Mulčē, mēslo, retina, steidzina… Avenāju kopšana pavasarī, lai raža priecētu 0
Viens no svarīgākajiem darbiem mazdārziņa avenājā ir tā noturēšana šaurās dobēs. Ar stādījumu sakārtošanu nodarbojas arī aveņu audzētāja Ligita Rezgale no Jaunlutriņu pagasta.
Sagatavo dobes un karkasu
Viens no svarīgiem labas ražas priekšnosacījumiem avenēm ir, lai augi būtu labi izsauļoti un lai stādījums labi vēdinātos. Taču atklāta vējaina vieta avenēm nederēs, tām patiks tāda, kas līdzinās meža izcirtumam.
Avenes – gan rudens, gan vasaras – audzē šaurās dobēs. To platums ir līdz pusmetram, attālums starp dobēm – ap divi metri. Šādi attālumi ir optimāli, lai var ērti kopt un ar pļaujmašīnu izpļaut rindstarpas un dobē būtu laba vējošanās, ātri no lapām nožūtu mitrums, augiem brīvi piekļūtu saule.
Lai avenāji nesagāztos, tagad veido karkasu balstam. Vienkāršākais variants – ap dobi sadzen mietus, lai virs zemes paliek ap 1,7 metru augstumā. Pie tiem horizontāli savelk auklas.
Retina vasaras avenes
Vasaras avenēm retina dzinumus un izgriež tos, kas izlīduši ārpus dobes. Atstāj jaunos (redzami piebrieduši lieli pumpuri, taisns dzinums), izgriež vecos (pērnajiem redzami ogu zariņi, tie ir trausli, labi lūst). Vispirms izgriež visus dzinumus, uz kuriem manāma mizas lobīšanās, iedegas vai dīvains bumbulis (tajā slēpjas pangodiņš). Tad izgriež izteikti tievākos, vārgākos un īsākos. Vienā metrā dobes atstāj desmit spēcīgus dzinumus. Tos īsina tikai tad, ja kāds izaudzis pārāk garš – virs 1,7 m, jo tādiem grūti aizsniegt ogas, tie sagāzīsies.
• Liekos dzinumus nogriež līdz pašai zemei, jo atstātie stumbeņi ir slimību un kaitēkļu vairošanās vieta.
• Izgrieztos dzīvos dzinumus sakaltē tējām, kas ir lielisks līdzeklis pret saaukstēšanos, drudzi, augstu ķermeņa temperatūru.
Mulčē un mēslo
Kad dzinumi izgriezti, avenājiem steidz izgrābt vecās augu daļas, uz kurām arī ziemojuši slimību ierosinātāji (puves, sēnes) un kaitēkļi. Izgrieztos dzinumus un kritalas aizvāc no dārza un sadedzina. Sakoptās dobes mulčē, vislabāk – ar kūdru vai salmainiem kūtsmēsliem vismaz 5 cm biezā slānī, der arī rupja šķelda. Kā rāda pieredze, kādreiz tik ļoti populārās zāģskaidas mulčēšanai labāk nelietot. Ja tās arī uzber, tad pavisam plānā slānītī, citādi zūd mulčēšanas jēga.
Marta beigās, aprīļa sākumā avenēm dod komplekso pavasara mēslojumu.
Steidzina rudens avenes
Rudens aveņu kopšana ir daudz vienkāršāka – ja rudenī dzinumi nav nogriezti, to izdara tagad. Visus dzinumus nogriež līdz zemei un tiem paredzēto vietu nomulčē. Arī rudens avenēm jāaug šaurās dobēs – vagās. Tāpēc gaida, kad sāk augt dzinumi, un liekos izgriež.
Galvenais šo aveņu trūkums – parastos rudeņos (pērn bija labs izņēmums) no avenēm var iegūt tikai mazu daļu no milzu ražas, ko tās spēj dot. Tiek zaudētas 2/3 plānojamās ražas. Tāpēc jau tagad dobēm vajadzētu veidot karkasu, kam var uzlikt jumtiņu. Segtajās platībās rudens avenes tiešām atmaksājas audzēt. Mazdārziņā jau kopš pavasara ap avenāju ieteicams apvilkt plēves sētu. Kad sākas ogu laiks, dobei uzliek arī jumtiņu. Tas pasteidzinās ogas un pasargās no lieka mitruma.
Vislabāk rudens avenājam būtu labi vēdināma būve ar jumtiņu, taču tad jāparedz laistīšanas iespējas.
• Steidzinātas kopš pavasara, rudens avenes sāks ražot aptuveni mēnesi agrāk.
Izvēlas jaunas šķirnes
Tiklīdz zeme atkususi un gaiss iesilis līdz 5 grādiem, var stādīt avenes. Dēstiem der arī tie stādi, kas ieauguši nevietā – uz taciņas vai vagas malās.
Pērkot jaunus aveņu stādus, der apdomāt, kādos apstākļos tās augs. Krievijā selekcionētās šķirnes ir izturīgākas, taču tām nav tik lielu ogu kā no rietumiem ievestajām. Taču no siltāka klimata nākušajām vajag labus dzīves apstākļus, piemēram, rudens avenes sevi pilnībā parāda segtajās platībās.
No rudens avenēm kā jaunumu dārzā ieteicams pamēģināt šķirnes ar milzīgām ogām (sevišķi segtajās platībās) ‘Kvanza’ un ‘Kveli’.
No vasaras avenēm pārbaudīta vērtība ir ‘Norna’ – tumši sarkanas, stingras, gardas ogas.
• Visu šķirņu avenes var arī saldēt.
