Muižnieks atklāj, kādi ir viņa plāni un darāmo darbu saraksts 0
Šobrīd mana prioritāte ir iziet cauri jaunajiem izaicinājumiem un nodrošināt to, lai studijas un zinātniskā darbība turpinātos, cik kvalitatīvi vien iespējams ārkārtējās situācijas apstākļos, aģentūrai LETA atzina nupat kā valdības apstiprinātais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks.
Viņš atzina, ka ir ļoti gandarīts un priecīgs par valdības lēmumu, kā arī apņēmības pilns strādāt, kā bija iecerēts.
Muižnieks stāstīja, ka plānu un darāmo darbu viņam ir daudz, tomēr kā prioritāte pašlaik ir koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izaicinājumu pārvarēšana. Viņaprāt, šī ārkārtējā situācija, kas radusies no Covid-19 ļoti daudz iemācīs un, iespējams, atļaus rast jaunus, efektīvākus risinājumus, lai procesi veiktos labāk.
Tāpat viņš stāstīja, ka neraugoties uz Covid-19 ieviestajām korekcijām, universitātei ir gana daudz darba, piemēram, LU piecgades stratēģiju aktualizēšana, ka arī studiju programmas attīstības plāna turpināšana.
Muižnieks ziņoja, ka šogad jāakreditē vairākas nozīmīgas studiju programmu grupas, kā arī jālicencē jaunā pedagogu programma un virkne citas programmas, kuras top LU sadarbojoties ar citām augstskolām.
Vaicāts, kad viņš atsāks ieņemt LU rektora amatu, Muižnieks skaidroja, ka nākamajā darba dienā pēc rīkojuma izsludināšanas Latvijas Vēstnesī. “Vismaz tā bija ar augusta lēmumu,” norādīja amatā apstiprinātais LU rektors.
Kā ziņots, ceturtdien valdība attālinātajā ārkārtas sēdē bez diskusijām apstiprināja Muižnieku LU rektora amatā.
Rīkojumā norādīts, ka Muižnieks 2015.gada 4.augustā uz pirmo četru gadu termiņu tika apstiprināts rektora amatā, kura termiņš ir beidzies, līdz ar to nepieciešams apstiprināt viņu par universitātes rektoru uz otro termiņu, jo aizvadītā gada jūnijā “universitātes Satversmes sapulce ievēlējusi viņu par universitātes rektoru”.
Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi.
24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.
Valdība 2019.gada augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā “Par Latvijas Universitātes Satversmi” noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
28.augustā Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30.septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi valdības ieceltais rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube zaudēja šo statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.
Šis tiesas lēmums nozīmēja, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas tika uzskatītas par leģitīmām.
Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.
Vēlāk valdība nolēma pārsūdzēt minēto tiesas nolēmumu. Attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju. Līdz ar to valdībai tika dota iespēja nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Muižnieku. Ar 1.decembri par rektora vietas izpildītāju bija iecelts Straube.
Savukārt šī gada 10.februārī tiesa apmierināja Muižnieka pieteikumu un atzina par prettiesisku, kā arī atcēla Ministru kabineta pērnā gada 29.augusta rīkojumu, ar kuru Muižnieks netika apstiprināts LU rektora amatā.
Vienlaikus tiesa nosprieda, ka Ministru kabinetam trīs nedēļu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atkārtoti jālemj par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, ņemot vērā spriedumā konstatētos faktus un to juridisko vērtējumu.
