edgars un Jānis, Kārlis nezinot.
