Muižnieka pārvēlēšana: juridiskās cīņas lauks 0
Šodien valdības darba kārtībā nebija iekļauts rīkojuma projekts par Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka atkārtotu apstiprināšanu amatā.
Tā esot noticis tāpēc, ka pārāk vēlu – tikai šorīt – tapis Valsts kancelejas atzinums par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto valdības rīkojuma projektu, kas paredz I. Muižnieku amatā neapstiprināt. Izglītības kvalitātes valsts dienesta vērtējumā I. Muižnieka pārvēlēšanā bijuši daudzi procedurālie pārkāpumi.
Piemēram, Satversmes sapulces sēdēs, kurās balsoja par rektora amata kandidātiem, balsojuši arī tie, kas nav atbilstoši prasībām ievēlēti Satversmes sapulcē, kā arī rektora vēlēšanas nav bijušas atbilstoši iepriekš izsludinātas.
LU nolīgtie juristu biroji “Pricewaterhouse Coopers Legal” un “TGS Baltic” pārstāvji atzina, ka, kaut arī pārkāpumi vēlēšanu procesā bijuši, tie nav tik būtiski, lai apšaubītu I. Muižnieka pārvēlēšanas leģitimitāti. Satversmes sapulcei ir tiesības pašai noteikt savas procedūras, pauda “Pricewaterhouse Coopers Legal” vadošais vecākais jurists Benno Butulis.
“Latvijas Avīzes” rīcībā nonākušais Valsts kancelejas Juridiskā departamenta jurikonsultes Aigas Ābeles atzinumā sacīts, ka IZM sagatavotajā rīkojuma projektā nav sniegts pietiekams pamatojums rektora neapstiprināšanai amatā; nav skaidrs, vai konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu un vai vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso gribu.
“No rīkojuma nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ir tik būtiski, lai ierobežotu personas tiesības kandidēt uz rektora amatu,” secina Valsts kancelejas juriste.
Ja valdība neapstiprina I. Muižnieku amatā, atkārtotās rektora vēlēšanās viņam vairs nebūs tiesību piedalīties. Arī Valsts kancelejas juriste norāda uz Satversmes sapulces tiesībām pašai noteikt savu darba kārtību.
Šodienas valdības darba kārtībā rīkojums par I. Muižnieku neesot iekļauts tāpēc, ka Valsts kancelejas atzinums bijis gatavs tikai šorīt, skaidroja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas padomnieks Andris Gross.
Viņš arī sacīja, ka savukārt Tieslietu ministrijas atzinums ir labvēlīgs IZM sagatavotajam rīkojuma projektam. Tajā atzīts, ka procedūras pārkāpumi tomēr ir gana nozīmīgi, lai rastos šaubas, vai I. Muižnieks apstiprināms amatā.
Šaubas Tieslietu ministrijai radot, piemēram, 13 Satversmes sapulces dalībnieku tiesības piedalīties balsošanā, taču tieši 13 balsis izšķīra to, ka I. Muižnieks tika atzīts par vēlēšanu pirmās kārtas uzvarētāju un otrajā kārtā tika balsots tikai par vienu kandidātu.
Jāpiebilst, ka Tieslietu ministriju vada I. Šuplinskas partijas biedrs Jaunajā konservatīvajā partijā Jānis Bordāns.
