Muižnieks: Sarīkot jaunas LU rektora vēlēšanas likumā noteiktajā termiņā vairs nav iespējams 0
Sarīkot jaunas Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanas likumā noteiktajā termiņā vairs nav iespējams, šādu viedokli intervijā “Neatkarīgajai” paudis bijušais LU rektors Indriķis Muižnieks, kuru valdība pēc rektora vēlēšanām neapstiprināja amatā uz otro pilnvaru termiņu.
Muižnieks atgādināja, ka pēc viņa neapstiprināšanas amatā LU ir iecelts rektora pienākumu pildītājs Gvido Straube, kuram pēc likuma divu mēnešu laikā ir jāsarīko jaunas rektora vēlēšanas.
“Jau tagad skaidrs, ka šis nodoms vairs nav izpildāms,” izteicies Muižnieks, “labi, pievērsim acis uz likuma neievērošanu un pieņemsim, ka vēlēšanas būs ap Ziemsvētkiem.”
Muižnieks norādījis, ka arī jaunā likuma versija par izmaiņām augstskolu pārvaldībā uz to laiku vēl nebūs pieņemta. “Lai reformētu LU pārvaldību, būs vai nu atkal jāapstrīd vēlēšanu tiesiskums, vai uz četriem gadiem tiks iekonservēta esošā situācija. Sanāk, ka lēmums neapstiprināt LU Satversmes sapulces lēmumu par manu ievēlēšanu nekādi nepalīdz augstskolu pārvaldības procesu maiņai,” piebildis bijušais rektors.
“Ministre grib reformēt augstskolu pārvaldību. To atbalsta premjers un Valsts prezidents, arī pašas augstskolas nav pret to. Jautājums tikai – kā un kas tiek izlemts. Valdība uzdeva ministrijai līdz šā gada decembrim sagatavot Augstskolu likuma grozījuma priekšlikumus. Augstskolu un zinātnisko institūciju piedāvājums bija: izstrādāt šos priekšlikumus Valsts prezidenta paspārne – ne tik politizētā atmosfērā,” stāstījis Muižnieks.
Muižnieks paudis viedokli, ka pēdējās LU rektora vēlēšanās esot parādījušās ārējas intereses – gan politiskas, gan ekonomiskas.
“No vienas puses – labi, ka Universitāte kļuvusi par dažādu interešu objektu, jo tas nozīmē, ka Universitāte ir vērtība. No otras – bīstami, ka te vairs nav cels ziloņkaula tornis, bet gan iekārojams uzņēmums…” spriedis bijušais rektors.
Jau vēstīts, ka valdība augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā “Par Latvijas Universitātes Satversmi” noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Ministri pieņēma lēmumu un ņēma vērā partijas “KPV LV” ministru speciālo viedokli, kuri nebija gatavi atbalstīt IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka valdība nevar būt arbitrāžas tiesa, savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sliecās atbalstīt LU studentu pausto, kuri aizstāvēja augstskolas autonomijas principu.
Prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, Muižnieks ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā.
Viņš arī lūdzis noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai, kas nozīmētu, ka līdz strīda izšķiršanai pēc būtības LU nevarētu tikt pie jauna rektora.
Tāpat viņš apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Augstskolu likumā noteikto ierobežojumu viņam atkārtoti piedalīties LU rektora vēlēšanās.
Par LU rektora pienākumu izpildītāju ir iecelts Straube. Viņš atzinis, ka pats uz rektora amatu kandidēt neplāno.
