Muižniekam cerība kandidēt atkal 0
Iespējams, Saeima varētu labot Augstskolu likuma normu, kas liedz uz rektora amatu atkārtoti kandidēt valdības neapstiprinātam augstskolas vadītājam.
Skaidrs, ka tādā gadījumā Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanās varētu atkal piedalīties Indriķis Muižnieks.
“Latvijas Avīzē” jau rakstīju, ka politiķi varētu meklēt kādu “trešo ceļu”, kas ļautu vienlaikus šoreiz neapstiprināt I. Muižnieku amatā, bet neliegtu kandidēt jaunās LU rektora vēlēšanās.
Kā zināms, valdība pagājušajā nedēļā neapstiprināja rektora amatā I. Muižnieku, pamatojot to ar pārkāpumiem LU rektora vēlēšanu procesā. Savukārt I. Muižnieks ir apņēmības pilns apstrīdēt šo valdības lēmumu un gatavs iet līdz pat Eiropas Cilvēktiesību tiesai.
Tieši bažas par iespējamo tiesvedību, par to, ka rektora amata kandidāti varētu attiecīgo likuma normu apstrīdēt ne tikai Satversmes tiesā, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, esot iemesls tam, kāpēc jālemj, vai no šīs normas nevajadzētu atteikties, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Viņš noliedza, ka šāds scenārijs – ļaut I. Muižniekam tomēr kandidēt vēlreiz – būtu bijis gatavs jau iepriekš.
A. Ašeradens klāstīja, ka šobrīd nav skaidrs, kāpēc norma, kas liedz atkārtoti kandidēt pēc Ministru kabineta noraidījuma, vispār savulaik iekļauta Augstskolu likumā.
“Ja man Satversmes tiesā vajadzētu pamatot, kāds no šīs normas labums, diez vai es to skaistos vārdos varētu pateikt,” teica A. Ašeradens.
Viņš sprieda: ja vēlēšanu procesā bijuši pārkāpumi, par tiem rektors parasti nav atbildīgs, jo nav saistīts ar vēlēšanu organizēšanu. Līdz ar to sanāk, ka norma ir diskriminējoša.
A. Ašeradens gan uzskata, ka LU rektora vēlēšanas vispār vajadzētu atlikt un rīkot tās tikai pēc tam, kad uzrakstīts un pieņemts jauns likums tieši par LU, ieviešot tur modernāku pārvaldību. Taču pret atsevišķa likuma rakstīšanu katrai augstskolai iebilst izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Viņa gan arī nepiekrita A. Ašeradenam par nepieciešamību neliegt noraidītam rektoram kandidēt vēlreiz.
Pēc ministres domām, ja rektors ir atbildīgs par augstskolas darbu, tad netieši atbild arī par vēlēšanu procesu. Protams, cita situācija ir tad, ja prettiesiskās vēlēšanās ievēlēts kandidāts, kurš iepriekš augstskolu nav vadījis.
“Tomēr citas rektora vēlēšanas kā vien LU šobrīd nav paredzētas, tāpēc nav vajadzības steigšus mainīt likumu,” teica ministre.
Vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sprieda par situāciju LU un to, kad būtu iespējamas atkārtotas rektora vēlēšanas. Saskaņā ar Augstskolu likuma prasībām, ja ievēlētais rektors netiek apstiprināts Ministru kabinetā, jaunas rektora vēlēšanas jāsarīko divu mēnešu laikā, tātad šajā gadījumā līdz oktobra beigām.
LU Senāta priekšsēdētājs Mārcis Auziņš teica, ka juristi tomēr apgalvojot: svarīgi šo divu mēnešu laikā vēlēšanas izsludināt, bet balsošana var notikt arī vēlāk.
Jau tagad jaunas rektora vēlēšanas nav iespējams izsludināt tāpēc, ka vispirms jāuzraksta un LU Satversmes sapulcei jāapstiprina tāds vēlēšanu nolikums, lai vēlēšanu norises tiesiskumu vairs nebūtu iespējams apstrīdēt.
Vēlēšanām nepieciešamie dokumenti varētu būt gatavi jau septembrī, apliecināja rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.
M. Auziņš pauda, ka viņam nav viedokļa, vai jāmaina konkrētā Augstskolu likuma norma, tomēr būtu nepieciešams, lai līdz brīdim, kad tiek izsludinātas LU rektora vēlēšanas, būtu skaidrība, vai šo normu mainīs vai nemainīs. “Lai nebūtu tā, ka laikā, kad notiek vēlēšanu process, tiek mainīts likums.”
Sēdē klāt bija arī LU Medicīnas fakultātes pārstāvji, kuri uzstāja uz to, ka likums jāmaina par labu I. Muižniekam un tas jādara strauji. Fakultātes jurists Martins Osis teica, ka šī norma ir riskanta un jāmaina nekavējoties tieši tāpēc, ka “tā tūlīt būs jāpiemēro”.
Teorētiski, steigšus sagatavojot un virzot izmaiņas likumā, līdz rektora vēlēšanu izsludināšanai, tātad arī kandidātu izvirzīšanai kandidēšanas ierobežojumu I. Muižniekam varētu atcelt.
Vaicāts, vai kandidētu uz LU rektora amatu atkal, ja to varētu darīt, I. Muižnieks “LA” atbildēja, ka apsvērtu tādu iespēju.
