Muižnieks atkal pārņem LU vadību 0
“Satikāmies otrdien ar valdības iecelto rektora pienākumu izpildītāju Straubes kungu, apmainījāmies laipnībām, viņš man atdeva atslēgas, dokumentus, kas nepieciešami, vadot universitāti,” sacīja Indriķis Muižnieks dienu pēc tam, kad Administratīvā rajona tiesa atzina, ka ir apturams valdības lēmums par viņa neapstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā.
Saskaņā ar tiesas lēmumu atkāpties nācās valdības ieceltajam rektora pienākumu izpildītājam Gvido Straubem, jo tiesa uzskatīja, ka jāaptur visas sekas, ko radījis valdības lēmums, tātad arī par rektora pienākumu izpildītāju uzskatāms I. Muižnieks.
Vērtēs gan tiesiskumu, gan lietderību
Kā zināms, valdība 29. augustā lēma, ka dažādi pārkāpumi, kas bijuši I. Muižnieka ievēlēšanas procesā, ir pietiekams pamats tam, lai neapstiprinātu viņu rektora amatā.
I. Muižnieks valdības rīkojumu par viņa neapstiprināšanu LU rektora amatā pārsūdzēja tiesā, lūdzot arī apturēt valdības rīkojuma darbību līdz brīdim, kad I. Muižnieka prasība tiek izskatīta pēc būtības. Tikmēr tiesa I. Muižnieka prasību par pagaidu aizsardzību apmierinājusi, jo tai pirmšķietami izskatās, ka valdības rīkojums par I. Muižnieka neapstiprināšanu varētu nebūt tiesisks un rīkojuma neapturēšana var radīt būtisku kaitējumu sūdzētājam.
Kaut lieta vēl nav izskatīta pēc būtības, tiesneši šobrīd secinājuši, ka valdības rīkojums par I. Muižnieku bijis nepareizs. Piemēram, tiesa par nebūtiskiem vai noraidāmiem uzskata valdības argumentus par to, ka Satversmes sapulces sastāvs, kas ievēlēja I. Muižnieku, nav bijis pilnībā leģitīms.
Tāpat nebūtiski esot pārkāpumi, kas skar Satversmes sapulču, kurās vēlēja rektoru, sasaukšanas un norises kārtību. Turklāt tiesa savā lēmumā pauž uzskatu, ka valdībai bija tiesības apstiprināt amatā I. Muižnieku pat tad, ja ievēlēšanas procesā bijuši pārkāpumi. Tāpēc tiesa, izskatot lietu pēc būtības, vērtēs arī to, cik lietderīgs bijis valdības noraidījums I. Muižniekam. Kad lietu skatīs pēc būtības, vēl nav zināms.
Vēlēšanu pagaidām nebūs
Tiesa arī norādījusi, ka jāpārtrauc jaunā rektora vēlēšanu organizēšana, kamēr I. Muižnieka lietā nav pieņemts lēmums pēc būtības. Interesanti, ka valdība savā paskaidrojumā tiesai bija paudusi, ka rektora vēlēšanas var notikt pirms tiesas gala lēmuma, jo gadījumā, ja tiesa liktu atjaunot I. Muižnieku amatā, jaunievēlētais rektors ar valdības lēmumu tikšot atcelts un tas neradīšot būtisku kaitējumu vai zaudējumus. Savukārt pārsūdzētā rīkojuma darbības apturēšana, valdības ieskatā, būtiski aizskaršot LU un sabiedrības intereses, jo kaitēšot LU stabilitātei. Paskaidrojuma rakstā arī apgalvots, ka lēmums neapstiprināt I. Muižnieku neesot bijis politiski motivēts.
Tikmēr tiesa norāda, ka Augstākās tiesas Senāts jau 2007. gadā atzinis: ja amatā iecelta jauna amatpersona, prettiesiski atlaistā vairs nevar tikt atjaunota amatā. Tas nozīmē: ja būtu ievēlēts jauns rektors, I. Muižnieka iecelšana amatā nebūtu iespējama.
Pagaidu lēmumu pieņēmuši trīs tiesneši koleģiāli, viņi arī kopīgi skatīs lietu pēc būtības. Lēmums par pagaidu aizsardzību pieņemts nevis atklātā tiesas sēdē, bet gan rakstveida procesā, balstoties tikai uz iesniegtajiem dokumentiem.
Premjers gatavs beigt tiesāšanos
Vai pārsūdzēt tiesas lēmumu par I. Muižnieka pagaidu aizsardzību, lems valdība. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš jau paudis viedokli, ka nevajag tērēt resursus, turpinot tiesāšanos, “ja jau tiesa vienā instancē norādījusi, ka mums nav taisnība”.
Te gan jānorāda, ka tiesas pieņemtais lēmums vēl nenozīmē, ka valdības rīkojums par I. Muižnieku ir prettiesisks. Arī pati tiesa lēmumā skaidro: valdības rīkojums vērtēts saīsinātā laika posmā, tādējādi pieļaujams, ka “izskatot lietu pēc būtības, tiesas spriedumā iekļautā motivācija var atšķirties no šajā lēmumā norādītās”.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska vakar pieļāva, ka varētu pārsūdzēt arī tiesas lēmumu par pagaidu noregulējumu, taču atzina, ka nezinot, vai valdības vairākums to atbalstīs.
Vakar arī valdības sēdē tika lemts par paskaidrojumu Administratīvajai rajona tiesai I. Muižnieka lietā, taču, kāds lēmums ir pieņemts un kas pausts šajā dokumentā, nav zināms, jo jautājums tiks izskatīts sēdes slēgtajā daļā. Izglītības un zinātnes ministres biroja vadītāja Ineta Kristovska teica, ka par to, vai pārsūdzēt rajona tiesas lēmumu apgabaltiesā, vakardienas valdības sēdē vēl nav lemts. Pagaidām ministrei nav bijusi iespēja detalizēti iepazīties ar tiesas nolēmumu.
Stabili vēl nejūtas
Pats I. Muižnieks, vaicāts, vai jūtas amatā atgriezies uz palikšanu vai tikai pagaidām, “Latvijas Avīzei” atklāja, ka stabili jutīsies tikai tad, kad tiesāšanās beigsies.
Taču pirmā darba diena pēc atgriešanās amatā bijusi piesātināta: I. Muižnieks piedalījies kārtējā LU simtgades pasākumā, Eiropas galvaspilsētu universitāšu sadarbības tīkla (UNICA) rektoru konferencē “Role of Social Sciences and Humanities in Innovation”, ticies ar LU darbiniekiem.
Vaicāts, vai viņa komandā varētu atgriezties tie administrācijas darbinieki, kuri uzrakstīja atlūgumus pēc tam, kad valdība neapstiprināja I. Muižnieku amatā, rektora pienākumu izpildītājs atbildēja, ka to viņš pagaidām nezinot, jo tas būtu juridiski sarežģīts process, turklāt tad šiem kolēģiem varētu nākties atmaksāt prāvās kompensācijas, ko viņi saņēma, aizejot no amata.
